Ukrainas amatpersonas ir norādījušas, ka Ukrainas spēki ziemā plāno turpināt uzbrukuma operācijas, lai izmantotu nesen gūtos panākumus un neļautu Krievijas spēkiem atgūt iniciatīvu kaujas laukā. Ukrainas Bruņoto spēku Austrumu grupas preses pārstāvis Serhijs Čerevatijs 4. decembrī paziņoja, ka sasalusī zeme ļauj virzīties uz priekšu ar smago riteņu un kāpurķēžu tehniku un ka Ukrainas spēki gatavo šādu tehniku ziemas operācijām, ziņo ASV Kara izpētes institūts (Institute for the Study of War).
Čerevatijs arī paziņoja, ka mobilizētie rekrūši un Vāgnera grupas personāls, kas savervēts no krievu cietumniekiem, nav sagatavoti kaujām ziemā. Ukrainas Aizsardzības ministrija uzskata, ka ziema apturēs karadarbību, liekot domāt, ka Ukrainas spēki nākamajā ziemā plāno turpināt pretuzbrukuma operācijas, kas veicinātu Krimas atgūšanas mērķa sasniegšanu. Ukrainas aizsardzības ministra vietnieks Volodimirs Havrilovs 18. novembrī paziņoja, ka Ukrainas spēki ziemā turpinās karadarbību, jo jebkāda veida pauze ļaus Krievijas spēkiem nostiprināt savas vienības un pozīcijas. Ukrainas amatpersonu iepriekšējie paziņojumi par notiekošajām Ukrainas pretuzbrukuma darbībām Hersonas apgabalā ir vēl viens pierādījums tam, ka šie oficiālie paziņojumi liecina par pretuzbrukuma operāciju turpināšanu.
Neskatoties uz Ukrainas amatpersonu apgalvojumiem par pretējo, augstākās ASV valdības amatpersonas uzskata, ka optimālākais laiks, kad Ukraina varētu veikt vairāk pretuzbrukumu, ir pavasaris, nevis ziema. ASV Nacionālās izlūkošanas direktors Avrils Heinss novērtēja, ka kara temps Ukrainā ziemas laikā palēnināsies, lai abas puses varētu atjaunot spēkus, papildināt krājumus.
Krievija zaudēja iniciatīvu 2022. gada vasarā pēc tam, kad tās ofensīva Donbasā sasniedza kulmināciju. 2022. gada augustā Ukrainas spēki ieguva iniciatīvu, un kopš tā laika ir veikuši virkni veiksmīgu operāciju: Ukraina septembrī atbrīvoja lielāko daļu Harkivas apgabala, novembrī - Hersonas pilsētu, un pašlaik tiek radīti priekšnoteikumi turpmākai Ukrainas virzībai citviet. Ukrainas pretuzbrukumu operāciju virkne Harkivas un Hersonas apgabalos liecina par Ukrainas armijas izcilo operatīvās plānošanas prasmi un padomju kara taktikas pārzināšanu. Padomju operatīvā taktika uzsver, ka militārie spēki var sasniegt stratēģiskos mērķus tikai ar kumulatīviem operatīviem panākumiem secīgās operācijās, kas ideālā gadījumā tiek veiktas bez operatīvām pauzēm starp tām. Nesenie Ukrainas oficiālie paziņojumi skaidri parāda, ka Ukrainas kampaņas plāns ir izstrādāts tā, lai virkne secīgu operāciju ļautu Krievijai atņemt iniciatīvu un sakaut tās armiju.
