Nav noslēpums, ka Krievijas bruņotie spēki Ukrainā saskaras ar loģistikas grūtībām - sākot ar nu jau slaveno apstājušos konvoju pie Kijivas un beidzot ar ziņām par Krievijas karavīriem, kas izlaupa pārtikas veikalus, lai iegūtu ēdienu. Eksperti ir diskutējuši par to, vai problēma ir saistīta ar korupciju, sliktu plānošanu vai abiem faktoriem, domnīcai “Atlantic Council” skaidro ASV armijas kapteine Anna Marija Deilija, kura pirms dienesta uzsākšanas strādāja par vecāko padomnieci Krievijas stratēģijas jautājumos ASV Aizsardzības departamentā.
Lai gan Maskavas militārajiem plānotājiem jāuzņemas vismaz daļa vainas, viņu augstākā politiskā vadība, iespējams, ir uzspiedusi viņiem pilnīgi nereālus mērķus. Sākotnējais Krievijas plāns acīmredzot paredzēja aptuveni trīs dienu laikā ieņemt galvenos politiskos, militāros un transporta mezglus. Tas bija balstīts uz kļūdainiem pieņēmumiem par Ukrainas vēlmi cīnīties un tās militārajām spējām.
Lai kādas būtu Krievijas loģistikas grūtību cēloņi, noslēpjot no saviem karavīriem militārās mobilizācijas patieso mērķi, Krievijas vadība šīs grūtības eksponenciāli pasliktināja. Tas jo īpaši attiecas uz Krievijas spēkiem, kas no Baltkrievijas virzās uz dienvidiem Ukrainā, skaidro A. M. Deilija.
Lielākā daļa šo vienību ieradās no Krievijas Urālu kalniem, atšķirībā no spēkiem, kas pašlaik uzbrūk Ukrainas austrumiem un dienvidiem. Tiem nebija tiešu sauszemes sakaru līniju ar savām bāzēm Krievijā, un, kā ziņots, viņiem tika apgalvots, ka viņi ceļo tikai uz militārām mācībām. Padomājiet par to: Karavīri, kuri savās mītnes vietās saiņoja somas, pildīja konteinerus un ņēma ieročus ar munīciju, nezināja, ka gatavojas karam.
Galvenais militārās vadības princips visos līmeņos ir radīt kopīgu izpratni. Lai to veiksmīgi paveiktu, karavīriem ir jāsaprot savs uzdevums un mērķis. Tas var nešķist liels izaicinājums, jo galu galā, karavīriem taču ir vienkārši jādara tas, kas viņiem ir pavēlēts, vai ne?
Pat ar skaidru uzdevumu un mērķi jebkura militārpersona varētu jums pateikt, ka tas, ko karavīriem saka ņemt līdzi, un tas, kas tiek paņemts līdzi, var ievērojami atšķirties. Piemēram, jaunākais karavīrs var paskatīties uz piecu lappušu sarakstu, ieraudzīt kādu priekšmetu un nodomāt, ka tas ir liels, smags, un es to nekad neesmu pat lietojis. Vecākie karavīri var pakratīt galvu un nodomāt: "Tie idioti aizmirsa sarakstam pievienot knaibles," un sakraut tās savā kravas automašīnā vai konteinerā. Atšķirības skaidroja A. M. Deilija.
Tikmēr Krievijas militārie loģistikas speciālisti, kuriem tika uzdots gatavoties mācībām, iespējams, bija izdarījuši dažus pieņēmumus, kuri šobrīd atspoguļojas vājajā loģistikā.
Iespējams, viņi domāja, ka viņiem būs nedēļas, lai veiktu uzņemšanu, izvietošanu, tālāku pārvietošanu un integrāciju (RSOI) - militārs termins, kas ir analogs civiliedzīvotāju pieredzei, kad pēc lidostas drošības pārbaudes viss ir jāsaliek atpakaļ somā. Jūs paņemat somas, pārpakojat dažus priekšmetus, paņemat pulksteni un jostu, uzvelkat tos atpakaļ, uzvelkat apavus un tad ejat pie izejas. RSOI ir līdzīga situācija, bet tūkstošiem cilvēku, kravas automašīnām un simtiem konteineru, kas piepildīti ar visu, sākot no baterijām un atslēgām līdz ložmetējiem un prettanku ieročiem.
Krievijas loģistikas speciālisti, iespējams, arī pieņēma, ka viņiem būs vajadzīgs nodrošināt operāciju dažām dienām. Patiešām, pagājušā gada vērienīgajās Krievijas un Baltkrievijas kopīgajās mācībās ZAPAD bija iekļauti daudzi manevri un mācības, bet tikai septiņas dienas notika reālas kaujas mācības "spēks pret spēku" stilā. Ja karavīri, kas saiņoja konteinerus, uzskatīja, ka viņi tikai nedēļu piedalīsies mācībās, viņi visticamāk nepaņēma līdzi aprīkojumu, kas paredzēts mēnesi ilgam uzdevumam.
Tāpēc, kad Krievijas karaspēks janvāra beigās ieradās Baltkrievijā, RSOI veikšanai tika atvēlētas tikai dažas dienas, nevis nedēļas, un pēc tam tie devās uz mācībām ar Baltkrievijas bruņotajiem spēkiem, kur tika izlietota liela daļa krājumu. Tad viņi gaidīja, gaidīja un vēlreiz gaidīja. Visbeidzot viņiem tika paziņots, ka viņi aizbrauks. Viņu standarta operatīvā procedūra, kas saistīta ar pakošanu, varētu ietvert apzinātu procesu, kurā tiktu atdalītas derīgās rezerves no nederīgajām un rūpīgi atzīmēts, kur kuras no tām ir iepakotas. Taču šajā brīdī viņi jau vairākas nedēļas bija ceļojuši, dzīvojuši teltīs, ēduši sausās uzturdevas, pildījuši militāro uzturdevu un saskārušies ar aukstumu. Viņi bija noguruši, nosaluši un izsalkuši. Viņi ātri steidzās mājās.
ASV militārajā dienestā šajā brīdī instruktoru korpuss (NCO) iejaucas, lai nodrošinātu, ka viss tiek veikts atbilstoši standartiem. Taču, kā pagājušajā nedēļā “CNN” pastāstīja bijušais ASV spēku komandieris Afganistānā ģenerālis Deivids Petreuss, Krievijas instruktoru korpuss nav tik labi attīstīts. Tāpēc, tā vietā, lai disciplinēti un apzināti veiktu reverso RSOI, Krievijas karavīri, visticamāk, lielu daļu no tā, kas bija palicis, izmeta, sadedzināja vai pārdeva.
Vēl ir pāragri izdarīt galīgos secinājumus par to, vai Krievijas militāro problēmu pamatā ir nekompetence un slikta plānošana. Kā nesen laikrakstā “Washington Post” norādīja bijušais jūras kājnieku virsnieks, žurnālists Raiens Beikers, jebkurai armijai būtu grūti veikt šāda mēroga operāciju. Iespējams, ka Krievijai vēl ir laiks, lai mainītu situāciju. Tās pāreja uz aplenkuma taktiku var radīt pietiekami lielu teroru ukraiņiem, lai panāktu konflikta izbeigšanu sarunu ceļā saskaņā ar Maskavas nosacījumiem. Taču tā turpinās sastapties ar šķēršļiem operatīvajā līmenī, ja nespēs pārvērst Kremļa nodomu par galveno uzdevumu un mērķi karaspēkam uz vietas.
