"Sargs.lv" skaidro: kā notiek VAD iesaucamo atlase pēc nejaušības principa

Šajā rakstā “Sargs.lv” vēlreiz atgādina – kā tiek organizēta karavīru atlase pēc nejaušības principa, un kādi pienākumi ir tiem jauniešiem, kuri tiks atlasīti dienestam

Kā tiek atlasīti kandidāti?

Atlases process sākas ar plaša kandidātu loka sagatavošanu, balstoties uz datiem no Iedzīvotāju reģistra. Valsts aizsardzības dienesta departaments vispirms apkopo visu Latvijas pilsoņu kopumu, kuri atbilst likumā noteiktajiem vecuma kritērijiem. Taču ar to nepietiek - šis sākotnējais saraksts tiek pakāpeniski precizēts un attīrīts no personām, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem nevar vai nedrīkst tikt iesauktas.

Tiek veiktas pārbaudes vairākos citos valsts reģistros. Izglītības informācijas sistēmā tiek noskaidrots, vai persona turpina mācības. Sodāmības reģistrā tiek pārbaudīts, vai nav juridisku šķēršļu dienestam. Tāpat tiek vērtēta informācija par invaliditāti un citiem veselības stāvokļa aspektiem, kas var būt pamats atbrīvojumam vai dienesta atlikšanai.

Šo pārbaužu rezultātā veidojas juridiski korekts un likumam atbilstošs kandidātu saraksts. Katram tajā iekļautajam iesaucamajam tiek piešķirts unikāls kārtas numurs. No šī brīža atlase vairs nav saistīta ar personu vārdiem vai uzvārdiem - visa turpmākā procedūra balstās tikai uz numuriem, tādējādi nodrošinot procesa neitralitāti un aizsardzību pret jebkādu subjektīvu ietekmi.

Papildus tam kandidātu saraksts tiek sadalīts pa reģioniem, jo likums nosaka, ka iesaukšanai jānotiek proporcionāli pa novadiem un valstspilsētām, ņemot vērā jauniešu skaitu katrā teritorijā. Tiek noteikti konkrēti limiti, cik kandidātu jāatlasa no katra reģiona.

Kā norit atlases process un kas notiek pēc kandidātu izvēles?

Atlase pēc nejaušības principa notiek Aizsardzības ministrijā īpaši sagatavotā un drošā vidē. Tiek izmantots atsevišķs dators, kas nav pieslēgts internetam vai ārējiem tīkliem, speciāla programmatūra un neatkarīga nejaušu skaitļu ģenerēšanas iekārta. Šīs trīs sastāvdaļas kopā nodrošina, ka atlases procesu nav iespējams ietekmēt no ārpuses.

Programmatūra saņem pilno kandidātu sarakstu, informāciju par to, cik personas nepieciešams atlasīt, kā arī datus par reģionālajiem limitiem. Nejaušu skaitļu ģenerēšanas iekārta izveido skaitļu virkni, kuru programmatūra izmanto, lai noteiktu, kuri kārtas numuri tiek atlasīti. Vienlaikus tiek izveidota arī secība, kas nosaka, kuri kandidāti tiks aicināti pirmie un kuri paliek nākamajās pozīcijās gadījumam, ja kāds no atlasītajiem vēlāk nevarēs uzsākt dienestu.

Īpaša uzmanība tiek pievērsta procesa drošībai un pārbaudāmībai. Visi atlases procesā izmantotie faili tiek pārbaudīti ar integritātes kontroles mehānismiem, lai pārliecinātos, ka tajos nav notikušas izmaiņas. Atlases procedūru uzrauga komisija, kas apliecina, ka process ir noritējis atbilstoši noteiktajai kārtībai.

Kad atlase ir pabeigta un rezultāti apstiprināti, atlasītajiem jauniešiem tiek nosūtītas pavēstes ierasties uz medicīnisko pārbaudi. Tikai pēc veselības stāvokļa izvērtēšanas tiek pieņemts galīgais lēmums par dienesta uzsākšanu. Ja kāds no atlasītajiem neatbilst veselības prasībām, viņa vietā tiek aicināts nākamais kandidāts atbilstoši jau iepriekš noteiktajai secībai.

Katrai personai ir iespēja pārliecināties, ka viņa kārtas numurs patiešām ir bijis starp atlasītajiem, un nepieciešamības gadījumā ir iespējams vērsties atbildīgajās iestādēs ar iesniegumu, lai saņemtu skaidrojumu par procedūras norisi.

Kāpēc atlase pēc nejaušības principa var skart arī brīvprātīgos rezervistus?

Atlase pēc nejaušības principa attiecas uz visiem Latvijas pilsoņiem, kuri atrodas Valsts aizsardzības dienesta likumā noteiktajā iesaukšanas vecumā un kuri nav izpildījuši Valsts aizsardzības dienestu tādā apjomā, kā to paredz normatīvie akti. Šī iemesla dēļ atlases lokā var nonākt arī jaunieši, kuri ir pabeiguši brīvprātīgo rezervistu militārās apmācības kursu.

Brīvprātīgo rezervistu militārās apmācības pamatkurss ilgst trīs nedēļas. Tā laikā rezervisti apgūst militārās pamatiemaņas individuālās apmācības līmenī, tostarp ieroču lietošanu, šaušanas pamatus, lauka administrāciju, lauka kaujas iemaņas, topogrāfiju, orientēšanos, sakaru pamatus un militārās medicīnas pamatus. Šī apmācība sniedz nepieciešamu sākotnējo sagatavotību, taču pēc apjoma un satura tā nav pielīdzināma pilnam Valsts aizsardzības dienestam.

Valsts aizsardzības dienests paredz ilgstošu un daudz plašāku sagatavošanas ciklu, kura laikā karavīrs tiek sagatavots ne tikai individuālai darbībai, bet arī dienestam vienības sastāvā. Pēc šāda dienesta pabeigšanas persona tiek ieskaitīta augstas gatavības rezervē, kas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā valsts var paļauties uz viņa spēju operatīvi atgriezties militārajā dienestā.

Tā kā brīvprātīgo rezervistu apmācības kurss likuma izpratnē netiek uzskatīts par Valsts aizsardzības dienesta izpildi, jaunieši, kuri šo kursu ir pabeiguši, bet atrodas iesaukšanas vecumā, joprojām var tikt iekļauti atlases pēc nejaušības principa kandidātu lokā.

Vienlaikus jāņem vērā, ka arī pēc Valsts aizsardzības dienesta pabeigšanas pienākumi pret valsti pilnībā nebeidzas. No aktīvā dienesta atvaļinātos rezerves karavīrus piecu gadu laikā var iesaukt uz kārtējām militārajām mācībām, parasti reizi gadā uz laiku līdz septiņām dienām. Par katru mācību dienu rezerves karavīram tiek izmaksāta valsts noteikta kompensācija.

Atšķirīgs tiesiskais regulējums ir paredzēts tiem pilsoņiem, kuri izvēlas piecu gadu dienestu Zemessardzē. Šāds dienests nozīmē ilgtermiņa un nepārtrauktu līdzdalību valsts aizsardzības sistēmā, un pēc šī dienesta izpildes personai tiek atzīta arī Valsts aizsardzības dienesta izpilde. Tādējādi valsts mērķis, sagatavot apmācītu un motivētu rezervi, šajā gadījumā tiek sasniegts alternatīvā formā. Tomēr arī šajā gadījumā izšķirošais kritērijs ir likumā noteiktais iesaukšanas vecums un pienākums, nevis tikai piederība Zemessardzei.