Pat slimnīcās var redzēt ukraiņu milzīgo spēku un vēlmi aizsargāt savu valsti, sākot no astoņpadsmitgadīgiem jauniešiem līdz pat pieredzējušiem karavīriem, kuri mediķiem saka: “Izārstējiet mani, lai varu atgriezties frontē!” Tā pēc vizītes Ukrainā, tostarp medicīnas iestāžu apmeklējuma, “Sargs.lv” saka Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece. Vienlaikus viņa atzīst – daļa karavīru ir tik smagi ievainoti, ka viņiem būs nepieciešama ilgstoša rehabilitācija, un viņu dzīves vairs nekad nebūs tādas kā iepriekš. Taču visskaudrākā ir apziņa, ka blakus atrodas bērnu slimnīca, kurā ar līdzīgiem smagiem kara ievainojumiem ārstējas arī bērni.
Raksturojot šobrīd Ukrainā notiekošo AM parlamentārā sekretāre saka, ka no daudziem procesiem Latvija var smelties gan pieredzi, gan izdarīt secinājumus savas aizsardzības pastiprināšanai, vienlaicīgi turpinot sniegt militāru un nemilitāru atbalstu Ukrainai.
“Lai arī ilgtermiņa karš nes līdzi pavisam citas nepieciešamības, jūtams, ka dzīve Ukrainā, lai cik tas skaudri nebūtu, turpinās – gan vietās, kur aktīvā karadarbība nenotiek, gan Harkivā, kur apšaudes notiek katru dienu. Bērni spēlējas strūklakās, cilvēki dodas uz darbu, uz ielām ir automašīnas,” viņa saka.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka jūnija sākumā uz Ukrainu tika nosūtīta kārtējā Latvijas uzņēmēju un aizsardzības nozares sarūpētā humānās palīdzības krava.
Humānās palīdzības sūtījumā bija gan medicīnas preces, piemēram, pārsēji, žņaugi, ūdens dezinfekcijas tabletes un dezinfekcijas līdzekļus. Tāpat uz Ukrainu tika nogādāts taktiskais apģērbs karavīriem, elektrības ģeneratori un pārtika - tēja, cukurs, maize, gaļas konservi, pupiņas, makaroni, griķi, milti un citi pārtikas produkti, kurus var uzglabāt ilgstoši.
B.Bļodniece atzīst, ka ukraiņi Latvijas sniegto atbalstu augsti vērtē, jo šī palīdzība īpaši “karstajos punktos” gan armijai, gan civiliedzīvotājiem ir ļoti vajadzīga.
“Mēs nesūtām visu, kas ienāk prātā, šī palīdzība ir ļoti mērķēta un nonāk tajās vietās, kur visvairāk vajadzīga. Tā aiziet gan uz Harkivu, gan Doņeckas apgabalu, kur šobrīd notiek aktīvā karadarbība, un atbalsts nepieciešams karavīriem un civiliedzīvotājiem,” viņa saka, piebilstot, ka nepārtraukti tiek domāts, kā vēl efektīvāk ilgtermiņā palīdzēt Ukrainai.
Ukrainas slimīcās trūkst antibiotiku un diagnostikas iekārtu
Kā norāda kādas lielas Ukrainas slimnīcas pārstāvis Romāns (viņa vārds drošības apsvērumu dēļ ir mainīts), šobrīd slimnīcas pacientu lokā pārsvarā ir Ukrainas bruņoto spēku karavīri, turklāt ar ļoti smagiem un nopietniem ievainojumiem. Sarunā ar “Sargs.lv” viņš norāda - šobrīd slimnīcai visvairāk pietrūkst jaunākās paaudzes medikamenti, piemēram, antibiotikas. Tāpat, ņemot vērā lielo noslodzi, medicīnas iestādē noderētu arī papildu diagnostikas iekārtas, ieskaitot datortomogrāfus. Arī zobārstiem trūkstot izejmateriālu plombēšana, jo Ukrainas uzņēmumi, kas tos ražoja, šobrīd ir slēgti.
Slimnīcas pārstāvis norāda – līdz 24. februārim slimnīcā gada laikā vidēji tika ārstēti 30 līdz 32 tūkstoši pacienti, lielākais pieplūdums bijis Covid-19 pandēmijas laikā. Taču pašlaik slimnīcā galvenokārt tiek ārstēti tikai ievainotie Ukrainas bruņoto spēku karavīri no tuvējās apkārtnes.
Slimnīcā ir 46 nodaļas, un tajā strādā vairāk nekā 500 cilvēku liela mediķu komanda. Vislielākā slodze šobrīd esot ķirurgiem, īpaši kara sākumā uz viņu operāciju galda ievainotie nonāca pa taisno no kaujas lauka. Tagad pirms tam tiek veikta pacientu izvērtēšana, bet smagākie gadījumi tāpat tiek stacionēti tieši šajā slimnīcā, jo tās aprīkojums ir piemērots visaptverošai diagnostikai un ārstēšanai. Turklāt te brīvprātīgi operē arī augstas raudzes speciālists no Latvijas, kurš to dara brīvprātīgi.
Raksturojot to, kas šobrīd konkrēti šai slimnīcai, tāpat kā daudzām citām medicīnas iestādēm Ukrainā, visvairāk nepieciešami jaunākās paaudzes medikamenti, piemēram, antibiotikas, jo pie tik nopietniem ievainojumiem bez tām neiztikt.
Ņemot vērā lielo noslodzi, slimnīcā noderētu arī papildu diagnostikās iekārtas, piemēram, datortomogrāfi. Tāpat arī īpašas fiksēšanas ierīces, kas vajadzīgas smagi traumēto pacientu ārstēšanā, dažādi pārsējmateriāli. Arī stomatologiem trūkstot nepieciešamo materiālu, piemēram, plombes, jo vietējie uzņēmumi, kas tās iepriekš ražoja, šobrīd ir slēgti. Kā joko ārsts, kariesu neviens nav atcēlis arī kara laikā.
Noslēgumā viņš pateicas Latvijai un tās iedzīvotājiem par Ukrainai sniegto atbalstu. “Lai virs Latvijas, Igaunijas un Lietuvas debesis ir mierīgas un nekad nebūtu jāpiedzīvo tas, ko šobrīd piedzīvo Ukraina,” viņš saka.
Jau ziņots, ka vizītē Ukrainu jūnija sākumā devās Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece un vecākais eksperts starptautiskās militāri reliģiskās sadarbības jautājumos Elmārs Pļaviņš, un tajā piedalījās arī Latvijas vēstnieks Ukrainā Ilgvars Kļava. B. Bļodniece tikās gan ar slimnīcu vadību, gan ar pacientiem, tostarp Ukrainas karavīriem, kuri tajās ārstējas.
