Šonedēļ Irbenē norisinājās Nacionālās aizsardzības akadēmijas (NAA) Kājnieku nodaļas komandiera kursa noslēguma uzdevums, kurā tika pārbaudītas iepriekšējās nedēļās iegūtas iemaņas. Nezinātājiem uzdevums varētu šķist vienkāršs – pamestajā pilsētiņā jāieņem vairākas daudzstāvu mājas, taču patiesībā tieši kaujas pilsētvidē ir pats sarežģītākais kauju veids, kas prasa lielu teorētisko un praktisko zināšanu kopumu komplektā ar izcilu karavīru fizisko sagatavotību, lai līdz niansēm atstrādātu precīzu komandas darbu un izpildītu uzdevumu.
Mācībās piedalījās aptuveni 80 NAA karavīri, kuru skaitā bija arī akadēmijas Sauszemes spēku Militārās vadības 4. kursa kadeti, kuru galvenais uzdevums bija mācīties plānot apmācību procesu, lai pēc iespējas kvalitatīvāk nodotu savas zināšanas jaunākajiem kolēģiem. Viņu galvenais mērķis ir veikt kuratora, vada seržanta un vada komandiera pienākumus, tādējādi nostiprinot studiju laikā iegūtās zināšanas un prasmes, lai sekmīgāk integrētos vienībā pēc akadēmijas absolvēšanas.
Kopumā kājnieku nodaļas komandiera kursa apmācība ilgst septiņas nedēļas, kuru laikā tiek apgūtas gan teorētiskās, gan praktiskās zināšanas.
Šobrīd norisinās kursa noslēdzošā fāze, kurā apmācāmie pārbauda zināšanas un prasmes kopīga uzdevuma izpildē pilsētvidē.
Noslēguma pārbaudījuma scenārijs paredzēja, ka ienaidnieki ir ieņēmuši vairākas daudzstāvu mājas pilsētā un tās nepieciešams atgūt. Agrā rīta stundā jaunie kadeti sāka gatavoties uzdevuma izpildei, lai jau plkst. 08:00 šķērsotu noteikto robežu, kurā iespējams kontakts ar pretinieku.
Portāls “Sargs.lv” jaunos kadetus sagaidīja pilsētvidē, kur bija plānotas visaktīvākās kaujas. Varam apliecināt, ka pielavīšanās objektam notika klusi un profesionāli, jo pirmais šāviens tika raidīts tikai tad, kad kadeti pretinieka pozīcijām bija pievirzījušies jau pavisam tuvu. Ar šo šāvienu arī aizsākās cīņa pār pilsētu. Divu kājnieku vadu sastāvā tika veikts uzbrukums ienaidnieka kontrolētajai ēkai. Pēc ienaidnieka uguns nospiešanas, kadetiem izdevās nokļūt pie pašas mājas, lai nu varētu sākt “tīrīt” ēku no iekšpuses. Pirmais solis bija granātas iemešana caur logu, lai tur tuvumā esošos pretiniekus neitralizētu. Cits citam piepalīdzot, kadeti caur pirmā stāva logu iekļuva iekšpusē, kur varēja sākties pats sarežģītākais – telpu “tīrīšana”.
Portāls “Sargs.lv” novēroja, cik komplicēta ir šādu uzdevumu veikšana, proti, ir nepieciešamas ļoti precīzi un sinhroni atstrādātas kustības, lai pārvietošanās laikā, tiktu nosegti visi iespējamie ienaidnieka atrašanās punkti. Rūpīgi tika pārmeklēta katra ēkas istaba, taču regulāri notika apšaudes, jo arī nosacītie pretinieki nebija ar mieru tik viegli padoties.
