Aizsardzības ministrs Andris Sprūds informē, ka nākamajā gadā pretgaisa aizsardzības stiprināšanai plānots novirzīt 200,54 miljonus eiro. Savukārt 50 miljoni eiro tiks ieguldīti bezpilota lidaparātu spējās, kas ir ievērojams pieaugums, salīdzinājumā ar šo gadu, kad šīm spējām tika novirzīti 20 miljoni eiro. Tas tika paziņots otrdien, 9. decembrī, ikmēneša Aizsardzības ministrijas preses konferencē.
“Šie ieguldījumi apliecina Latvijas apņēmību būtiski palielināt valsts noturību un reaģētspēju, vienlaikus veicinot kopējās Eiropas drošības stiprināšanu. Latvija kļuvusi par pirmo NATO dalībvalsti, kas ieviesusi akustisko dronu detekciju visā austrumu robežā, būtiski uzlabojot spēju savlaicīgi atklāt zemu lidojošus objektus. Paralēli tiek integrētas jaunas novērošanas sistēmas – to vidū arī pavisam nesen saņemtie “Giraffe” 1X radari, kas ievērojami paplašina detekcijas iespējas un sniedz iespēju ātri reaģēt uz potenciālajiem draudiem. Šie risinājumi ir nozīmīgs solis “dronu sienas” izveidē, kas ietver gan detekciju, gan dronu pretdarbības pasākumus un stiprina Latvijas spēju aizsargāt savu gaisa telpu,“ uzsver aizsardzības ministrs.
Vienlaikus aktīvi tiek attīstītas pretdronu sistēmas ciešā sadarbībā ar vietējo aizsardzības industriju. Gada sākumā noslēgta virkne pētniecības un attīstības projektu, kas vērsti uz elektroniskās karadarbības tehnoloģijām, militāri mobilajām platformām, pārtvērējdroniem un vadāmajām raķetēm. Militārajā poligonā “Sēlija” veikti pirmie pārtvērējdronu testi, un līdz gada beigām Nacionālie bruņotie spēki saņems pirmos vietēji ražotos pārtvērējdronus, kas tiks izvietoti pierobežā. Turklāt Latvija iegādāsies arī Ukrainā testētus dronus, lai izvērtētu to efektivitāti un nodrošinātu, ka mūsu rīcībā ir modernākie un darbspējīgākie risinājumi. Paralēli sākts darbs pie nākamās paaudzes pārtvērējdronu izvērtēšanas, ņemot vērā tehnoloģiju straujo attīstību.
Latvija aizstāvēs “dronu sienas” pozīcijas ES līmenī
“Mēs mērķtiecīgi stiprinām Latvijas gaisa aizsardzību, attīstot gan detekcijas, gan pretdarbības spējas, investējot modernās tehnoloģijās un sadarbojoties ar vietējo industriju. Mūsu ārējā robeža ir arī Eiropas Savienības un NATO robeža, un tās drošība ir kopīga atbildība. Tāpēc Eiropas līmenī iestājos par pretgaisa aizsardzības un dronu spēju finansējuma palielināšanu, uzsverot, ka tas ir viens no tuvāko gadu būtiskākajiem Eiropas uzvedumiem,” norāda A. Sprūds.
Latvija, Nīderlande un Horvātija decembra sākumā Briselē notikušajā Eiropas Savienības Ārlietu padomes aizsardzības ministru sanāksmē vienojās par ciešāku sadarbību dronu un pretdronu sistēmu attīstībā. Šī partnerība apliecina Latvijas līderību un nostiprina mūsu valsts lomu Eiropas kopējās drošības telpas veidošanā, vienlaikus veicinot tādu risinājumu izstrādi, kas uzlabos gan Latvijas, gan visas Eiropas Savienības aizsardzības spējas.