Laika apstākļi 2023. gada ziemā, visticamāk, diktēs laika grafiku, kurā Ukraina varēs veikt manevru karadarbību un turpināt operatīvo panākumu sēriju ar minimālām pauzēm. Rudens dubļu sezona novembrī apgrūtināja manevru karadarbību, kā iepriekš norādīja "ISW", tomēr gan Krievija, gan Ukraina turpināja agresīvas uzbrukuma un pretuzbrukuma operācijas visā šajā periodā, neraugoties uz dažām Rietumu prognozēm, ka dubļi apturēs operācijas. Tuvojoties bargajam sasalumam decembra beigās, Ukrainas spēki atkal varēs pilnvērtīgāk izmantot zemes ceļus. Ziema Ukrainā parasti ir labākā sezona mehanizētai karadarbībai, turpretī pavasaris ir murgainākais karadarbības laiks Ukrainā. Atkusnis izpleš upes un strautus, un pārvērš laukus dubļu jūrās.
Ja Ukrainas sabiedrotie un partneri neatbalstīs Ukrainas spēkus, lai šoziem veiktu plaša mēroga izšķirošas pretuzbrukuma operācijas, tad ukraiņu spēja veikt manevru karadarbību būs ierobežota, visticamāk, vismaz līdz 2023. gada martam, kad sāksies pavasara dubļu sezona. Šāda rīcība, visticamāk, priekšlaicīgi novedīs pie kulminācijas Ukrainas pašreizējā dinamikā un sniegs sagrautajiem Krievijas spēkiem vērtīgu trīs līdz četru mēnešu atelpu, lai atjaunotu spēkus un sagatavotos karot uz labākas bāzes.
Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Krievijas spēki atvairīja Ukrainas spēku uzbrukumus 28km attālumā uz ziemeļrietumiem no Svatoves netālu no Kuzemivkas Luhanskas apgabalā un Jahidnes Harkivas apgabalā. Publicētajos ģeolokācijas kadros redzams, ka Ukrainas spēki veic triecienus Krievijas pozīcijām uz ziemeļrietumiem no Svatoves netālu no Stelmahivkas un Krivoševkas Luhanskas apgabalā.
Tiek ziņots, ka Ukrainas spēki 4. decembrī turpināja pretuzbrukuma operācijas Kreminnas virzienā. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Krievijas spēki atvairīja Ukrainas uzbrukumus Kreminnas tuvumā un iznīcināja Ukrainas sabotāžas un izlūkošanas grupas 5km uz dienvidrietumiem no Kreminnas netālu no Dibrovas. Kāds Krievijas militārais blogeris apgalvoja, ka Krievijas spēki atvairīja ukraiņu uzbrukumu Žuravkas Balkas upes rajonā (16km uz ziemeļrietumiem no Kreminnas). Krievijas blogeris apgalvoja, ka Krievijas spēki atvairīja arī ukraiņu uzbrukumus pie Červonopopivkas (7km uz ziemeļiem no Kreminnas), un apgalvoja, ka ne Krievijas, ne Ukrainas spēki nekontrolē šo apdzīvoto vietu. Bijušais pašpasludinātās Luhanskas Tautas Republikas (LNR) vēstnieks Krievijas Federācijā Rodions Mirošņiks apgalvoja, ka Krievijas amatpersonas ir konstatējušas Ukrainas trieciengrupu veidošanos Kreminnas apkaimē. Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja, ka Ukrainas spēki atvairīja Krievijas uzbrukumus 17km uz ziemeļrietumiem no Kreminnas netālu no Ploščankas un 12km uz dienvidiem no Kreminnas netālu no Bilohorivkas. Ukrainas Ģenerālštābs arī ziņoja, ka Krievijas spēki turpināja regulāru netiešo apšaudi gar kontaktlīniju Harkivas austrumu un Luhanskas rietumu apgabalā.
Krievijas avoti ziņoja, ka Ukrainas spēki 4. decembrī turpināja apšaudīt Luhanskas apgabala aizmugures rajonus. Krievijas avoti apgalvoja, ka Ukrainas spēki ar HIMARS uzbruka Novočervonei un Alčevskai Luhanskas apgabalā.
