Jau pavisam drīz aptuveni 25000 hektāru lielā platībā Aizkraukles un Jēkabpils novados tiks uzsākta jaunākā un, iespējams, modernākā Baltijas poligona “Sēlija” attīstība, kuru turpmāk izmantos kā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri un zemessargi, tā arī Latvijā izvietotie NATO sabiedrotie. Portāls “Sargs.lv” detalizēti skaidro – cik liels būs poligons, kam tas nepieciešams, kā aizsardzības resors plāno pārņemt tam nepieciešamās zemes, kā arī to ko no poligona klātbūtnes iegūs vietējo pašvaldību uzņēmēji un iedzīvotāji.
Jauna poligona nepieciešamība ir akūta NBS vajadzība jau vairāku gadu garumā. Līdz ar NBS jauno spēju attīstību, karavīru un zemessargu skaita palielināšanos un NATO sabiedroto skaita pieaugumu Latvijā līdz šim izmantoto poligonu noslodze ir krasi palielinājusies, radot grūtības nodrošināt pilnvērtīgu un kvalitatīvu karavīru, zemessargu un sabiedroto apmācību. Turklāt, ne visas NBS izmantotās, tuvākajos gados iegādājamās ieroču sistēmas nav iespējams droši un efektīvi izmantot pašlaik lielākajā Ādažu poligonā, nemaz nerunājot par tādiem mazākiem poligoniem, kā “Meža Mackevičos” Latgalē, Kurzemes poligonā “Mežaine” vai “Lāčusilā” Alūksnes novadā.
Jaunā poligona “Sēlija” sniegtās iespējas sekmēs drošu un efektīvu karavīru prasmju attīstību, kas tālāk rezultēsies gan potenciālā pretinieka atturēšanas efekta palielināšanā, gan drošības vairošanā ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas valstu reģionā.
Cik liels būs poligons un kur tas atradīsies?
Jaunais poligons “Sēlija” atradīsies Sēlijas novada Rietumos – Zalves, Saukas, Viesītes, Daudzeses un Seces pagastu teritorijās. Tā kopējā platība būs 25605 hektāri, jeb 0,39% no kopējās valsts teritorijas.
Kā notiks zemju atpirkšanas process?
Aizsardzības ministrijas aprēķini liecina, ka poligona izveides pirmā kārta skars 12 privātos zemes īpašniekus, ar kuriem paredzētas sarunas par iespējamo zemju atsavināšanu sabiedrības vajadzībām. Par konkrētajiem īpašumiem, kuri nepieciešami poligona izveidei lems Ministru Kabinets.
Atsavināšanas, jeb zemju atpirkšanas gadījumā, īpašumu novērtēs sertificēts vērtētājs. Šajā procesā savu sertificētu vērtētāju ir tiesīgs piesaistīt arī konkrētā zemes gabala īpašnieks. Atpirkšanas gadījumā pašreizējie zemes īpašnieki naudā saņems zemes tirgus vērtību, kā arī atlīdzību par zaudējumiem, kas nodarīti īpašniekam īpašuma atsavināšanas dēļ.
Kā noritēs poligona attīstība un kas tajā atradīsies?
Plānots, ka poligona “Sēlija” infrastruktūras būvniecība noritēs vairākās kārtās, vienlaicīgi dodot iespēju karavīriem jaunajā infrastruktūrā sākt treniņu procesu.
Kā iepriekš intervijā portālam “Sargs.lv” atzina NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, sākotnējā fāzē poligonā paredzēts izvietot vairākus laukumus, kuros mācību vajadzībām izveidot telšu pilsētiņas, kā arī tehnikas novietnes. Tomēr, ar laiku attīstot poligonu, būs nepieciešamība pēc tā sauktās “cietās infrastruktūras”, jeb kazarmām, karavīru ēdnīcas, ekipējuma un bruņojuma noliktavām, tehnikas apkopes centriem medicīnas iestādes, kā arī citiem objektiem.
Kāpēc nepieciešams vēl viens poligons?
Latvija jau nepilnus 20 gadus ir pilntiesīga NATO dalībvalsts, balstot savu aizsardzību uz alianses kolektīvās aizsardzības un starptautiskās sadarbības principiem.
Līdz ar Krievijas sākotnējo agresiju pret Ukrainu 2014. gadā, NATO nolēma stiprināt Austrumu flanga valstu, tostarp Latvijas drošību pret iespējamu Krievijas agresiju, izvietojot mūsu valstī daudznacionālo NATO paplašināto kaujas grupu, kas šobrīd ir iekļauta NBS Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes sastāvā.
Savukārt 2022. gadā Madrides NATO samita gaitā tika pieņemts nākamais lēmums NATO Austrumu flanga valstu drošības stiprināšanai, palielinot sabiedroto karavīru skaitu Baltijas valstīs līdz pat brigādes līmenim, veicinot kolektīvo atturēšanas un aizsardzības politiku.
Līdz ar sabiedroto spēku palielināšanu, gaidāms, ka tuvāko gadu laikā būtiski palielināsies arī NBS personālsastāvs. Jau šogad tiks uzsākta Latvijas pilsoņu iesaukšana 11 mēnešu ilgā Valsts aizsardzības dienestā. Gaidāms, ka nākamo gadu laikā šī dienesta karavīru skaits kāps, vienlaikus vairojot nepieciešamību ne tikai pēc jaunas treniņu vietas, bet arī infrastruktūras to izmitināšanai.
Lēmums par poligona izbūvi un lielāka pašmāju un sabiedroto karavīru skaita izmitināšanu Latvijā ir pašas Latvijas pieņemts lēmums, cenšoties stiprināt iedzīvotāju drošību.