Arī pretinieki izmantoja granātas, taču, kad tās beidzās, tad palīgā nāca visi pa rokai atrodamie priekšmeti, tostarp koka kluči. Daudziem lasītājiem var rasties loģisks jautājums – kāda jēga no koka kluča mešanas pa pretinieku? Neticēsiet, bet liela! Brīdī, kad esi maksimāli koncentrējies kaujas situācijai, jebkurš potenciāls drauds tiek uztverts ļoti nopietni. Ja iepriekš pret grīdu atsities krītošs objekts nozīmēja ātru bēgšanu, lai izvairītos no granātas sprādziena, tad mestais koka gabaliņš radīja līdzīgu efektu. Pirmajā reizē, fiksējot šāda priekšmeta lidojumu un atskanot brīdinājumam “granāta”, kadeti automātiski metās bēgt, meklējot iespējamos aizsegus.
Otrajā reizē kadeti bija jau piesardzīgāki, taču jebkurš šāds potenciāli bīstams objekts “izsita no sliedēm” precīzi plānoto uzbrukumu un uz brīdi lika novērst acis no sedzamā sektora, dodot priekšrocības pretiniekam.
Spītējot visām vecāko kursu viltībām, ēka tika veiksmīgi ieņemta un ienaidnieki neitralizēti. Jāņem vērā, ka uzdevuma veikšanā apzināti tika limitēts munīcijas daudzums, motivējot kadetus to izlietot maksimāli efektīvākajā veidā. Paši kadeti šo trūkumu ātri kompensēja, atņemot munīciju un ieročus neitralizētajam ienaidniekiem.
Visu kadetu apmācību procesu tiem blakus atradās arī instruktori, kuri nepieciešamības gadījumā pamācīja jaunos kadetus. Instruktori sekoja uzdevuma izpildes kvalitātei, veica labojumus, kur tas nepieciešams, un pildīja Observer - controller - trainer (OCT) funkciju, lai nepieciešamības gadījumā norādītu, kurš karavīrs ir ievainots un kurš “miris”.
Pēc pirmās ēkas ieņemšanas kadeti devās ieņemt nākamos objektus, taču ar katru reizi uzdevums kļuva sarežģītāks. Galvenā problēma - “izdzīvojušo” skaits ikreiz kļuva mazāks, apgrūtinot uzdevuma izpildi. Arī fiziskais nogurums atstāja arvien jūtamākas pēdas uzdevuma izpildē. Spītējot šiem faktoriem, kadetiem izdevās atgūt pretinieku ieņemtās ēkas, kas nozīmēja veiksmīgu uzdevuma izpildi.
Aizsardzības nozares eksperti uzsver - Krievijas okupantu izvērstais karš Ukrainā ir pierādījis, cik nozīmīgas ir kvalitatīvas karavīru apmācības miera laikā. Tāpat lielu lomu spēlē pieejamie ieroči un mūsdienu tehnoloģijas, kuras var ievērojami palīdzēt reālā kaujas situācijā.
Visiem ir labi zināma kritušo karavīru proporcija ar kādu parasti jārēķinās, ja tiek veikts uzbrukums pretinieka pozīcijām. Ierasti eksperti lēš, ka uzbrucējs zaudē trīs reizes vairāk karavīru. Kauja pilsētvidē ir vēl asiņaināka - , tāpēc pastāv divi varianti, pirmais – ievērojams skaitlisks pārsvars, otrais – augsti kvalificētu karavīru komandas darbs.
Kauja pilsētvidē ir ļoti sarežģīts operāciju veids, kura elementi ir pastāvīgi jātrenē. Pilsētā jāpievērš uzmanība daudziem sīkumiem, jo pretinieks var atklāt uguni no jebkura loga vai balkona. Un tik pat ātri, cik pretinieks atklāj uguni, tik pat ātri tas var pārvietoties uz nākamo pozīciju. Apmācību dalībnieki visi kā viens atzina, ka kauja pilsētvidē ir ļoti sarežģīta, tāpēc to ir nepieciešams pastāvīgi trenēt, lai iegūtās iemaņas tiktu nostiprinātas.