Karadarbība Ukrainā ir iegājusi jaunā - maratona posmā. Vienlaikus Krievijas elitē mazinās pārliecība par Vladimira Putina spēju aizsargāt viņu intereses, kas automātiski nenozīmē, ka notiek gatavošanās priekšlaicīgai varas maiņai. Tā vietā Krievijas elitē ir nostiprinājies uzskats, ka ir īstais laiks no spēka pozīcijām signalizēt viltus vēlmi uzsākt miera sarunas ar Ukrainu par kara izbeigšanu, savā pagājušā gada pārskatā norādījis Satversmes aizsardzības birojs (SAB).
2023. gadā Kremlim ir izdevies konsolidēt varu
Krievijā valdošais režīms 2023. gadā saglabāja stabilitāti un demonstrēja savu noturību pat negaidītu satricinājumu priekšā. Krievijā turpinājās darbs pie potenciālo apdraudējumu novēršanas - pieaugošās represijas vēl vairāk neitralizēja sabiedrību un opozīciju, tika palielināta valsts kontrole pār privātajām militārajām kompānijām, tika stabilizēta ekonomika, teikts pārskatā.
Tomēr arvien ir jūtamas Krievijas ieilgušā kara Ukrainā, kā arī Ukrainas un Rietumvalstu pretestības radītās sekas. Daļa no ieviestajiem risinājumiem, it īpaši ekonomikā, nav ilgtspējīga. Sabiedrībā palielinās spriedze un, lai arī nenotiek aktīva gatavošanās varas maiņai, Krievijas elitē ir intensificējušās diskusijas par "dzīvi pēc Putina", secinājis SAB.
Pēdējā gada laikā Krievijā valdošais režīms ir spēris agresīvus soļus pret jebkāda veida politisko opozīciju un neatkarīgajiem medijiem, veicot izmaiņas likumos, kā arī paplašinot Krievijas drošības struktūru darbības brīvību. Masveida protestu iespējamība ir būtiski samazinājusies. Plaši interpretējamie un piemērojamie likumi ļauj Krievijas varas iestādēm brīvi vērsties pret vismazāko režīma un tā politikas kritikas izpausmi.
Tāpat ir zema iespējamība, ka Krievijas elite varētu aktīvi vērsties pret Putinu. Kopumā Krievijas politiskajā elitē nav novērojama plaša neapmierinātība ar karu, tā radītajām sekām un Putinu.
Krievijas ekonomika šobrīd uzskatāma par gana stabilu un robustu. To stabilizēt ir ļāvušas gan salīdzinoši augstās naftas un gāzes cenas, kas veido aptuveni trešdaļu Krievijas budžeta ieņēmumu, gan arī Krievijas partneri Tuvo Austrumu un Āzijas reģionos kā importa un eksporta tirgi. Nozīmīga ir arī Krievijas militārā industrija, kas palīdz uzturēt ekonomiku, secinājis Latvijas specdienests.
Tas notiek uz valsts budžeta rēķina, ar karu saistītajiem izdevumiem sasniedzot pat 9% no IKP. SAB redzējumā sagaidāms, ka šie pasākumi saasinās Krievijas ekonomikas strukturālās problēmas vidējā un ilgtermiņā. Krievijas ražošanas un dabas resursu ieguves industrijas ir atkarīgas no Rietumvalstu tehnoloģijām, bet sankciju apstākļos piekļuve tām ir sarežģīta. Papildus ierobežojošs faktors ir kvalificēts darbaspēka trūkums.
Krievijas mērķis - pilnībā pakļaut Ukrainu
SAB norādījis, ka Krievija arī 2024. gadā saglabā savu maksimālo mērķi - pilnībā pakļaut Ukrainu, nodrošinot, ka tā atgriežas Krievijas pašpasludinātajā ietekmes zonā. 2023. gada nogalē to tieši atgādināja virkne Krievijas amatpersonu, tostarp Vladimirs Putins.
Krievijas vadonis norādījis, ka mērķis nav mainījies un ka Krievija turpinās cīnīties, līdz tas tiks sasniegts. Krievijas režīms uzskata, ka tam ir pietiekama militārā kapacitāte, lai uzturētu karu ilgtermiņā. Līdz ar to Krievijas pašreizējā stratēģija ir karot tik ilgi, līdz Ukraina vairs to nespēs izturēt, secinājis SAB.
Putina režīms šobrīd uzskata, ka Rietumi ir noguruši no kara, līdz ar to nav gatavi ilgstoši atbalstīt Ukrainu, savukārt Krievijas spēki pārliecinoši uzvar karā. Ņemot vērā iepriekš minēto, šobrīd Krievijas elitē ir nostiprinājies uzskats, ka ir īstais laiks no spēka pozīcijām signalizēt viltus vēlmi uzsākt miera sarunas ar Ukrainu par kara izbeigšanu, secinājis SAB.
Tomēr realitātē Krievija vēlas iegūt tikai un vienīgi laiku militāro spēku atjaunošanai nevis "iesaldēt" situāciju Ukrainā. Pat hipotētiskā gadījumā, ja tiktu noslēgts pamiers, Krievija pēc spēku atgūšanas atsāktu vēl spēcīgāku uzbrukumu Ukrainai. Uzskatāms Krievijas viltus pamiera piemērs ir Minskas vienošanās 2014. un 2015. gadā - Krievija panāca daļēju konflikta iesaldēšanu līdz brīdim, kad tai bija pietiekami lielas militārās spējas uzsākt pilna mēroga karadarbību visā Ukrainā.
Krievija ir spējīga ilgstoši uzturēt karadarbību un ir apņēmusies to arī īstenot. 2024. gada valsts budžeta militāro tēriņu daļa ir lielākā valsts vēsturē - Krievija tam plāno atvēlēt aptuveni trešdaļu no budžeta. Ir mobilizēts Krievijas militāri industriālais komplekss - tas jau šobrīd atsevišķās nozarēs spēj saražot vairāk nekā visas ES dalībvalstis gada laikā kopā, teikts pārskatā.
Rietumu militārais un politiskais atbalsts Ukrainai kļūst arvien kritiskāk nepieciešams, un gada laikā jau var kļūt pat eksistenciāli nozīmīgs. Lai gan šobrīd Ukraina spēj noturēt aizsardzības pozīcijas, nepalielinoties vai - sliktākajā gadījumā - turpinot samazināties militārajam atbalstam, tās kaujas spējas ievērojami samazināsies jau gada laikā.
Rietumu atbalsta mazināšana Ukrainai var rezultēties ne tikai ar būtisku Krievijas militāro pārsvaru pār Ukrainu un attiecīgi jaunu teritoriju okupēšanu, bet arī sagraut jau tā būtiski ievainoto Eiropas drošības arhitektūru. Rietumiem ievērojami nepalielinot atbalstu Ukrainai, Putina režīms gūs pārliecību par savām spējām ietekmēt Rietumus, kā arī var palielināties Krievijas impēriskā apetīte, brīdinājis SAB.
Savukārt Krievijas armija būs ieguvusi milzīgu kaujas pieredzi, tostarp cīnoties pret Rietumu militāro tehniku un bruņojumu. Tas, kopā ar plānoto Krievijas armijas paplašināšanos, arvien vairāk palielinās Krievijas militārās agresijas riskus arī pret NATO.
