
Krievijas vasaras ofensīva Ukrainā, kas ilgst tikai dažas nedēļas, jau sākotnēji demonstrēja rekordlielu uzbrukumu skaitu vairākos frontes virzienos, tomēr šobrīd tā piedzīvo būtisku neveiksmi. Par to ziņo britu laikraksts “The Telegraph”.
Kā norāda medijs, Krievijas uzbrukuma līnija stiepjas no Ukrainas ziemeļu pierobežas – Sumu un Harkivas apgabaliem – līdz frontes līnijām Doneckas un Dņipro apgabalos, kur Krievijas spēki cenšas izlauzties pirmo reizi.
“Maskava ziemas mēnešos koncentrējās uz cilvēkresursu palielināšanu, taktikas uzlabošanu un triecienu koordināciju ar raķetēm un droniem. Sākotnēji šķita, ka šie centieni dod rezultātu,” vēsta medijs.
Maijā Krievijas spēki virzījās uz priekšu straujāk nekā jebkad kopš pagājušā gada novembra – vidēji ieņemot 5,5 kvadrātjūdzes dienā, kas ir divreiz vairāk nekā aprīlī. Stabili panākumi vērojami Doneckas apgabalā, īpaši starp Pokrovsku un Kostjantinivku – abiem Maskavai svarīgiem mērķiem. Taču, kā atzīmē “The Telegraph”, dažas nedēļas pēc ofensīvas sākuma šis impulss ir apsīcis.
“Krievijai šobrīd nav iespēju sākt ko jaunu. Vasaras ofensīva faktiski ir tikai pavasara darbību turpinājums,” norādījusi analītiķe Anželika Evansa no Kara pētījumu institūta (ISW).
Sumu virzienā Krievijas karaspēks, šķiet, ir pilnībā apstājies. Ukrainas militārais analītiķis Pavlo Narožnijs skaidro, ka galvenais mērķis šajā reģionā bija Junakovka – pilsēta, kas atrodas tieši ceļā starp Krieviju un Sumu centru. Viņš brīdina, ka, ja Krievija ieņemtu šo teritoriju, tas būtu “katastrofāli” Ukrainai.
“Mežs ved tieši uz Sumu pilsētu. Ja Krievija spēs novietot artilēriju Junakovkā un mežā, tā varēs apšaudīt Sumus ar artilēriju,” skaidro Narožnijs.
Lai gan Krievijai ir priekšrocības dzīvajā spēkā un bezpilota tehnoloģijās, tās kājnieki ir slikti apmācīti. Ukrainas virsnieks, kas dien Kupjanskas virzienā, norāda: “Krievijas kājnieki ir ļoti vāji sagatavoti, ja vispār ir apmācīti.”
“The Telegraph” arī uzsver, ka, ja Krievijas spēkiem izdosies ieņemt Kostantinivku, tas pavērs ceļu uzbrukumam Kramatorskai un Slovjanskai, tuvinot Krieviju kontrolei pār visu Donbasu. Taču, ņemot vērā ofensīvas tempu un zemo personāla kvalitāti, tas šobrīd izskatās maz ticams.
“Lai ieņemtu Kramatorsku, viņiem būtu nepieciešami vēl 100 000 karavīru,” sacīja Ukrainas seržants. Pēc viņa teiktā, Krievijai vajadzēja 40 000 vīru, lai ieņemtu Avdijivku, un 70 000 – lai ieņemtu Bahmutu, tajā skaitā labi apmācītos “Vagner” algotņus.
Krievijas spēku izkliedēšana pa visu Ukrainu, nevis koncentrēšanās uz vienu reģionu, liecina, ka tās mērķis nav tikai nelikumīgi anektētās četras Ukrainas apgabalu daļas, bet gan visa valsts.
“Kopš 2025. gada janvāra mēs novērojam būtisku uzbrukumu pastiprināšanos, un pēdējos sešos mēnešos situācija tikai pasliktinās. Tā ir stratēģija – piespiest cilvēkus pamest savus mājokļus, lai nākotnē būtu vieglāk ieņemt šīs teritorijas. Galu galā mēs atkal redzēsim atklātu nodomu pārņemt visu Ukrainu,” uzsver ISW analītiķe Evansa.
Jau vēstīts, ka naktī uz 29. jūniju Krievija veica masveida uzbrukumu Ukrainai ar droniem un raķetēm. Tika fiksēti droni debesīs, kā arī ziņots par “Kalibr”, H-101 un “Kinžal” raķešu palaišanu. Sprādzieni atskanēja daudzos Ukrainas reģionos.
Pirmo reizi ilgā laikā Krievija uzbrukusi arī Ļvivas apgabalam, izmantojot kaujas dronus un spārnotās raķetes. Reģiona militārās administrācijas vadītājs Maksims Kozickis norādīja, ka uzbrukuma mērķis bija kritiskā infrastruktūra. Pēc sākotnējās informācijas – upuru un cietušo nav.