Krievijas izraisītā kara apskats – 27. jūlijs

Konfliktu zonas
Sargs.lv/Institute for the Study of War
Krievu okupantu postījumi Ukrainā
Foto: Krievu okupantu postījumi Ukrainā Foto: AFP/Scanpix

Šķiet, ka Krievijas spēki pašlaik Ukrainā spēj uzturēt tikai divas nozīmīgas uzbrukuma operācijas - vienu, mēģinot ieņemt Siversku, un otru, virzoties uz Bahmutu. Kopš operatīvās pauzes beigām 16. jūlijā šīs operācijas ir koncentrējušās uz virzību Siverskas, Doņeckas apgabala virzienā no Verhnokamiankas un Bilohorivkas un Bahmutas virzienā no Novoluhanskas un Vuhlehirskas termoelektrocentrāles rajoniem. Krievijas spēki ir atvēlējuši pietiekami daudz resursu, lai gandrīz katru dienu veiktu sauszemes uzbrukumus un ieņemtu teritoriju šajās divās asīs, bet nav spējuši uzturēt līdzīgu uzbrukuma operācijas tempu vai panākt līdzīgus teritoriālos ieguvumus citviet Ukrainā, ziņo ASV Kara izpētes institūts (Institute for the Study of War, ISW).

Ukrainas ģenerālštābs izplatīja neskaidru informāciju, kas liecināja, ka Ukrainas spēki, iespējams, ir uzsākuši lokālu pretuzbrukumu uz dienvidaustrumiem no Izjumas. Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja, ka Ukrainas spēki atvairīja Krievijas izlūku grupu Pasikā (aptuveni 18 km uz dienvidaustrumiem no Izjumas), kas 27. jūlijā mēģināja "atklāt Ukrainas pozīcijas" apdzīvotajā vietā, taču nav vizuāla apstiprinājuma par Ukrainas spēku darbību Pasikā, un "ISW" nevar pārbaudīt šo ziņojumu. "ISW" novērtēja, ka Krievijas spēki kontrolē Pasiku, pamatojoties uz ģeolokācijas materiāliem, kuros redzams, kā Krievijas spēki jūlija vidū virzās uz dienvidiem caur Bohorodičnu (uz dienvidaustrumiem no Pasikas). Ukrainas spēkiem, kas ieņem pozīcijas Pasikā, būtu nepieciešama Ukrainas pretuzbrukuma operācija, kas sasniegtu Pasiku (iespējams, caur Bohorodičnu), bet Ukrainas un Krievijas avoti līdz šīs publikācijas brīdim nav apgalvojuši par šādu operāciju. Ukrainas Ģenerālštābs iepriekš ziņoja, ka Ukrainas spēki 26. jūlijā apturēja vēl vienu Krievijas virzīšanos uz Bohorodičnu, bet neapgalvoja, ka Ukrainas spēki atguvuši teritoriju uz ziemeļrietumiem no Bohorodičnas. Krievijas Okupācijas pārvaldes vadītājs Svjatohirskā Vladimirs Ribalkins apgalvoja, ka neapstiprināti Ukrainas sociālo mediju ziņojumi, ka Ukrainas spēki atguvuši Jarovu, Svjatohirsku un Bohorodičnu, ir nepatiesi.

Krievijas spēki 27. jūlijā turpināja apšaudīt apdzīvotas vietas uz ziemeļrietumiem no Slovjanskas un uz dienvidrietumiem no Izjumas. Krievijas spēki apšaudīja arī apdzīvoto vietu Čepiļ, kas atrodas aptuveni 60 km uz ziemeļrietumiem no Slovjanskas starp Harkivas pilsētu un Izjumu. 26. jūlijā Krievijas spēki jau veica neveiksmīgu izlūkošanu Čepiļ rajonā, un apšaude var liecināt, ka Krievijas spēki cenšas radīt apstākļus, lai okupētu apdzīvoto vietu.

