Iespējams, tā ir tikai nejaušība, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina vizīte Krimā sakrita ar ziņām par iespējamu Krievijas militāro spēku palielināšanos pie robežas ar Ukrainu. Ne mazāk būtiski – Krievijas līderis 4. novembrī uz anektēto pussalu devās nu jau, lai atzīmētu Krievijas svarīgākos valsts svētkus – Tautas vienotības dienu, paziņojot, ka reģions vienmēr būs Krievijas sastāvdaļa, raksta “Warsaw Institute”.
Tautas vienotības dienā Krievija atzīmē Polijas spēku izraidīšanu no Maskavas 1612. gadā. Šos svētkus V. Putins ieviesa pirms vairākiem gadiem, lai ar tiem aizstātu 7. novembra svētkus, kad tika svinēts 1917.gada boļševiku apvērsums, kas padomju laikā bija pazīstams kā Lielā oktobra sociālistiskā revolūcija. Domnīca analīzē – dienas, kad Polijas spēki izraidīto no tolaik okupētās Maskavas, noteikšana par svarīgākajiem Krievijas nacionālajiem svētkiem atbilst valsts pretrietumnieciskajai nostājai. Turklāt, atmetot padomju laika tradīcijas, Maskava var sekot savai eklektiskajai vēstures politikai.
Domnīca raksta – V. Putins vizīti Krimā izmantoja savas valsts iekšējiem mērķiem, vienlaikus pievienojot jaunu elementu intensīvajai pret Ukrainu vērstajai kampaņai, kuru viņš kūrē jau divus mēnešus.
Reaģējot uz to, Ukrainas Ārlietu ministrija iesniedza protesta notu par V. Putina braucienu uz anektēto pussalu. “Ukraina šo soli uzskata par rupju mūsu valsts suverenitātes pārkāpumu,” teikts ministrijas paziņojumā.
