Ukraina ir būtiski pārveidojusi savu aizsardzības sistēmu, pielāgojot to kara jaunajai realitātei, kurā arvien lielāku lomu spēlē droni, mazās kājnieku grupas, elektroniskā karadarbība un attālināti vadāmas tehnoloģijas. Par to raksta “Forbes”, atsaucoties uz Ukrainas bruņoto spēku inženieru sniegto informāciju.
Kara sākumā 2022. gadā Ukrainas militāro inženieru izbūvētās aizsardzības pozīcijas un šķēršļu joslas palīdzēja apturēt Krievijas virzību Kijivas virzienā. Kopš tā laika šī sistēma ir nepārtraukti pilnveidota.
Ukrainas aizsardzība vairs nav balstīta tikai uz klasiskām nocietinājumu līnijām. Tā ir kļuvusi par dziļu, daudzslāņainu tīklu, kurā apvienoti prettanku grāvji, dzeloņstiepļu joslas, betona “pūķa zobi”, mīnu lauki, droni, sauszemes roboti un elektroniskās karadarbības līdzekļi.
Nesen forumā “Kaujas inženierija un loģistika 2026” Ukrainas Bruņoto spēku Atbalsta spēku pavēlniecības Inženieru karaspēka priekšnieks, brigādes ģenerālis Vasils Sirotenko, skaidroja, ka Ukrainas aizsardzība ir pārgājusi no tradicionālas daudzlīmeņu struktūras uz tā saukto “noturīgo aizsardzību”. Tās mērķis nav tikai noturēt pozīcijas, bet arī veidot kaujas lauku tā, lai radītu priekšrocības Ukrainas spēkiem.
Dziļas šķēršļu joslas un jauna pieeja aizsardzībai
Ukrainas pašreizējās aizsardzības pamatu veido plašs inženiertehnisko šķēršļu tīkls. Tas paredzēts, lai kavētu Krievijas spēku virzību gan ar tehniku, gan kājām.
Šķēršļu sistēmās tiek izmantotas plašas spirālveida dzeloņstiepļu joslas, prettanku grāvji un “pūķa zobi”. Tie izvietoti vairākās kārtās un atkārtojas arī dziļākās aizsardzības līnijās.
“Forbes” norāda, ka šīs šķēršļu joslas ir daudz plašākas nekā tradicionālajās militārajās doktrīnās paredzētie risinājumi. Ukrainas spēki šim nolūkam pielāgojuši arī BTM-3 tranšeju rakšanas tehniku, kas spēj vienlaikus izvietot vairākas dzeloņstiepļu rindas. Atsevišķās vietās šādas sistēmas var sasniegt pat 18 rindas.
Sirotenko uzsvēris, ka šķēršļi vairs nav tikai aizsardzības elements. Tie kļuvuši par aktīvu kaujas līdzekli, kas palēnina, dezorientē un novājina uzbrūkošos Krievijas spēkus.
Droni un roboti kļūst par inženieru darba daļu
Viena no būtiskākajām izmaiņām Ukrainas aizsardzībā ir bezpilota sistēmu integrācija inženieru operācijās. Ukrainas spēki arvien vairāk izmanto gaisa dronus un sauszemes robotus, lai veidotu un paplašinātu šķēršļu joslas, tostarp ar attālinātas mīnēšanas palīdzību.
Tas ļauj izvietot mīnas gan pie frontes līnijas, gan potenciāli bīstamās teritorijās, nepakļaujot riskam inženieru vienības. Šādas darbības tiek koordinētas reāllaikā, ļaujot komandieriem novērtēt šķēršļu efektivitāti un ātri tos pielāgot situācijai frontē.
Ukraina arī attālinās no padomju doktrīnai raksturīgajiem lielajiem nocietinātajiem atbalsta punktiem. To vietā tiek izmantotas daudzas mazākas, izkliedētas pozīcijas, kas paredzētas izdzīvošanai intensīvu triecienu apstākļos.
Šīs pozīcijas ir mazāk pamanāmas, aprīkotas ar aizsardzību pret droniem un precīzajiem triecieniem, kā arī savienotas ar segtām tranšejām un pastiprinātām patvertnēm. Dažas no tām esot tik stipri nocietinātas, ka Krievijas karavīriem nācies izmantot TM-62 prettanku mīnas, lai izlauztu durvis.