Krievijas spēki 27. jūlijā mēģināja veikt ierobežotus sauszemes uzbrukumus uz austrumiem no Siverskas, bet jaunus teritoriālos ieguvumus neguva. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki neveiksmīgi mēģināja uzbrukt Verhnokamjanskei (aptuveni 8km uz austrumiem no Siverskas) no ziemeļaustrumiem.

Image
Krievijas izraisītā kara situācija – 27. jūlijs
Krievijas izraisītā kara situācija – 27. jūlijs George Barros, Kateryna Stepanenko, Noel Mikkelsen and Daniel Mealie/Institute for the Study of War and AEI’s Critical Threats Project

Krievijas spēki turpināja uzbrukt apdzīvotām vietām uz dienvidaustrumiem un ziemeļaustrumiem no Bahmutas un 27. jūlijā guva nelielus teritoriālus panākumus. Ukrainas Ģenerālštābs norādīja, ka Krievijas spēki no dienvidaustrumu puses nesekmīgi uzbruka Soledarai (aptuveni 13km uz ziemeļaustrumiem no Bahmutas). Ukrainas Ģenerālštābs piebilda, ka Ukrainas spēki atvairīja Krievijas spēku izlūkošanas mēģinājumu uz Semihirju (aptuveni 16km uz dienvidaustrumiem no Bahmutas) un uzbrukumu Berestovai. Ģeolokācijas ieraksti liecināja, ka Vāgnera algotņi ir sasnieguši Kļiņove (apmēram 12km uz dienvidaustrumiem no Bahmutas). Krievijas Telegram kanāls "Readovka" apgalvoja, ka Krievijas spēki ir nodibinājuši kontroli pār Pokrovsku, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no Kļiņove. Svitlodarskas pilsētas militārās pārvaldes priekšnieka vietnieks Maksims Čerevko apstiprināja, ka Ukrainas spēki ir atkāpušies no Novoluhanske (aptuveni 20km uz dienvidiem no Bahmutas). Pašpasludinātā Luhanskas Tautas Republikas (LNR) milicija apgalvoja, ka pilnībā kontrolē Vuhlehirskas termoelektrostaciju.

Krievijas spēki 27. jūlijā neveica uzbrukuma operācijas Avdijivkas apkaimē vai pie Doņeckas-Zaporižjes apgabala robežas. Tomēr LNR iekšlietu ministrs Vitālijs Kiseļovs apgalvoja, ka Krievijas spēki uzsāka uzbrukumu Avdijivkai.

Krievijas spēki 27. jūlijā nesasniedza nekādus teritoriālus ieguvumus uz Harkivas pilsētas ass. Derhači pilsētas dome ziņoja, ka smagas kaujas turpinās Cupivkā, kā arī pie Kozača Lopanas, Dementijivkas un Veļikij Prohodas uz ziemeļiem no Harkivas pilsētas. Ukrainas ģenerālštābs arī ziņoja, ka Krievijas spēki ir izveidojuši pontonu tiltus neprecizētās vietās uz šīs ass, lai uzlabotu loģistiku. Harkivas apgabala administrācijas vadītājs Olehs Sinegubovs ziņoja, ka Krievijas spēki ar pretgaisa aizsardzības sistēmām "S-300" uzbruka Harkivas pilsētas rūpniecības rajonam.

Naktī no 26. uz 27. jūliju Ukrainas spēki trešo reizi desmit dienu laikā uzbruka Krievijas kontrolētajam Antonivskas tiltam uz austrumiem no Hersonas pilsētas. 26. un 27. jūlija naktī Ukrainas spēki raidīja astoņus šāviņus uz Antonivskas tiltu un divus šāviņus uz Antonivskas dzelzceļa tiltu, kas atrodas 6km uz austrumiem augšup pa Dņepras upi. Hersonas apgabala administrācijas vietnieks Kirils Stremousovs paziņoja, ka automobiļu tilts ir slēgts visai satiksmei un ka arī dzelzceļa tilts ir cietis no bojājumiem. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzība notrieca desmit Ukrainas "Vilkha" un HIMARS šāviņus virs Antonivkas un Brilivkas, visticamāk, atsaucoties uz triecieniem pa tiltu, taču kadros, kuros redzami triecieni, redzams, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas aktivizējas tikai pēc Ukrainas triecienu nogāšanās.

