Vairākos uzbrukumos laikā no 14. līdz 18. martam Centrālāfrikas Republikas (CĀR) zelta ieguves apgabalā valsts ziemeļaustrumos Krievijas bruņotie grupējumi jeb “vāgnerieši” nogalinājuši simtiem civiliedzīvotāju no Sudānas, Čadas, Nigēras un CĀR, bet vēl tūkstošiem cilvēku bijuši spiesti bēgt pāri robežai uz Sudānu, kur tikuši vajāti. Tā kā pašreizējais karš Ukrainā rada akūtu vajadzību Maskavā pēc naudas un zelta rezervēm, novērotāji uzskata, ka Krievijas spēku mērķis ir izraidīt no reģiona kalnračus, lai pēc tam zeltu un dimantus kontrabandas ceļā nogādātu uz Krieviju.
Konflikts par resursiem, īpaši zeltu, reģionā ir palielinājies jau kopš 2017. gada, kad bijušais Sudānas prezidents Omārs al Baširs atļāva krieviem veikt izrakteņu ieguves uz Sudānas un CĀR robežas.
22. martā ASV, Lielbritānija un Norvēģija kopīgā paziņojumā vēstīja, ka Vāgnera grupa Sudānas sociālajos medijos izplata dezinformāciju un iesaistās nelikumīgās darbībās, kas saistītas ar zelta ieguvi, turklāt viņu aktivitātes grauj labu pārvaldību un likuma varas ievērošanu. Tikmēr Sudāna oficiāli noliedz šādu Krievijas kaujinieku klātbūtni valstī.
Šobrīd Vāgnera grupa Āfrikā darbojas Angolā, Lībijā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, CĀR, Madagaskarā, Mali, Mozambikā, Zimbabvē, Lībijā, Sudānā, Gvinejā un Gvinejā-Bisavā.
Iespējams, ka saistībā ar atklātībā nonākušo Krievijas vardarbību pret civiliedzīvotājiem Ukrainā, sevišķi Bučā un Irpiņā, tiks aktualizēti arī Krievijas pastrādātie noziegumi Āfrikā, iespējams, pat atklāsies virkne nesenu un iepriekš neapzinātu noziegumu. Tāpat ziņots, ka arī Francija pieprasījusi oficiālu izmeklēšanu par Vāgnera grupas noslepkavotajiem civiliedzīvotājiem Mali.
