Par spīti pašpasludinātā diktatora Aleksandra Lukašenko režīma īstenotajam teroram pret paša tautu, Baltkrievijas iedzīvotājiem nav vienaldzīga valsts iesaiste Krievijas uzsāktajā agresijā pret Ukrainu. Pat neraugoties uz varas iestāžu īstenotajām represijām, cilvēki aizvien ir gatavi atbalstīt ukraiņus cīņā par neatkarību, paužot nosodījumu oficiālajai Minskai par tās iesaistīšanos konfliktā.
Aizvadītajā nedēļas nogalē notika Baltkrievijas režīma rīkotais, tā sauktais, referendums par izmaiņām valsts konstitūcijā. Galvenajā balsošanas dienā notika simtiem masu protestu un tik pat daudz represīvā režīma īstenoto iedzīvotāju aizturēšanu. Aizturēti tika cilvēki, kas, paužot atbalstu Ukrainai, uz vēlēšanu iecirkņiem bija ieradušies ar Ukrainas valsts karogu vai plakātiem Ukrainas atbalstam. Baltkrievijas spēka struktūras, reaģējot uz baltkrievu pulcēšanos pie Ģenerālštāba ēkas, bloķēja Minskas centru un slēdza tuvējo metro staciju.
Saskaņā ar Baltkrievijas CVK priekšsēdētāja Igora Karpenko sniegto informāciju, pēc provizoriskiem datiem, Baltkrievijas konstitūcijas grozījumu un papildinājumu ieviešanu referendumā atbalstīja 65,16% (4 440 813) balsstiesīgo pilsoņu, pret bija 10,07% (686 165). Brestas apgabalā grozījumus atbalstīja 64,21%, Vitebskas apgabalā – 70,12%, Gomeļas apgabalā –71,08%, Grodņas apgabalā – 63,40%, Minskas apgabalā – 64,58%, Mogiļevas apgabalā – 71,69%, pašā Minskā – 55,13%. Galvaspilsētā, salīdzinot ar citiem valsts reģioniem, konstitūcijas grozījumu pieņemšanai bija visvairāk pretinieku – 13,23%. Kopumā referendumā piedalījās 78,63% iedzīvotāju.
Pēc referenduma Latvijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka neatzīst notikušā referenduma rezultātus.
Eiropas Komisija par demokrātiju caur tiesībām (Venēcijas komisija) norāda uz necaurskatāmību konstitūcijas grozījumu izstrādes procesā, nesadarbošanos starp varas struktūrām un pilsonisko sabiedrību un opozīciju. Tāpat tiek secināts, ka pieņemtie grozījumi nemainīs pastāvošās varas atzaru disbalansu un var pat to pastiprināt.
Lai gan veiktās institucionālās izmaiņas kopumā tiek vērtētas negatīvi, Venēcijas komisijas skatījumā, tas nenozīmē, ka Baltkrievijai konstitucionālā reforma nav vēlama. Gluži pretēji, Venēcijas komisija aicina varas iestādes veikt reformu, kas koriģētu esošo varas atzaru nelīdzsvarotību.
Neraugoties uz Baltkrievijas režīma īstenotajām represijām un lielo spēka struktūru skaitu Baltkrievijas ielās, vienkāršie Baltkrievijas iedzīvotāji nebaidās paust savu viedokli pret Baltkrievijas varas iestādēm un izteikt atbalstu Ukrainai. Par to liecina arī noliktais ziedu skaits pie Ukrainas vēstniecības Minskā un referenduma biļetenos veiktie uzraksti: “Nē, karam!”, “Slava Ukrainai!” un citi.
Kaut arī Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko norāda, ka “Ukrainā nav neviena baltkrievu karavīra, neviena patrona”, realitāte ir atšķirīga. Ziņas par Baltkrievijas bruņoto spēku vienību iesaisti Krievijas sarīkotajā masveida iebrukumā Ukrainā ir kopš tā pirmās dienas. 1. Martā Ukrainas ziņu aģentūra UNIAN izplatīja informāciju par daudz lielāku Baltkrievijas spēku iebrukumu.
Nu jau Baltkrievijas dalību agresijā pret Ukrainu neslēpj arī pats A.Lukašenko, kurš iepriekš apstiprināja, ka no Baltkrievijas teritorijas ir palaistas raķetes pa Ukrainas pozīcijām, taču tas esot bijis vajadzīgs pasākums, jo Ukrainas pusē, netālu no Baltkrievijas, bijuši izvērsti raķešu divizioni, lai dotu triecienu Krievijas pozīcijām.
28.februārī “The Washington Post”, atsaucoties uz ziņu avotiem, raksta, ka ASV varasiestādes uzskata, ka Baltkrievija gatavojas nosūtīt savus karavīrus uz Ukrainu, lai atbalstītu Krievijas militāro operāciju. Vašingtona uzskata, ka Baltkrievijas spēku izvēršana Ukrainā var sākties jau šonedēļ.
Šajā sakarā atzīmējams, ka no jaunās konstitūcijas ir izņemta norma par apņemšanos padarīt Baltkrievijas teritoriju par neitrālu un kodolieroču brīvu zonu, tā vietā ietverot pantu, ka no Baltkrievijas teritorijas tiek izslēgta militāra agresija pret citām valstīm, taču realitātē Krievija jau izmanto Baltkrievijas teritoriju agresijai pret Ukrainu.