Krievijas spēki 27. jūlijā mēģināja veikt ierobežotu sauszemes uzbrukumu dienvidu asij. Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki mēģināja uzbrukt Bilohirkas apgabalā, Hersonas apgabalā uz dienvidrietumiem no Davidivas tilta. Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība ziņoja, ka Ukrainas spēki iznīcinājuši Krievijas apmetni Andrijivkā. 27. jūlijā Krievijas spēki uzbruka arī rūpniecības infrastruktūrai, remonta uzņēmumiem un dzīvojamajiem rajoniem Nikolajevas pilsētā.

Krievijas federālie reģioni turpināja veidot brīvprātīgo bataljonus visā Krievijā, lai tos nosūtītu uz Ukrainu. Mari El republika (etniskā republika, kas izveidota vietējai marijiešu tautai un atrodas uz ziemeļiem no Kazaņas) 27. jūlijā izveidoja un nosūtīja uz poligoniem divus brīvprātīgo bataljonus ar nosaukumiem "Iden" un "Poltysh" un pašlaik veido trešo bataljonu ar nosaukumu "Akpatr". Joškar-Olas pilsētas administrācija 30. maijā izsludināja rekrutēšanu bataljonos jebkuram vīrietim, kurš ir pabeidzis deviņas klases. Vietējie plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka jauniesauktie saņems vairāk nekā 300 000 rubļu (5050 eiro) mēnesī un ka ģimenes var saņemt piecus miljonus rubļu (aptuveni 84 200 eiro), ja karavīrs iet bojā. Krievijas Telegram kanāls "Mozhem Obyasnit" savāca liecības no vīriešiem un viņu radiniekiem no Maskavas, Kemerovas apgabala, Tjumeņas un Lipeckas apgabala, kuri ziņoja, ka saņēmuši vervēšanas zvanus, mēģinot pārliecināt viņus iestāties Maskavas brīvprātīgo bataljonā "Sobjaņinskij Polk". Daži respondenti ziņoja, ka saņēmuši agresīvus vervēšanas zvanus pēc tam, kad pierakstījušies valsts nodarbinātības dienestos, savukārt citiem agrāk iesauktajiem vīriešiem tika nepatiesi apgalvots, ka viņi jau ir parakstījuši militāros līgumus, lai gan pēc iesaukuma termiņa viņi nav stājušies militārajā dienestā. Šāds visā valstī izplatīts aicinājums uzņemt rekrūšus "Sobjaņinskij polk", visticamāk, liecina, ka Krievijas spēki saskaras ar grūtībām, rekrutējot personālu Maskavas brīvprātīgo bataljonam. Ukrainas Galvenā militārās izlūkošanas pārvalde (GUR) pārtvēra zvanu ar čečenu kaujinieku no bataljona "Vostok" (domājams, jaunizveidotā bataljona "Vostok Akhmat"), kas, visticamāk, apstiprina, ka daži atsevišķu brīvprātīgo bataljonu elementi ir devušies uz Ukrainu.

Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā Kremlis turpina izrādīt priekšroku vienām etniskajām grupām, kas var izraisīt etniskus nemierus Krievijā. Ukrainas tieslietu ministra vietniece Oļena Visocka sacīja, ka Kremlis gūstekņu apmaiņā priekšroku dod čečenu kaujinieku atgriešanai, bet nav tik ieinteresēts apmainīties ar personālu no Burjatijas republikas vai Tālajiem Austrumiem. Visocka piebilda, ka Kremlis neizrāda gandrīz nekādu uzmanību Doņeckas un Luhanskas Tautas Republikas (DNR un LNR) gūstekņiem. YouTube kanāls "Baikāla tauta" ziņoja, ka Burjatija līdz 1. jūlijam kaujās zaudējusi vismaz 208 karavīrus, un kanāla kritika norāda uz dažu reģionu un etnisko opozīcijas platformu veidošanos Krievijā.

