Pirmdien, 22. decembrī, Ministru kabinets konceptuāli apstiprināja pretmobilitātes infrastruktūras izveides pirmās kārtas īstenošanai nepieciešamās teritorijas – nekustamo īpašumu sarakstu un grafiskos materiālu. Nekustamo īpašumu īpašniekus, kuru īpašumi tiks atsavināti, jau šogad sāks informēt individuāli Aizsardzības ministrija vai Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs.
Tāpat valdība atbalstīja nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu minētajām teritorijām, kā arī servitūta nodibināšanu uz privātpersonām piederošiem nekustamajiem īpašumiem vai to daļām, saskaņā ar Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu.
Par pretmobilitātes infrastruktūrai nepieciešamās teritorijas atsavināšanu nekustamo īpašumu īpašniekiem tiks izmaksāta taisnīga atlīdzība. Taisnīgas atlīdzības noteikšanu veiks taisnīgas atlīdzības noteikšanas komisija, piesaistot sertificētu nekustamā īpašuma vērtētāju.
Taisnīga atlīdzība sastāv no nekustamā īpašuma tirgus vērtības un nekustamā īpašuma īpašniekam nodarīto zaudējumu apmēra.
Jau ziņots, ka Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki, īstenojot Latvijas austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu, ir identificējuši, ka pretmobilitātes infrastruktūras izbūvei būs nepieciešami dažāda izmēra zemesgabali, kuru kopējā platība sasniedz 2000 hektāru Vidzemes un Latgales reģionā, sešās austrumu pierobežas pašvaldībās – Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas, Smiltenes novados. Identificētās teritorijas ir valsts, pašvaldību un privātpersonu īpašumā.
Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums atvieglos Nacionālo bruņoto spēku pretmobilitātes pasākumu ieviešanu. Uz pretmobilitātes infrastruktūras izveidi neattieksies būvniecības, mežu apsaimniekošanas, koku ciršanas un vides aizsardzības prasības. Pretmobilitātes infrastruktūras izveidi varēs veikt arī Nacionālie bruņotie spēki bez komersantu piesaistes. Tāpat plānots projekta ieviešanā iesaistīt VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, kas organizēs un nodrošinās visus pretmobilitātes pasākumiem nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu izvietošanas un infrastruktūras izbūves darbus.
Lai paātrinātu robežas militāro stiprināšanu, militārās pretmobilitātes infrastruktūras izveidē netiks piemērots publisko iepirkumu regulējums, kas ļaus ietaupīt laiku, stiprinot mūsu valsts robežu. Pretendentu izvēlē tiks ievēroti publisko iepirkumu pamatprincipi. Likums dod tiesības pretmobilitātes infrastruktūras izveidei izmantot arī privātpersonām piederošos ceļus un citas teritorijas, kas nepieciešamības gadījumā pēc darbu veikšanas tiks sakoptas.
Plašāk par likumu lasiet šeit.
Nacionālie bruņotie spēki kopš 2024. gada marta veic Latvijas austrumu robežas militāru nostiprināšanu. Aizsargbūvju izveides mērķis ir atturēt, apturēt un vajadzības gadījumā likvidēt agresoru. Primāri tiek veidotas pretmobilitātes materiālu noliktavas netālu no būtiskākajām transporta artērijām, kā arī pastiprināta esošā Valsts robežsardzes infrastruktūra.
Latgalē pie Krievijas un Baltkrievijas robežas ir izveidotas inženieru resursu novietnes, kur izvietoti desmitiem tūkstošu pretmobilitātes konstrukciju elementu – Latvijas uzņēmumos ražotie betona bloki, “pūķa zobi”, “prettanku eži” u.c. Tādas pašas resursu novietnes tiks izveidotas arī Vidzemē.
Jau slēgtajos robežas pārejas punktos un robežas kontroles punktos veikta to bloķēšana, izveidojot pretmobilitātes konstrukcijas. Tiek veikta pierobežas ceļu un meža stigu bloķēšana, lai ierobežotu transporta kustību pierobežā. Turpinās 400 km garās Krieviju un Baltkrievijas robežas apsekošana un šķēršļu izvietojuma plānošana. Šogad Latvijas austrumu robežas militārajai nostiprināšanai ir atvēlēti 45 miljoni eiro.
