Krievijas diktatora Vladimira Putina valdošais režīms apņēmies neatdot Ukrainā karojušo un nogalināto Krievijas karavīru mirstīgās atliekas to piederīgajiem, tā vietā dedzinot līķus mobilajās krematorijās, lai tos nebūtu iespējams pienācīgi apglabāt, tā savā Telegram kanālā paziņojis Pleskavas apgabala aktīvists un Kremļa režīma kritiķis Ļevs Šlosbergs.
Ļ. Šlosbergs paudis viedokli, ka Krievijas režīms ir mācījies no iepriekšējo karu pieredzes un šoreiz nesūtīs zārkus ar kritušajiem karavīriem uz mājām, lai tos varētu apbērēt radinieki, bet tā vietā kritušo līķi tiks utilizēti mobilajās krematorijās.
Ļ.Šlosbergs plašāku ievērību guva 2014.gadā, kad informēja Krievijas sabiedrību par pirmajā Ukrainas kampaņā kritušo Pleskavas desantnieku kapavietām.
Ekspertu vidē ir izteikts viedoklis, ka V. Putina režīmam ir izdevies apspiest un kontrolēt nevalstiskās organizācijas Krievijā, tajā skaitā pretkara un karavīru māšu organizācijas. Proti, ar savām darbībām Kremlis ir panācis, ka Krievijā nav reālu nevalstisko organizāciju, kas varētu organizēt pretkara kampaņas un koordinēti risināt jautājumu par kritušo Krievijas karavīru mirstīgo atlieku saņemšanu, lai tos cienīgi apglabātu vai uzzinātu ziņas par gūstā saņemtajiem.
Pirmajās trīs kara dienās Krievijā ir arī samazinājies gan spontāno pretkara akciju dalībnieku un aizturēto skaits, gan pretkara akciju aptvertā ģeogrāfija. Attiecīgi pirmajā kara dienā 24.februārī aizturēto skaits bija nedaudz zem 2000 cilvēku. Otrajā dienā – ap 600 cilvēkiem, bet trešajā dienā – ap 500. Skaitliski visvairāk aizturēto ir Maskavā un Sanktpēterburgā. Aptvertā pretkara akciju ģeogrāfija trīs dienās samazinājusies divas reizes, no 67 līdz 32 Krievijas pilsētām.
“Sargs.lv” jau vēstīja, ka Krievija 24.februāra agrā rītā uzsāka iepriekš gatavotu nelikumīgu visaptverošu iebrukumu Ukrainā, lai gāztu tās likumīgo valdību, okupētu teritoriju un likvidētu Ukrainas bruņotos spēkus.
Par spīti Krievijas skaitliskajam un tehniskajam pārsvaram Ukrainas tauta un bruņotie spēki iebrucējiem izrāda apbrīnojamu cīņas sparu un pretestību. Pirmajās četrās kara dienās bojā gājuši 5300 okupācijas spēku karavīru.