Covid-19 ierobežošanas pasākumos vajadzības gadījumā iesaistīs arī rezerves karavīrus

Latvijā
Sargs.lv
rezerve
Foto: Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai saistībā ar Covid-19 izplatību aktīvajā dienestā uz laiku varēs iesaukt arī Nacionālo bruņoto spēku rezerves karavīrus. Tāpat nepieciešamības gadījumā iespējams samazināt prasības Zemessardzē, tā paredzēts jaunajā likumā par “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību”, kurā paplašinātās aizsardzības ministra pilnvaras.

Sarunā ar portālu “Sargs.lv” Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons norādīja, ka tādi soļi gan tiktu sperti tikai galējas nepieciešamības gadījumā, ja ar esošajiem cilvēkresursiem bruņotajiem spēkiem būtu par maz.

5. aprīlī pieņemtais likums “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību” paredz izmaiņas aizsardzības nozarē – tiek paplašinātas aizsardzības ministra pilnvaras valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai saistībā ar Covid-19 izplatību. Aktīvajā dienestā var tikt iesaukti rezerves karavīri uz laiku, kas nepieciešams ar Covid-19 izplatības novēršanu saistīto uzdevumu izpildei. Tāpat nepieciešamības gadījumā var tikt samazinātas prasības pieņemšanai profesionālajā dienestā un uzņemšanai Latvijas Republikas Zemessardzē.

Taču Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons  norāda – šādas pilnvaras noteiktas profilaktiski, lai vajadzības gadījumā nepieciešamos lēmumus varētu pieņemt operatīvi. 

“Ja gadījumā situācija pasliktinās un ir nepieciešami skaitliski lielāki spēki, piemēram, patrulēšanā, lai tajā brīdī varam tos papildināt ar rezerves karavīriem.”
Garisons
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs
Jānis Garisons

Tāpat, ja būtu nepieciešamība pēc papildu cilvēkresursiem un brīvprātīgajiem, lai sniegtu atbalstu citiem dienestiem un sabiedrībai, Zemessardze varētu uzņemties šo cilvēku piesaistes funkciju, piemērojot viņiem atvieglotas prasības. ”Protams, mēs viņus uzreiz nevarēsim iekļaut militārajā apmācībā, bet varēsim viņus caur Zemessardzes institūciju iesaistīt citos darbos,” norāda J. Garisons. Viņš gan piebilst, ka pašlaik pietiek ar esošajiem Nacionālo bruņoto spēku, tostarp Zemessardzes, cilvēkresursiem, un par šādu soli domāts netiek.

J. Garisons gan piebilda, tā kā daudzi cilvēki šobrīd zaudējuši darbu, dienests Zemessardzē kādam varētu būt jauna iespēja – gan būt daļai no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, gan saņemt atalgojumu par dienestu. Taču šajā gadījumā samazinātās prasības nav spēkā un uz topošajam zemessargiem attieksies līdzšinējie noteikumi.

Portāls “Sargs.lv” jau ir rakstījis, ka Zemessardzē uzņem 18 līdz 55 gadus vecus Latvijas Republikas pilsoņus bez sodāmības vai apsūdzībām par nozieguma izdarīšanu. Uz kandidātiem attiecas arī vairāki citi ierobežojumi, ar kuriem var iepazīties Zemessardzes mājaslapā sadaļā “Prasības uzņemšanai” vai zvanot uz Zemessardzes vienoto diennakts tālruņa numuru 1811.

Vairāk par dienestu Zemessardzē un bataljonu kontaktinformāciju iespējams noskaidrot Zemessardzes mājaslapā: www. https://www.zs.mil.lv/

Dalies ar šo ziņu