Kariņš: ES jākļūst par spēcīgu partneri NATO

Latvijā
LETA
Image
Foto: Evija Trifanova/LETA
Foto: Evija Trifanova/LETA

Latvijai un Igaunijai ir svarīgi, lai Eiropas Savienība (ES) kļūtu par spēcīgāku partneri NATO, šodien pēc tikšanās ar Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu žurnālistiem sacīja Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš uzsvēra, ka tikpat būtiska ir arī Eiropas loma nākotnē, tai skaitā arī drošības ziņā. Abas amatpersonas bija vienisprātis, ka ES drošības stūrakmens ir un paliks NATO dalībvalstu sadarbība. Kariņš norādīja, ka Igaunija un Latvija turpinās dažādos līmeņus aizstāvēt ciešākas transatlantiskās saites un to, ka arī ES pašai ir jākļūst stiprākai.

Ministru prezidents atzīmēja, ka Latvijas un Igaunijas sadarbība vienmēr ir bijusi cieša un pēc šodienas tikšanās saites starp abām valstīm ir palikušas vēl stiprākas. Amatpersonas tikšanās laikā pārrunājušas Coviod-19 pandēmiju, kas kā Igaunijai, tā Latvijai ir liels izaicinājums.

Kallasa ar Kariņu pārrunājusi enerģētikas jautājumus. Latvijas Ministru prezidents atzīmēja, ka abas valstis sadarbojas vienotajā gāzes tirgū un noris darbs pie sinhronizācijas projekta elektroenerģijas tirgū, savienojoties ar pārējo Eiropu. Tāpat procesā ir sarunas par vēja parka izveido, kas varētu atrasties jūrā pie Latvijas un Igaunijas robežām.

Tāpat premjerministri pārrunāja dzelzceļa projektu "Rail Baltica", kas ir svarīgs reģionālais projekts, kas savienos Igauniju, Latviju, Lietuvu ar Poliju un pārējo Eiropu. Amatpersonas pārrunāja arī Krievijas un Baltkrievijas jautājumu. Kariņš atzīmēja, ka Baltkrievija turpina veikt hibrīduzbrukumu pret Lietuvu, Latviju un Poliju. Tāpat viņš pateicās Igaunijas premjerministrei un valdībai par pausto atbalstu.

Kallas norādīja, ka Covid-19 situācija un tās izaicinājumi abām valstīm ir līdzīgi. Viņa uzsvēra, ka arī Igaunijā ir cilvēki, kas nav vakcinējušies. Nevakcinētie iedzīvotāji, viņas ieskatā, ir tie, kas nonāk slimnīcās un slimību izslimo smagi. Abas amatpersonas ir dalījušies labās prakses piemēros, kurus vajadzētu īstenot, lai kopīgi šo krīzi pārvarētu.

Ņemot vērā tendences pasaulē, tostarp Eiropā saistībā ar elektroenerģijas cenām, Kallasa norādīja, ka nepieciešami kopīgi atjaunojamās enerģijas projekti. Viņa uzsvēra, ka jāpanāk Eiropas neatkarība enerģētikas jomā, kā arī lielākas investīcijas atjaunojamajā enerģijā. Tāpēc viņa pauda prieku, ka Igaunija un Latvija ir spērušas kopīgu soli jūras vēja parka attīstībai Rīgas jūras līcī.

Igaunijas premjerministre uzsvēra, ka tas ir laba sadarbības projekta piemērs visā Eiropā, tomēr bažas rada ne tikai enerģētiskā drošība un neatkarība, bet arī drošības situācija gan uz ES, gan NATO ārējām robežām. Kallasa norādīja, ka Baltkrievijas hibrīduzbrukumi turpinās un tiek turpināti diplomātiskie centieni apturēt nelegālo imigrantu plūsmu jau izcelsmes valstīs.

"Patlaban tiek veidota jauna sankciju pakete, kas vērsta pret Baltkrievijas režīmu. Mūsu drošības interesēs ir arī visa Baltijas reģiona militārā aizsardzība. Mums ir ļoti svarīgi, ka mēs kopīgi sadarbojamies aizsardzības jautājumos," sacīja Igaunijas premjerministre.

Tāpat viņa pauda prieku, ka Baltijas valstu bruņotie spēki aktīvi meklē iespējas, lai kopīgi attīstītu savas spējas. Abām valstīm ir kopīga izpratne par to, ka transatlantiskā vienotība, sadarbība ar līdzīgi domājošām valstīm un sabiedroto līdzdalība Baltijas valstu aizsardzībā, ir svarīga.

Dalies ar šo ziņu