No 14. līdz 26. jūlijam Liepājā un Baltijas jūrā norisinās ikgadējās Baltijas valstu Jūras spēku ūdenslīdēju mācības “DIVEX 25”, kuru laikā karavīri pilnveido zināšanas un prasmes nesprāgušās munīcijas meklēšanā, identificēšanā, neitralizēšanā un iznīcināšanā jūras vidē. Šogad mācībās piedalās ūdenslīdēju un atbalsta vienības no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas un ASV bruņotajiem spēkiem vairāk nekā 50 karavīru sastāvā.
Baltijas jūra ir salīdzinoši sarežģīts apvidus ūdenslīdējiem, jo laikapstākļi ir ļoti mainīgi un redzamība ūdenī bieži vien ir ļoti slikta. Uzrunātie Jūras spēku pārstāvji skaidro, ka ir gadījumi, kad nav iespējams redzēt uz rokas esošā pulksteņa ekrānu.
Šī gada mācībās jāatzīst, ka laikapstākļi lutināja, tāpēc meklēšana varēja norisināties efektīvi. Sākotnēji sprādzienbīstamu priekšmetu meklēšana un neitralizēšana var šķist vienkārša, taču patiesībā tas ir sarežģīts un laikietilpīgs process, kas prasa īpašu piesardzību. Atrastos priekšmetus sākotnēji ir jānovērtē, vai tie ir droši transportēšanai. Pēc šo procedūru veikšanas tie ir uzmanīgi jānogādā drošā vietā, lai veiktu kontrolētu spridzināšanu, kam atkal seko virkne citu piesardzības pasākumu.
Mācību mērķis ir attīstīt vienību spējas strādāt ar vēsturisko sprādzienbīstamo munīciju reālajā vidē – gan meklēt un identificēt priekšmetus, gan nodrošināt to drošu izcelšanu, pārvietošanu un neitralizēšanu.
Galvenais uzdevums ir attīrīt ostas un kuģošanas ceļus, padarot tos drošus ikdienas ekspluatācijai un kuģošanai. Mācību laikā vienības pilnveido Ūdenslīdēju atmīnētāju komandu un autonomo sensoru grupu savstarpējo sapratni metožu, taktikas un procedūru izmantošanā, kā arī vienību sadarbību un savietojamību.
Šīs mācības ir HODOPS operācija, kas ir daļa no Baltijas valstu kopējiem uzdevumiem, lai atbrīvotu Baltijas jūru no sprādzienbīstamiem priekšmetiem. Baltijas jūras attīrīšana no vēsturiskajiem sprādzienbīstamajiem priekšmetiem ir viens no ilgtermiņa Baltijas valstu Jūras spēku uzdevumiem. Šāda veida mācības aizsākās 2014. gadā, un to organizēšanu katru gadu nodrošina kāda no Baltijas valstīm pēc rotācijas principa.
