Rietumvalstīm un Ukrainai ir visi instrumenti uzvarai pār Krieviju, tomēr Rietumvalstīs trūkst politiskā griba

KONFLIKTU ZONAS I 13.12.2023
Sargs.lv Eiropas Savienība Krievija NATO palīdzība Ukrainai Ukraina

Ukrainas vēstniecības rīkotajā diskusijā: “Krievijas mēģinātās Krimas aneksijas sekas starptautiskajai drošībai. Starptautiskās Krimas platformas darbība”.

Foto: Sargs.lv

Ukraina un tās atbalstītāji sastāda pusi no globālas pasaules ekonomikas, kamēr Krievija vien dažus procentus. Ukrainai ir visi nepieciešamie instrumenti, lai iznīcinātu Krimas tiltu un izolētu Krievijas spēkus Krimā, tomēr vienlaikus Rietumvalstīs nav bijuši atbilstoši politiskie lēmumi, lai ļautu Ukrainas aizstāvjiem izmantot Rietumvalstu bruņojumu pret okupantiem dziļi to kontrolētajās teritorijās vai pašā Krievijā. Tā uzsvēra eksperti Ukrainas vēstniecības Latvijā rīkotajā diskusijā “Krievijas veiktās Krimas aneksijas sekas starptautiskajai drošībai. Starptautiskās Krimas platformas darbība”. Drošības eksperti atzina - daļa Rietumvalstu līderu joprojām nav atkāpušies no Kremlim izdevīgās pasaules uztveres, kas paredz, ka "Krieviju nevajadzētu provocēt uz eskalāciju".

Bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks atgādināja, ka Krima vēsturiski nekad nav bijusi pašsaprotama Krievijas sastāvdaļa. Tās saistība ar Maskavu veidojusies pēc Krievijas impērijas iebrukuma 1783. gadā. 12 gadus vēlāk Krievijas impērija anektēja daļu no agrākajām Latvijas teritorijām un 14 gadus vēlāk tā iebruka Somijā.

“Es uzskatu, ka Krima ir tikai vēl viens piemērs tam, kā šī impērija izplešas arī šodien – 200 gadus vēlāk. Ja mēs iesaistāmies diskusijās un pieļausim iespējamību, ka Krievija var paturēt Krimu kā daļu no tās impērijas, tad, protams, mēs turpināsim dzirdēt jautājumus no Krievijas propagandistiem par to, kāpēc neiekarot Baltijas valstis, Somiju vai Poliju [..],” norāda A. Pabriks.

Turklāt, ja kāda iemesla dēļ tiek pieņemts apgalvojums, ka Krima ir Krievijai svēts reģions un to nevajadzētu aiztikt, A. Pabriks uzdeva retorisku jautājumu: “Kādēļ Vācija neuzdod jautājumu par agrāko Kēnigsbergu un tagadējo Kaļiņingradu – tā nav Krievija, tā ir Vācija”.

Vienlaikus bijušais aizsardzības ministrs uzsvēra, ka jautājums, kuru ir svarīgi uzdot sev pašiem, ir par to, kas ir izdarīts nepareizi, ja šo divu kara gadu laikā nav gūta uzvara pār ekonomiski daudz vājāko Krieviju.

“Es varu pateikt, kas ir bijis nepareizi. Krievi divu gadu laikā ir spējuši pārstrukturēt savu ekonomiku kara vajadzībām. Vai mēs to esam izdarījuši Rietumos? Mēs joprojām tirgojam savu drošību pret komfortu. Mēs joprojām izvairāmies domāt par nenovēršamo – ar katru dienu, kamēr karš turpinās Ukrainā, tas nāk tuvāk mums,” uzsver A. Pabriks.

Savukārt Ukrainas Aizsardzības stratēģijas centra priekšsēdētāja vietniece Alīna Frolova norādīja, ka līdz pat šim brīdim redzamas nepilnības Rietumu analītiskajā uztverē pret Krieviju.

