Poligonā "Sēlijā" norisinājās NATO nākotnes pretdronu tehnoloģiju demonstrācija

Otrdien, 26. maijā, militārajā poligonā “Sēlija” norisinājās NATO Innovation Range paraugdemonstrējumu pasākums, kurā reālos lauka apstākļos tika testētas modernākās dronu un pretdronu tehnoloģijas. Pasākums pulcēja NATO amatpersonas, aizsardzības industrijas pārstāvjus un militāros ekspertus, lai pārbaudītu, cik gatavi pašreizējie risinājumi ir mūsdienu kaujaslauka prasībām.

Pasākumu apmeklēja NATO ģenerālsekretāra padomniece aizsardzības industrijas, inovāciju un bruņojuma jautājumos Tarja Jākola, Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodrošinājuma jautājumos ģenerālmajors Andis Dilāns, kā arī Autonomo sistēmu kompetences centra vadītājs majors Modris Kairišs.

Kairišs uzsvēra, ka “Sēlijas” poligons kļūst par nozīmīgu vietu ne tikai Latvijas, bet arī NATO partneru tehnoloģiju attīstībai. “Vairākas reizes gadā atbalstām mūsu partneru valstis, jo daudz kur nav šādu poligonu. Šī ir daļa no Dronu samita pasākumiem,” norādīja Kairišs.

Šoreiz galvenais uzsvars tika likts uz pretdronu risinājumiem, īpaši pārtvērējdroniem. Demonstrējumos tika pārbaudīti gan reaktīvie, gan ar propelleriem aprīkoti pārtvērējdroni, kas saņem informāciju no komandcentriem un mēģina pārtvert mērķus. Poligona vide ļauj veikt arī elektroniskās karadarbības eksperimentus un ātrgaitas pārtveršanas testus atklātā apvidū.

“Pasākuma galvenais uzsvars ir pretdronu risinājumi. Šeit redzēsim tikai nelielu daļu no visiem ražotājiem, kas ar to nodarbojas. Šīs tehnoloģijas ir divus trīs soļus priekšā,” sacīja Kairišs.

Viņš norādīja, ka Latvija ir tuvu šo tehnoloģiju plašākai ieviešanai Nacionālajos bruņotajos spēkos. Vienlaikus pirms masveida izmantošanas vēl nepieciešami papildu testi, tostarp jāvērtē sistēmu noturība, kaujas galviņas un citi komponenti. “Esam tuvu, lai šīs tehnoloģijas masveidā ieviestu NBS. Nepieciešami daudzi testi, jātestē noturība, kaujas galviņas un citi komponenti. Tuvāko nedēļu laikā tām vajadzētu nonākt uz austrumu robežas,” sacīja Kairišs.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pārtvērējdroni nav universāls risinājums, kas viens pats spētu nodrošināt pilnīgu aizsardzību. Tie būs tikai viena daļa no plašākas integrētās pretgaisa aizsardzības sistēmas, kurā ietilps arī zenītložmetēji, raķešu sistēmas un elektroniskās karadarbības līdzekļi.

“Pārtvērējdroni nav panaceja, kas nodrošinās 100 procentu aizsardzību. Tā ir daļa no integrētās pretgaisa aizsardzības sistēmas,” uzsvēra Kairišs.

Viņš arī skaidroja, ka pārtvērējdroniem ir būtiska priekšrocība drošības un izmaksu ziņā. Atšķirībā no raķetēm tos iespējams vadīt elastīgāk, sekojot mērķim un izvēloties drošāku pārtveršanas brīdi. “Varam sekot dronam un pagaidīt, līdz tas ir drošā vietā, un tad notriekt. Raķetes izmaksas ir augstākas, un tās ir grūtāk kontrolējamas,” sacīja Kairišs.

Ar pārtvērējdroniem nākotnē plānots strādāt vairākām NBS vienībām, tostarp Gaisa spēkiem, Zemessardzei un Sauszemes spēkiem. Kairišs norādīja, ka instruktoru apmācība jau ir pabeigta un šie speciālisti tālāk ieviesīs jauno sistēmu izmantošanu vienībās.

Britu aizsardzības medijs “UK Defence Journal” raksta, ka Latvijas Autonomo sistēmu kompetences centrs darbojas arī kā NATO pretdronu inovāciju poligona saimnieks “Sēlijā”, un 2026. gadā šajā vietā plānotas vairākas testēšanas kampaņas. Publikācijā arī uzsvērts, ka “Sēlijas” poligona mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem uzlabot tehnoloģijas, nevis vienkārši demonstrēt gatavus produktus pārdošanai.