4. decembrī Krievijas spēki turpināja uzbrukumus Bahmutas apkārtnē. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Ukrainas karaspēks atvairīja Krievijas uzbrukumus uz ziemeļaustrumiem no Bahmutas pie Berestoves, Bilohorivkas, Jakovļivkas, Soledaras un uz dienvidiem no Bahmutas pie Opitnes, Kliščiivkas, Andrijivkas un Kurdiumivkas. Ukrainas un Gruzijas avoti apstiprināja, ka Krievijas karaspēks pēdējās dienās aplenca Ukrainas karaspēka vienību ar Gruzijas brīvprātīgajiem pie Bahmutas, ievainojot Gruzijas komandieri un nogalinot sešus Gruzijas brīvprātīgos. Kadros arī redzamas smagas kaujas Opitnē uz dienvidiem no Bahmutas. Krievijas militārie blogeri apgalvoja, ka Opitnes ieņemšana ir izšķiroša tālākai Krievijas virzībai uz Bahmutu. Krievijas avoti papildus apgalvoja, ka Ukrainas karaspēks veica neveiksmīgu pretuzbrukumu Kurdiumivkā (13km uz dienvidrietumiem no Bahmutas).
Krievijas spēki, visticamāk, turpina ciest lielus zaudējumus operācijās Bahmutas apkārtnē. Ukrainas Austrumu spēku grupas preses pārstāvis Serhijs Čerevatijs paziņoja, ka Krievijas karaspēks ap Bahmutu dienā zuadē 50 ievainoto un 50 nogalināto. Čerevatijs arī norādīja, ka Krievijas karaspēks ir saņēmis rīkojumu neuzkrāt artilērijas lādiņus tuvāk par 100km no frontes līnijas Doņeckas apgabalā, jo nesen ukraiņi sekmīgi uzbruka Krievijas munīcijas noliktavām. Ukrainas Robežsardze papildus ziņoja, ka 3. decembrī Ukrainas karaspēks notrieca Krievijas iznīcinātāju-bumbvedēju "Sukhoi-34" Bahmutas apkaimē. Krievijas operācijas Bahmutas apkaimē turpina tērēt darbaspēku, munīciju un citus militāros līdzekļus, vienlaikus gūstot ierobežotus taktiskos ieguvumus, kuriem ir ierobežota operatīvā lietderība, vērtē "ISW".
Krievijas karaspēks 4. decembrī turpināja sauszemes uzbrukumus Avdijivkas un Doņeckas pilsētas rajonā. Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki veica neveiksmīgus uzbrukumus pie Vodiānas, Pervomaiskes, Veseles, Marinkas un Novomihaiļivkas, kas atrodas Doņeckas pilsētas rietumu nomalē. Krievijas plašsaziņas līdzeklis "RT" publicēja kadrus, kuros, kā ziņots, redzami pašpasludinātās Doņeckas Tautas Republikas (DNR) "Somālijas" bataljona un 11. pulka kaujinieki, atvairot Ukrainas uzbrukumu Doņeckas pilsētas ziemeļrietumu nomalē pie Piskas. Krievijas blogeri apgalvoja, ka DNR 11. pulka karaspēks attīra ukraiņu nocietinājumus pie Pervomaiskes. Avoti arī apgalvoja, ka Krievijas spēki ir pavirzījušies uz priekšu Marinkas (Doņeckas pilsētas dienvidrietumu nomalē) teritorijā un ir izspieduši Ukrainas karaspēku uz apdzīvotās vietas nomali.
Krievijas spēki turpina veikt aizsardzības operācijas Doņeckas rietumu un Zaporižjas austrumu apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Krievijas karaspēks atvairīja virkni ierobežotu Ukrainas pretuzbrukumu, lai atgūtu zaudētās pozīcijas uz dienvidrietumiem no Doņeckas pilsētas Vuhledaras apgabalā.
Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki bieži apšauda civilās teritorijas Hersonas apgabalā, īpaši Hersonas pilsētu. Ukrainas avoti ziņoja, ka Krievijas spēki apšaudīja Antonivku Hersonas pilsētas ziemeļaustrumu nomalē. Ukrainas spēki apšaudīja Čaplinku (40km uz dienvidiem no Nova Kahovkas pie autoceļa T2202 Nova Kahovka-Armjanska), kur Ukrainas amatpersonas bieži ziņo par Krievijas spēku koncentrācijas vietām.
Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Krievijas spēki apšaudīja Nikopoli un Marhaņecu Kahovkas ūdenskrātuves ziemeļu krastā. Nikolajevas apgabala vadītājs Vitālijs Kims ziņoja, ka Krievijas spēki apšaudīja Očakovas ostas rajonu nedaudz uz ziemeļiem no Kinburnas kāpas. Odesas militārās pārvaldes preses pārstāvis Serhijs Bratčuks ziņoja, ka Ukrainas spēki uzbrukuši Krievijas spēku koncentrēšanās vietai pie Pershotravneves Zaporižjas apgabalā. 30. novembra satelītattēli liecina, ka Krievijas spēki Zaporižjas apgabalā uz ziemeļiem no Melitopoles būvē nocietinājumus, tostarp "pūķa zobu" prettanku konstrukcijas.
Krievijas bruņotie spēki turpina cīnīties ar mobilizētajiem karavīriem, kuri atsakās cīnīties. Neatkarīga Krievijas ziņu aģentūra intervēja mobilizētu karavīru, kuru Krievijas spēki turēja pagrabā kopā ar citiem Krievijas karavīriem, kas atteicās karot Zavtine Bažannijā, Doņeckas apgabalā. Ziņu aģentūra ziņoja, ka pagrabā joprojām atrodas vismaz 12 Krievijas karavīri. Krievijas karavīrs pieprasīja, lai Krievijas varas iestādes atbrīvo pārējos karavīrus un sauc pie atbildības komandierus, kas viņus tur ieslodzījumā. "ISW" iepriekš ir ziņojusi par līdzīgiem neformāliem aizturēšanas centriem frontes līnijās, kuros atrodas simtiem citu Krievijas karavīru, kuri nevēlas karot.
Krievijas "Telegram" kanāls 2. decembrī apgalvoja, ka mobilizētie karavīri, kas izvietoti Kazaņā, Tatarstānas Republikā, uzsāka protestu, kad viņu komandieri neļāva viņiem doties atvaļinājumā vai apmeklēt savus radiniekus. "Telegram" ievietotajā video redzams, kā liela mobilizēto karavīru grupa izspiežas cauri vārtiem un iziet no vienības perimetra, pēc tam saduroties ar citiem karavīriem, kuri mēģināja viņus apturēt. Vietējā Krievijas ziņu aģentūra šo video nosauca par viltojumu. Avots apgalvoja, ka mobilizētie karavīri tik ļoti steigušies tikties ar radiniekiem, ka aizmirsuši pie izejas izrakstīties. Karavīri esot atgriezušies, kad amatpersonas viņiem atgādinājušas izrakstīties.
Krievijas mobilizēto karavīru radinieki turpina veidot atbalsta grupas visā Krievijā, lai sazinātos ar varas iestādēm par mobilizāciju un vāktu palīdzību Krievijas karavīriem. Tomēr šīm grupām, visticamāk, ir rūpīgi jāierobežo savi centieni, lai neradītu iespaidu, ka tās kritizē valsts centienus. Kremlis, šķiet, ir piesardzīgs, lai nepieļautu plašus protestus. Kremlis ir centies rīkot inscenētas tikšanās ar mobilizēto karavīru mātēm, vienlaikus noklusējot patiesās sūdzības. Krievijas Aizsardzības ministrija un citi Krievijas avoti turpina attēlot Krievijas karavīrus kā apmierinātus, labi aprūpētus un labi ekipētus, neraugoties uz pierādījumiem par joprojām sliktajiem apstākļiem un ekipējuma trūkumu.
