Pabriks: Mūsu vēsture ir interesanta, sarežģīta un pretrunīga

Latvijas Neatkarības karš
Sargs.lv
Image
Artis Pabriks
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Latvijas vēsture ir interesanta, sarežģīta un pretrunīga, tāpēc šo gadu Latvijas aizsardzības nozare ir nodēvējusi par Varoņu gadu. Tā laikā tiks pievērsta lielāka uzmanība gan dažādiem mazāk zināmiem vēstures faktiem, gan mazākumtautību devumam Latvijas Neatkarības karā un Latvijas valstiskuma atgūšanā. Līdz šim nacionālo minoritāšu loma nav bijusi pienācīgi novērtēta, tā atklājot Aizsardzības ministrijas un Latvijas Kara muzeja rīkoto tiešsaistes konferenci “Nacionālo minoritāšu loma Latvijas Neatkarības karā un Latvijas armijas tapšanā”, sacīja aizsardzības ministrs Dr. pol. Artis Pabriks.

Viņš norāda, ka līdz šim mazākumtautību devums Latvijas valsts veidošanās kontekstā ir salīdzinoši maz vai nepilnīgi pētīts. Piemēram, tas pats vācbaltiešu jautājums, kuri tajā laikā skaitījās viena no dominējošām etniskajām minoritātēm Latvijā. Ministrs uzsver – uzskats, ka viņu vidū bija tikai vācu aristokrāti, ir nepareizs, jo vācu baroni bija šīs etniskās grupas mazākā daļa. Vairums pārstāvēja pilsonisko sabiedrību, kas arī vēlāk aktīvi iesaistījās demokrātiskās Latvijas veidošanā, sniedzot ieguldījumu gan politikā, gan kultūrā, gan rūpniecībā un tirdzniecībā. Līdzīgi var runāt arī par ebreju minoritāti Latvijā, no kuras cēlušies daudzi vadošie politiķi un valsts vīri, kuri pēc 2. Pasaules kara dibināja Izraēlas valsti.

Tāpēc etnisko minoritāšu loma un devums Latvijas neatkarības izcīnīšanā un armijas veidošanā ir pienācīgi jānovērtē, to padziļinātāk pētot. “Zinām par it kā pretrunīgajām attiecībām starp latviešiem un vācbaltiešiem, tāpat zinām, ka tolaik eksistēja arī antisemītisms, zinām, ka šeit bija poļu, krievu, baltkrievu minoritātes, arī lietuviešu strādnieki un daudzas citas etniskās grupas, kuras tobrīd dzīvoja Latvijas sabiedrībā,” saka A. Pabriks.

Viņš atzīst, ka Latvijas vēsture ir interesanta, sarežģīta un pretrunīga, tāpēc arī tiek rīkota šāda konference, kurā vēsturnieki izpētījuši konkrēto nacionālo minoritāšu lomu šajos Latvijai valstiski svarīgajos procesos.

Piemēram, lielā mērā pateicoties tieši Baltijas landesvēram jeb vācbaltu zemessardzes vienībām, tika īstenota Rēzeknes atbrīvošana no boļševikiem, tāpat arī Rīgas atbrīvošana no Stučkas valdības 1919. gada 22. maijā. Tāpat varbūt iepriekš nav pienācīgi izvērtēta ebreju brīvprātīgo karavīru loma cīņās Liepājā,  kā arī etnisko minoritāšu lomu vēlāk, jau Latvijas armijas virsniecības kontekstā. Tāpat ministrs atgādina arī salīdzinoši nesenos barikāžu laika notikumus 1991. gadā, jo arī tajā laikā apvienojās dažādu tautību Latvijas iedzīvotāji, lai cīnītos par valsts neatkarības atgūšanu.

“Kāpēc tas ir vajadzīgs? Kāds teiktu – mēs gribam vairāk patiesības, interesantu faktu no aizmirstas vēstures, bet jāatceras, ka arī mūsdienu 21. gadsimta Latvijā Nacionālajos bruņotajos spēkos dien daudzu etnisko grupu pārstāvji no visiem Latvijas reģioniem. Domāju, arī viņiem tas būtu interesanti, pat vajadzīgi pašu izaugsmes un patriotisma veidošanas kontekstā, kā arī stāstot par sevi karavīriem no citām valstīm,” saka A. Pabriks.