Okupētajās teritorijās dzīvojošie ukraiņi masveidā atsakās sadarboties ar Krievijas okupācijas amatpersonām, piespiežot Kremli ievest Krievijas pilsoņus, lai izpildītu galvenos uzdevumus. Krievijas amatpersonas turpina cīnīties, lai sagādātu pietiekami daudz darbaspēka, kas ļautu atjaunot uzņēmumu darbību, attīrīt drupas vai izveidot okupācijas birokrātiju okupētajā Ukrainas teritorijā. Ukrainas pretošanās centrs 26. jūlijā ziņoja, ka trīs Krievijas bankas "Promsvyazbank" filiāles Hersonas apgabalā nav atvērtas, kā bija paredzēts, jo nepietiekams skaits Ukrainas civiliedzīvotāju piekrita tur strādāt. "Promsvyazbank" un citas finanšu iestādes ir Kremļa plānu atslēga, lai okupētajās Ukrainas teritorijās aizstātu grivnu ar rubli. Kremlis ir sācis pārcelt Krievijas valdības amatpersonas jaunos amatos okupētajās Ukrainas apgabalos. 26. jūlijā Ukrainas pretošanās centrs ziņoja, ka Kremlis par Zaporižjes apgabala okupācijas pārvaldes Iekšlietu ministrijas vadītāju iecēlis bijušo Maskavas Kriminālizmeklēšanas departamenta vadītāja vietnieku Oļegu Koltunovu. Ukrainas pretošanās centrs arī ziņoja, ka Krievijas varas iestādēm Luhanskas apgabalā trūkst medicīnas personāla, jo vietējie iedzīvotāji atsakās sadarboties, liekot Kremlim uz rotācijas pamata ievest Krievijas ārstus no Novosibirskas un Volgogradas.

Krievijas okupācijas amatpersonas, visticamāk, izmanto pārtikas palīdzību un citu humāno palīdzību, lai piespiestu iedzīvotājus sadarboties ar Krievijas okupantiem un strādāt viņu labā. Mariupoles pilsētas dome 27. jūlijā paziņoja, ka Krievijas spēki pārtraukuši sniegt humāno palīdzību Mariupoles iedzīvotājiem, lai piespiestu iedzīvotājus veikt atmīnēšanas darbus un likvidēt gružus okupācijas administrācijas uzdevumā apmaiņā pret pārtiku.

Ukrainas pretošanās centrs 26. jūlijā ziņoja, ka Krievijas sabiedrisko attiecību speciālisti un polittehnologi ir izvietojušies okupētajā Melitopolē. Centrs ziņoja, ka viņu pirmais mērķis ir izveidot sabiedrisko kustību ar nosaukumu "Mēs esam kopā ar Krieviju", lai atbalstītu viltotu referendumu, ko okupācijas amatpersonas, visticamāk, plāno rīkot jau septembrī. GUR 26. jūlijā ziņoja, ka okupācijas spēki izdevuši 14 lappušu biezu brošūru prokrieviski noskaņotiem atbalstītājiem un kolaborantiem Ukrainā "Rokasgrāmata Ukrainas pilsoņiem par pretošanās organizēšanu Kijivas marionešu valdībai. Rokasgrāmatā prokrieviski noskaņotiem ukraiņiem ieteikts traucēt vispārējo sabiedrības funkcionēšanu dažādos veidos, tostarp sniedzot mulsinošas un neloģiskas atbildes, kad tiek lūgts padoms, vadot sarunas ukraiņu valodā lēni, lai piespiestu sarunu biedru piedāvāt pāriet uz krievu valodu, iestarpinot anekdotes, lai novērstu uzmanību no sarunām par lēmumu pieņemšanu.

Dalies ar šo ziņu