Lai nodrošinātu apgādi un rotāciju, piekļuves maršruti uz pozīcijām tiek aizsargāti ar pretdronu tīkliem. Atsevišķos frontes sektoros šādi aizsargāti koridori stiepjas līdz pat 100 kilometriem no frontes līnijas.
Kā Krievija mēģina pārraut Ukrainas aizsardzību
Krievija, neraugoties uz smagajiem zaudējumiem Ukrainā, joprojām saglabā vienu no lielākajām armijām pasaulē un plašu bruņojuma klāstu. Tās militāri rūpnieciskais komplekss turpina attīstīt dronus, elektroniskās karadarbības līdzekļus un citas modernās tehnoloģijas.
Pirms sauszemes uzbrukumiem Krievijas spēki parasti veic triecienus ar lielajiem droniem, planējošajām aviobumbām, artilēriju un raķetēm. Mērķis ir vājināt aizsardzības posmus un radīt spraugas turpmākam uzbrukumam.
Ukraina šos triecienus cenšas ierobežot ar pretgaisa aizsardzības sistēmām un dronu pārtvērējiem. Tomēr daļa munīcijas, īpaši planējošās bumbas, joprojām sasniedz mērķus.
Taču Ukrainas aizsardzības dziļums apgrūtina pilnīgu tās pārraušanu. Mazas un izkliedētas ukraiņu vienības ir grūtāk iznīcināt vienā triecienā. Pat pēc apšaudēm tās bieži saglabā kaujas spējas un var izmantot dronus vai artilēriju pret Krievijas vienībām, kas mēģina pārvarēt šķēršļus.
Krievijas karaspēks arī virza uz priekšu FPV dronu operatorus, lai meklētu Ukrainas karavīrus un tehniku. Ukrainas pozīcijas ir aprīkotas ne tikai ar fizisku aizsardzību, bet arī ar pretdronu līdzekļiem, tostarp elektroniskās karadarbības sistēmām un vienkārši bisēm.
Kad sākas sauszemes uzbrukums, Krievijas vienības sastopas ar dziļām un blīvām šķēršļu joslām. Dzeloņstieples apgrūtina kājnieku pārvietošanos, bet “pūķa zobi” un prettanku grāvji ierobežo tehnikas manevrus. Šķēršļu pārvarēšana prasa laiku, un šī kavēšanās ļauj Ukrainas spēkiem pamanīt uzbrukumu un reaģēt ar artilēriju vai droniem.
Krievija bieži mēģina sākt vairākus uzbrukumus vienlaikus, lai pārslogotu Ukrainas aizsardzību. Tomēr šādiem uzbrukumiem nepieciešama precīza koordinācija un sakari. Ukrainas elektroniskās karadarbības sistēmas traucē šos sakarus, apgrūtinot Krievijas vienību saskaņotu darbību.
Aizsardzības evolūcija turpinās
Karam turpinoties, abas puses pielāgojas. Krievija mēģina ieviest jaunas tehnoloģijas un taktiku, lai atrastu vājos punktus Ukrainas aizsardzībā. Daži Krievijas analītiķi kā iespējamu risinājumu min dronu spietus, kas varētu koordinēti uzbrukt aizsardzības līnijām. Tiek apspriesta arī sauszemes robotu izmantošana šķēršļu pārraušanai.
Tikmēr Ukraina turpina padziļināt un paplašināt savu aizsardzības tīklu, palielinot barjeru un šķēršļu skaitu.
Sirotenko norādījis, ka Ukraina strādā arī pie bezpilota aizsardzības pozīcijām. Šādas sistēmas varētu nodrošināt pretgaisa aizsardzību, uzraudzīt šķēršļu joslas un sniegt tiešu uguns atbalstu bez pastāvīgas karavīru klātbūtnes. Sākotnēji tās, visticamāk, tiks vadītas attālināti, bet nākotnē tajās arvien vairāk varētu integrēt mākslīgo intelektu.
“Forbes” secina, ka mūsdienu kaujas laukā priekšrocības iegūst tā puse, kas spēj ātrāk pielāgoties un efektīvāk izmantot jaunās tehnoloģijas. Pašlaik Ukrainai ir gan labi izbūvēta aizsardzība, gan spēja to pastāvīgi modernizēt. Krievija turpinās meklēt vājās vietas, bet Ukraina, visticamāk, turpinās pilnveidot savu aizsardzības sistēmu atbilstoši mainīgajiem frontes apstākļiem.
