Godinot Kurzemes atbrīvošanas sākuma gadadienu, no Rudbāržu muižas līdz memoriālajai sienai Lēnās norisinājās ikgadējais pārgājiens “Oskaram Kalpakam pa pēdām”, kurā nu jau otro reizi piedalījās arī Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas kadeti. Pārgājiena beigās jaunie O. Kalpaka profesionālās vidusskolas kadeti tika iesvētīti kā pilnvērtīgi skolas audzēkņi.
3. martā Latvijā atzīmē operācijas “Atkusnis” sākumu. 1919. gada 3. martā no Rudbāržu muižas Latvijas atsevišķais bataljons 900 karavīru sastāvā pulkveža Oskara Kalpaka vadībā uzsāka Latvijas teritorijas atbrīvošanu no boļševikiem.
Pasākums iesākās ar uzrunu sadaļu Rudbāržu muižas pakājē. Tieši šeit nākotnē ir paredzēts pārcelt Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālo vidusskolu, kas šobrīd atrodas Kandavā. Vidusskolas kadetiem šī vieta ir īpaši nozīmīga, jo šeit ir atradies Latvijas atsevišķā bataljona štābs, ko komandēja pulkvedis Oskars Kalpaks. Tieši viņa vadībā tika uzsākta Latvijas atbrīvošana.
Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas direktors pulkvežleitnants Intars Kušners uzrunā 1. kursa kadetiem atzina, ka šajā īsajā laikā, ko kadeti pavadījuši skolā, ir vērojams liels progress. Jaunieši arvien vairāk mācās strādāt komandā un attīsta savas individuālās spējas.
Pēc uzrunām skolas kadeti R. Sipenieka vadībā devās Rudbāržu muižas ekskursijā, kurā apskatīja sapulču telpu, Oskara Kalpaka kabinetu, apmācību telpas un uzklausīja muzeja vadītāja stāstus par tā laika notikumiem.
Pēc muižas apskates, kadeti devās gandrīz 10km garā pārgājienā, kas noslēdzās ar Kojas upes šķērsošanu un zināšanu pārbaudi. Atšķirībā no pagājušajā gada, šogad kontrolpunktus veidoja otrā kursa kadeti, kuriem nu bija iespēja izpildīt savas idejas un redzējumu.
Pirmajā kontrolpunktā kadetiem bija nepieciešams iezīmētā meža apgabalā atrast pēc iespējas vairāk militāro priekšmetu. Komandai kopīgi bija jāatrod visi priekšmeti, taču meklēšanas laikā nedrīkstēja savstarpēji sarunāties, kas sarežģīja uzdevumu. Neuzmanības dēļ dažas komandas gan saņēma soda punktus par runāšanu uzdevuma laikā.
Katrā komandā ir jābūt līderim, kurš ar savām spējām var palīdzēt komandai nepieciešamo uzdevumu izpildē. Otrais kontrolpunkts uzsvēra tieši šo spēju, proti, spēju darboties komandā un uzticēties līderim. Komandai bija nepieciešams uzvilkt necaurredzamas brilles, sastāties kolonnā un līdera pavadībā doties cauri iezīmētai meža takai. Komandas līderiem šis bija grūts uzdevums, jo reizē vajadzēja kontrolēt gan kolonnas priekšgala iešanas virzienu, gan ziņot par šķēršļiem, kas apgrūtināja iešanu.
Tālāk sekoja vēl vairāki kontrolpunkti, kuros pārbaudīja gan zināšanas (karavīru pakāpju atpazīšana), gan komandas darbu (ievainotā evakuēšanu) un gan šaušanas iemaņas, taču par tiem detaļās nestāstīsim, lai nākamā gada jaunajiem kadetiem tiek arī kāds pārsteigums.
Viens no noslēdzošajiem kontrolpunktiem bija nu jau kā par tradīciju kļuvusī Kojas upes šķērsošana pār nostieptām trosēm. Šeit dalībnieku sejās varēja redzēt vislielāko satraukumu, jo viena neliela kļūda varēja rezultēties ļoti atsvaidzinošā peldē. Kamēr viens no komandas centās šķērsot upi, tikmēr pārējie nostiepa trosi, lai šķēršļa pārvarēšana būtu vieglāka.
Šeit parādījās visīstākais komandas darbs, jo papildus kopīgai virves spriegošanai, kadeti ar uzsaucieniem motivēja un atbalstīja Kojas upes šķērsotājus.
Pēc garā pārgājiena un daudzajiem piedzīvojumiem kadeti vienojās kopīgā launagā un nelielā atpūtā, lai jau pēc brīža piedalītos svinīgajā zvēresta došanas ceremonijā.
Ceremonija kā jau ierasti norisinājās pie memoriālās sienas Lēnās, kuru uzcēla Jānis Blūms, lai godinātu savu tēvu virsleitnantu Pauli Blūmu, kurš bija viens no Oskara Kalpaka karavīriem.
Pasākuma noslēgumā kadeti deva svinīgo solījumu, saņēma skolas uzšuves un ar kapelāna Mārtiņa Burke-Burkevica palīdzību iesvētīja kursa standartu, kas ir jebkuras militārās vienības vienotības simbols, kuru tur godā un lepojas ar to.