Tāpat šīm zināšanām ir arī ļoti būtiska nozīme jauniešu izglītošanā. Kā zināms, no 2024. gada valsts aizsardzības mācība Latvijas vidējās izglītības iestādēs būs obligāts mācību priekšmets, un patriotisms, kā arī valsts un lokālā vēsture ir temati, kuriem līdztekus valsts aizsardzības un militārās taktikas jautājumiem tiks pievērsta ļoti liela uzmanība. “Ir svarīgi jauniešiem atgādināt par viņu saknēm – vectēviem un vecvectēviem. Un to, ka brīvu valsti izcīnīt palīdzējuši faktiski visu tolaik Latvijā dzīvojošo etnisko grupu pārstāvji,” saka A. Pabriks.

Konferences tematikas aktualitāti mūsdienās viņš pamato ar to, ka līdz šim daudzreiz pieredzēts – “vēsturi raksta tikai uzvarētāji”, taču arī pašu vēsturnieku vidū ir dažādi viedokļi. Kāds uzskata, ka jāpasniedz tikai fakti bez interpretācijas, cits atkal uzsver tikai tos faktus, kuri noder mūsdienu aktuālo jautājumu risināšanā. “Tas ir līdzīgi kā ar grāmatu plauktu, kurā ir daudz interesantu grāmatu, bet mēs bieži izvēlamies lasīt tās, kuras ir visaktuālākās šodienas jautājumu kontekstā, nevis lasām visas pēc kārtas,” salīdzina A. Pabriks.

Image
Juris Ciganovs
Latvijas Kara muzeja direktora vietnieks pētniecības darbā Dr. hist. J. Ciganovs. Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Latvijas Kara muzeja direktora vietnieks pētniecības darbā Dr. hist. J. Ciganovs. Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Konferencē ar priekšlasījumiem, sniedzot plašāku ieskatu par lietuviešu, poļu, vācbaltiešu, krievu, somu, igauņu, ebreju un citu mazākumtautību pārstāvju lomu Latvijas Neatkarības karā, kā arī Latvijas armijas izveidē, piedalījās Latvijas Kara muzeja direktora vietnieks pētniecības darbā Dr. hist. Juris Ciganovs, muzeja “Ebreji Latvijā” direktors Iļja Ļenskis, Latvijas Universitātes asociētais profesors Dr. hist. Raimonds Cerūzis un profesors  Dr. hist. Ēriks Jēkabsons, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Dr. hist. Valters Ščerbinskis, kā arī Latvijas vēstures institūta pētnieks Mg. hist. Andrejs Gusačenko.

Latvijas Neatkarības karš ilga no 1918. gada 18. novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts Latvijas - Krievijas miera līgums.

Latvijas armija tika izveidota 1919. gada 10. jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi. Latvijas Pagaidu valdībai tajā pašā dienā oficiāli iecēla amatā pirmo armijas virspavēlnieku ģenerāli Dāvidu Sīmansonu, kurš nākamajā dienā izdeva pavēli Latvijas armijai Nr.1.

“Sargs.lv” jau rakstīja, ka 2021. gads Latvijas aizsardzības nozarē ir nodēvēts par Varoņu gadu, un tā laikā Aizsardzības ministrija vēlas pievērst lielāku uzmanību gan dažādiem mazāk zināmiem vēstures faktiem, gan mazākumtautību lomai un devumam Latvijas Neatkarības karā un Latvijas valstiskuma atjaunošanā.

2021. gads ir īpašs arī ar to, ka šogad Zemessardze svin pastāvēšanas 30. gadadienu. Ministrs norāda – rēķinoties ar Covid ierobežojumiem, atbilstoši tiek plānoti arī dažādi svinīgi pasākumi, lai pateiktos visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri jau kopš 90. gadu sākuma, kad tika dibināta šī brīvprātīgā militārā organizācija, tajā ir dienējuši un dien joprojām.

Tāpat A. Pabriks uzsver – ievērības cienīgs ir arī  fakts, ka Latvija ir viena no tām NATO dalībvalstīm, kuru mūsdienu bruņotajos spēkos ir ļoti augsts sieviešu īpatsvars. Tas liecina, ka Latvijas bruņotie spēki ir atvērti un vienlaikus arī efektīvi, kalpojot par piemēru citām, tai skaitā arī Rietumu, valstīm.

Dalies ar šo ziņu