Augsta ASV valdības amatpersona ir norādījusi, ka Krievija jau ir izveidojusi sava veida slepenu izmēģinājuma poligonu kosmosā, kas ir daļa no tās izstrādātās kodolieroča pretsatelītu programmas. Cita amatpersona brīdināja Kongresu, ka šis "neselektīvais" ierocis, par kuru informācija pirmo reizi publiski izskanēja šā gada sākumā, varētu būt spējīgs zemo Zemes orbītu padarīt pilnīgi neizmantojamu uz ilgāku laiku.
Valsts sekretāra palīdze ieroču kontroles, atturēšanas un stabilitātes jautājumos Malorija Stjuarte Vašingtonā, Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra rīkotajā sarunā detalizēti apsprieda Krievijas kodolieroču izstrādi pret satelītiem.
"Amerikas Savienotās Valstis ir ārkārtīgi nobažījušās, ka Krievija, pamatojoties uz informāciju, ko mēs uzskatām par ticamu, varētu apsvērt kodolieroču iekļaušanu savās pretsatelītu programmās," teica M. Stjuarte. "Amerikas Savienotās Valstis jau gadiem ilgi ir zinājušas par Krievijas centieniem attīstīt šāda veida spējas, bet tikai nesen mēs esam varējuši precīzāk novērtēt tās progresu."
M. Stjuarte sarunas laikā vairākkārt uzsvēra, ka ASV valdība nav novērtējusi, ka Krievija jebkādā veidā būtu "izvērsusi" šīs spējas, un ka ASV amatpersonas aktīvi cenšas atturēt no šādas rīcības.
Tomēr valsts sekretāra palīdze norādīja, ka kaut kas kosmosā šobrīd atrodas kā daļa no šī jaunā kodolieroča pret satelītiem izstrādes.
"Krievija ir publiski apgalvojusi, ka viņu satelīts ir paredzēts zinātniskiem mērķiem," teica M. Stjuarte, "tomēr tas atrodas reģionā, ko neizmanto neviens cits kosmosa kuģis. Tas pats par sevi ir kaut kas nedaudz neparasts. Un orbītā ir reģions ar augstāku radiāciju nekā parastās, zemākās Zemes orbītas, taču tā nav pietiekami augsta radiācijas vide, lai ļautu paātrināti testēt elektroniku, kā Krievija ir aprakstījusi savā mērķī."
M. Stjuarte nenosauca attiecīgā satelīta nosaukumu un sīkāk nepaskaidroja tā apgalvoto mērķi. Būtu saprātīgi orbītā izvietot kādu izmēģinājumu staciju pirms faktiskas kosmosā bāzētas ieroču sistēmas izvietošanas, jo īpaši tādas, kas saistīta ar kodolieroču sistēmu. Tas būtu vēl saprātīgāk, ja orbīta šķērsotu apgabalus, kuros pastāv paaugstināts radiācijas risks, proti, Van Allena jostā.
Runājot par plānotā pretsatelītiskā ieroča spējām, M. Stjuarte atsaucās arī uz aizsardzības ministra palīga kosmosa politikas jautājumos Džona Plomba šonedēļ izteiktajām piezīmēm. Dž. Plombs par šo pašu tematu runāja 1. maijā, uzklausot Pārstāvju palātas Bruņoto spēku komitejas locekļus. Tajā viņš atbildēja uz jautājumiem par rakstisku paziņojumu Kongresam saistībā ar Aizsardzības ministrijas 2025. finanšu gada budžeta pieprasījumu.
"Koncepcija, par kuru mēs esam noraizējušies, ir tāda, ka Krievija izstrādās un - ja mēs nespēsim viņus pārliecināt par pretējo - galu galā lidos ar kodolieročiem kosmosā. Tas attiecas uz "neselektīvo ieroci, kuram nav valstu robežu, un kas nešķiro militāros satelītus, civilos satelītus vai komerciālos satelītus," teica Dž. Plombs.
Lai gan sīkāka informācija par ieroča izstrādes gaitu, izņemot iepriekš aprakstītos komentārus, nav pieejama ārpus slepenajiem failiem, pēdējā laikā ir parādījušās norādes, ka Krievija aktīvi cenšas izveidot šādu spēju. Aprīļa beigās Krievija izmantoja veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomes rezolūcijai, ko ierosināja ASV un Japāna. Minētajā rezolūcijā tās locekļiem tika uzdots ievērot 1967. gada Kosmosa līguma 4. pantu, ko Krievija parakstīja pirms 56 gadiem un kas aizliedz valstīm izvietot kodolieročus orbītā vai uz debesu ķermeņiem. Līgums arī aizliedz valstīm izstrādāt kodolieročus vai citus masu iznīcināšanas ieročus izmantošanai orbītā.