Krievijas varas iestādes, kā ziņots, turpina nemaksāt Krievijas karavīriem. Kāds Krievijas ziņu avots apgalvoja, ka Krievijas Aizsardzības ministrija ir sagatavojusi projektu kārtībai, kādā sociālie maksājumi mobilizētajiem tiek novirzīti ar vienību komandieru starpniecību. Tiek ziņots, ka līgumkaravīri zaudē tiesības saņemt maksājumus saskaņā ar šo sistēmu. Atļaujot maksājumu deleģēšanu ar vienību komandieru starpniecību, tiek radītas arī sistēmiskas iespējas maksājumu piesavināšanai.
Krievijas varas iestādes turpina mobilizēt vīrus bez medicīniskām pārbaudēm vai pabeigta apmācības perioda. Daudzas no šīm mobilizācijām ir pretrunā Krievijas tiesību aktiem un Krievijas autoritārā valdnieka Vladimira Putina neoficiālajai deklarācijai par daļējas mobilizācijas pārtraukšanu.
Krievijas okupācijas iestādes 4. decembrī turpināja pasākumus, lai ierobežotu iedzīvotāju pārvietošanos okupētajās Hersonas un Zaporižjas apgabalos. Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas amatpersonas okupētajā Hersonas apgabalā uz Čaikas upes izveidojušas ceļa blokādes. Ukrainas Melitopoles mērs Ivans Fedorovs ziņoja, ka Krievijas okupācijas iestādes neļauj vīriešiem izbraukt no okupētā Zaporižjas apgabala. Fedorovs arī ziņoja, ka Krievijas okupācijas iestādes dažkārt neļauj Ukrainas pilsoņiem ar pagaidu ceļošanas atļaujām doties uz Ukrainas kontrolēto Zaporižjas apgabalu.
Krievijas okupācijas iestādes 4. decembrī turpināja centienus panākt rubļu izmantošanu un ieviest turpmāku ekonomisko kontroli okupētajās teritorijās. Luhanskas apgabala vadītājs Serhijs Haidajs 4. decembrī paziņoja, ka Krievijas okupācijas amatpersonas plāno no 2023. gada 1. janvāra izņemt no apgrozības Ukrainas grivnu. S. Haidajs arī paziņoja, ka Krievijas okupācijas amatpersonas ieviesušas tarifus par komunālajiem pakalpojumiem Severodoņeckas, Lisičanskas un Kreminnas rajonos Luhanskas apgabalā. Viņš piebilda, ka Krievijas okupācijas iestādes ieviesušas tarifus ar atpakaļejošu datumu no jūlija, un ziņoja, ka kopš vasaras nav veikta atkritumu izvešana un ka tikai daži okupētās Luhanskas apgabala iedzīvotāji septembrī un oktobrī ir saņēmuši solīto ūdeni.
Krievijas okupācijas iestādes 4. decembrī turpināja centienus piespiedu kārtā integrēt Krievijas okupētajās teritorijās dzīvojošos bērnus Krievijas izglītības sistēmā. Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas okupācijas iestādes turpināja draudēt atņemt vecāku tiesības ukraiņu vecākiem, kuri atsakās sūtīt savus bērnus mācīties pēc Krievijas programmām okupētajā Hersonas apgabalā.
Krievijas spēki, iespējams, publiski izpildīja nāvessodu okupētās Luhanskas apgabala iedzīvotājiem, apsūdzot viņus partizānu darbībā. Ukraiņu žurnālists Sergejs Sternenko 4. decembrī publicēja attēlus, kuros redzami pieci Luhanskas apgabala iedzīvotāji, par kuriem Sternenko ziņoja, ka Krievijas spēki viņus ir publiski pakāruši, apsūdzot partizānu darbībā. Iespējams, ka Krievijas spēki šādā veidā ir izpildījuši nāvessodu, lai novērstu turpmāku partizānu darbību Krievijas okupētajās teritorijās Ukrainā. "ISW" jau iepriekš ir novērtējis, ka efektīvas Ukrainas partizānu aktivitātes liek Krievijas spēkiem novirzīt resursus no frontes operācijām, lai palīdzētu nodrošināt aizmugures teritorijas.
