Valsts robežsardzes priekšnieks: NBS iesaiste robežkontrolē ļāvusi dubultot patruļu intensitāti

Latvijā
Sargs.lv
Image
robeža
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Zemessargu un karavīru iesaiste Latvijas robežu apsardzē ļāvusi ne tikai dubultot patruļu daudzumu uz ārējās Latvijas un Eiropas Savienības robežas, bet arī kalpo kā būtisks preventīvs līdzeklis dažādu likumpārkāpumu, tostarp, kontrabandas un cilvēku nelikumīgas pārvietošanas ierobežošanai. Tā, vērtējot aizvadīto nedēļu, kad plecu pie pleca uz robežām strādā robežsargi, karavīri un zemessargi, portālam “Sargs.lv” atzina Valsts robežsardzes priekšnieks, ģenerālis Guntis Pujāts.

Viņš stāstīja, ka aizvadītajos gados Valsts robežsardze aktīvi strādājusi, lai uzlabotu savstarpējo savietojamību ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem gan bruņojuma, gan ekipējuma, gan vadības procedūru ziņā. Tāpat aizvadītas dažāda līmeņa mācības, veicinot dienestu sadarbību. “Tagad mēs esam saskārušies ar reālu situāciju, kur Latviju apdraud pandēmija. Tā ir laba iespēja abiem dienestiem veikt praktisku darbu, kas vairs nav mācību scenārijs. Mācību scerārijos daudz ko var prognozēt, taču šeit, abu dienestu pārstāvjiem pildot kopīgu uzdevumu, nevar prognozēt kur notiks pārkāpums vai gaidāms apdraudējums. Tā ir ļoti pozitīva iespēja,” sacīja ģenerālis G. Pujāts.

Valsts robežsardzes priekšnieks arī atzina, ka kopējo patruļu pirmajās dienās robežsargi kopā ar zemessargiem bijuši pietiekoši acīgi un pamanījuši pirmās pēdas robežas tuvumā. Tās gan neesot bijušas robežpārkāpēju atstātas. “ Šajā gadījumā gan tas bija ziņkārīgs zemnieks, kurš gāja skatīties ūdenslīmeni robežupē, tomēr pārkāpuma vieta tika fiksēta un atstrādāta,” viņš piebilda.

Image
robeža
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Vaicāts par līdzšinējo profesionālā dienesta karavīru un zemessargu sniegumu, iesaistoties valsts robežu apsardzē, Ģenerālis G. Pujāts pauda atzinību.

. “Attieksme ir pozitīva, patriotisms ir augstā līmenī, ir vēlēšanās darīt. Šajos uzdevumos robežsargs ir vecākais un karavīri sniedz atbalstu. Šādi mums ir izdevies dubultot tā sauktās “zaļās robežas” uzraudzību. Tas ir tas pozitīvais efekts. Ja runājam par karavīru un zemessargu attieksmi pret uzdevuma izpildi, tad varu tikai uzteikt. Neesmu dzirdējis negatīvas atsauksmes viss ir labā līmenī un karavīriem ar disciplīnu viss ir kārtībā.”
Pujāts
Valsts robežsardzes priekšnieks
Ģenerālis Guntis Pujāts

Ģenerālis G. Pujāts atzina, laikā, kad slimība sākusi izplatīties arī Krievijā un Baltkrievijā, riski, ka no šīm valstīm ar nelegālo imigrāciju tā varētu tikt ievesta Latvijā, ir krietni pieauguši. Tādēļ Austrumu robežu kontrolei nepieciešams pievērst krietni vairāk uzmanības. Vienlaikus atbalsts vajadzīgs arī Eiropas Savienības iekšējo robežu kontrolē.

Image
robeža
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

“Robežsardzes resursi ir novirzīti uz visiem ceļiem, kas ir uz ES iekšējām robežām, piemēram uz Latvijas-Lietuvas robežas, izveidotas trīs robežšķērsošanas vietas, bet uz robežas ar Igauniju vēl trīs robežšķērsošanas vietas. Tādējādi mēs Valsts robežsardzes resursus esam novirzījuši arī uz iekšējo robežu apsardzību. Protams, mēs varējām turpināt robežu uzraudzību tajā līmenī, kāds bija līdz epidēmijai, bet ārkārtējā situācija dod citus izaicinājumus. Piemēram šobrīd mūsu dienesta cilvēki no Ludzas pārvaldes ir norīkoti darbam uz Igaunijas robežas,” viņš skaidroja.

Ģenerālis G. Pujāts arī atzina, ka zemessargu un karavīru iesaiste robežu apsardzē mazinājusi arī kontrabandas un citu likumpārkāpumu daudzumu uz robežas.

“Preventīvs efekts ir. Mēs esam daudz vairāk redzami, tāpēc veikt dažāda veida pretlikumības ir grūtāk. Tas noteikti kalpos kā preventīvs efekts, piemēram, ja runājam par kontrabandu. Tagad robežu apsardzībā mums ir iesaistīti lielāki resursi, kas nozīmē, ka likumpārkāpējam krietni sarežģītāk veikt savas pretlikumīgās darbības,” atzina Valsts robežsardzes priekšnieks.

Ģenerālis G. Pujāts gan atzina, ka Covid-19 pandēmija nav pilnībā apturējusi likumpārkāpēju darbību. Piemēram, vēl pirms zemessargu un karavīru iesaistes robežu apsardzē, robežsargi pārtvēruši plostus ar kontrabandas cigaretēm, kuri no Baltkrievijas pludināti uz Latviju. Tikmēr nelikumīga cilvēku pārvietošana pār robežu ir krietni mazinājusies.

Ne mazāk izaicinošs ir arī zemessargu un karavīru dienests uz Eiropas Savienības iekšējām robežām. “Arī tur var būt mēģinājumi noziedzniekiem izlauzties pāri robežai. Šāda informācija mums arī bija ienākusies, piemēram, par zagtas automašīnas izvešanas mēģinājumu vai cilvēka nolaupīšanas mēģinājumu. Šajā ziņā karavīri un zemessargi ir papildus drošības spēks, lai sniegtu palīdzību arī uz Eiropas Savienības iekšējās robežas,” viņš sacīja.

Vaicāts, cik ilgi Valsts robežu apsardzē vajadzēs iesaistīt zemessargus un profesionālā dienesta karavīrus, ģenerālis G.Pujāts atzina, ka visticamāk pašreizējo periodu nāksies pagarināt. “Pašreizējais plāns paredz kopā strādāt līdz 14. aprīlim, taču ar augstu realitāti varu prognozēt, ka ārkārtējā situācija tiks pagarināta, tāpēc atkal vērsīšos pie Aizsardzības ministra Arta Pabrika un Nacionālo bruņoto spēku komandiera ģenerālleitnanta Leonīda Kalniņa, lai lūgtu turpināt uzsākto sadarbību, atbilstoši tam periodam, kādu nolems valdība . Noteikti, ka 14. aprīlis būs pārāk agrs termiņš, lai pārtrauktu intensīvo robežu apsardzi,” sacīja Valsts robežsardzes priekšnieks.

Dalies ar šo ziņu