Krimas kontekstā viņa atgādināja, ka tā ir Krievijai svarīga tāpēc, ka Maskava no tās veic uzbrukumus Ukrainai un spēj projicēt spēku uz Azovas Jūru, Melno jūru un Vidusjūru.

“Vai ir iespējams atbrīvot Krimu ar militāro spēku – jā, pilnībā iespējami. Ukrainai un tās sabiedrotajiem ir milzīgi ekonomiskie resursi, lai to izdarītu. Patiesībā mums ir arī visi nepieciešamie instrumenti, lai to izdarītu. Mēs varam iznīcināt tiltu [Krimas tiltu] un mēs varam izolēt Krimu. Tomēr šis viss prasa politiskos lēmumus. Šie uzstādījumi, ka mēs nevaram izmantot ārvalstu ieročus Krievijas teritorijā, ir ļoti dīvaini. Es nezinu nevienu karu, kurā nedodot triecienus pa ienaidnieka teritoriju, tie tikuši uzvarēti,” norādīja Alīna Frolova.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka Ukrainā pastāv arī izpratne par esošo ekonomisko un sociālo situāciju Krimā. Tas ļāvis izstrādāt rīcības plānu Krimas reintegrācijai pēc tās deokupācijas. Tomēr, lai to izdarītu, Rietumvalstīs nepieciešama pietiekoši liela politiskā griba, dodot Ukrainai iespēju pilnvērtīgi cīnīties.

“86% ukraiņi uzskata, ka mums vajadzētu turpināt cīnīties pat tad, ja Krievija izmantos taktiskos kodolieročus. Pat ja atbalsts no Rietumvalstīm mazināsies, 58% uzskata, ka mums tāpat būtu jāturpina cīņa,” uzsvēra Ukrainas Aizsardzības stratēģijas centra priekšsēdētāja vietniece.

Runātāji apstrīdēja arī potenciālu Krievijas un Ukrainas miera plānu, kurā Kijevai būtu jāatsakās no kādām okupētajām teritorijām. Tas tādēļ, ka tas ne vien būtu amorāli pret okupētajās teritorijās dzīvojošajiem ukraiņiem, bet arī tāpēc, ka, nepiespiežot Krieviju zaudēt, tā noteikti turpinās izvērst agresiju arī nākotnē.

To, ka Ukrainai un tās sabiedrotajiem ir visi nepieciešamie priekšnosacījumi, lai sasniegtu Ukrainas uzvaru tās eksistenciālajā karā pret Krieviju, apstiprināja arī kādreizēja NATO ģenerālsekretāra vietniece Baiba Braže. Viņa uzsver, ka Krievija ir acīmredzami pārrēķinājusies tās spējās pret Ukrainas bruņotajiem spēkiem un šobrīd ir ieslīgusi ilgā karā, ko tā nevēlējās.

“Patiesība ir, ka Ukraina ir spēcīga. Rietumi ir vienoti, un Krievija izgāžas. Paskatieties uz Krievijas ekonomiku – tā nav ilgtspējīga. Tie, kas domāja, ka Krievija sasniegs mērķus pāris dienu laikā – kļūdījās,” uzsvēra Baiba Braže.

Ekspertu diskusiju rīkoja Ukrainas vēstniecība sadarbībā ar Ukrainas Ārlietu ministriju un Ukrainas starptautisko partneru konsultāciju un darbību koordinēšanas formātu “Krimas platforma”. Diskusiju mērķis bija aktualizēt Krimas deokupācijas iespējas un Krievijas paveiktos cilvēktiesību pārkāpumus Ukrainai piederošajā Krimas reģionā.

Rietumvalstīm un Ukrainai ir visi instrumenti uzvarai pār Krieviju, tomēr Rietumvalstīs trūkst politiskā griba

Dalīties ar šīs lapas saturu!