Koncentrējot karaspēku pie Ukrainas robežas, Krievija pielieto iebiedēšanas un šantāžas taktiku, turklāt spēka izrādīšana ir vērsta pret vairākām valstīm, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) pētnieks Mārcis Balodis.
Eksperta ieskatā, Krievija pārbauda Ukrainu, Rietumvalstis un galvenokārt ASV, lai redzētu, kāda būs to turpmākā rīcība un atbilde uz šādu Krievijas soli. Tāpat ar karaspēka koncentrēšanu pie Ukrainas robežām tiek pārbaudīta arī Eiropas Savienība (ES) un kādas varētu būt ES un ASV savstarpējās attiecības šajā situācijā.
Balodis minēja, ka šādai Krievijas rīcībai ir vairāki iemesli, piemēram, valstī ir samilzušas iekšpolitiskās un sociālekonomiskās problēmas, turklāt šogad ir paredzētas Krievijas Valsts domes vēlēšanas. Eksperta ieskatā, šādos apstākļos Kremlim ir izdevīgi mobilizēt sabiedrību jautājumā, kur Krievija nosaka dienaskārtību.
Eksperts sacīja, ka arī ASV prezidents Džo Baidens savā retorikā ir bijis stingrs un zināmā mērā Krievija ir ieinteresēta testēt arī viņa reakciju un spējas sastrādāties ar ES valstīm, kuras parasti attiecībās ar Krieviju bijušas samiernieciskākas.
Viņš atzīmēja, ka Krievijas bruņoto spēku klātbūtne pie Ukrainas robežas ir lielākā kopš 2014. un 2015.gada. Turklāt ir iesaistīti daudzi un dažādi spēku veidi, tai skaitā gaisa desantnieki, kuri pēc noklusējuma ir uzbrukuma vienība. Tāpat spēki ir atvilkti no dažādiem reģioniem - gan no Dagestānas, gan no Kemerovas apgabala, kas ir Kaukāza puse. Tāpat spēki atvilkti no Pleskavas, kas ir rietumu kara apgabals.
Pētnieks norādīja arī uz kādu pozitīvu aspektu - Krievijai patlaban ar pievilktajiem spēkiem nepietiek jaudas liela mēroga operācijai. Pēc viņa paustā, Krievija diezgan atklāti pārvieto savus spēkus, kas, iespējams, liecina par Krievijas vēlmi komunicēt vai pagaidīt un pavērot reakciju, nevis uzsākt lielāka vai mazāka mēroga militāru konfliktu.
Runājot par to, vai Ukraina nav situācijas ķīlniece attiecībās starp ES, ASV un Krieviju, Balodis norādīja, ja uz šo jautājumu skatās no tāda skatupunkta, tad Ukraina ir situācijas ķīlniece jau kopš 2014.gada, kad Krievija pieņēma lēmumu par Ukrainas destabilizāciju un sadalīšanu.
Balodis uzsvēra, ka Ukrainas attiecības ar Krieviju vērtējamas kā sliktas jau septiņus gadus, tomēr joprojām nav īsti saprotams Krievijas politiskais motīvs vai interese eskalēt konfliktu līdz reālām sadursmēm. Pēc viņa paustā, Ukraina lielā mērā ir kļuvusi par politiskās spēles laukumu.
Runājot par to, vai iespējamās Baidena un Putina tikšanās laikā varētu panākt kādu kompromisu Ukrainas jautājumā, pētnieks norādīja, ka, spriežot pēc patlaban pieejamās informācijas, kas sekoja pēc ASV un Krievijas prezidenta telefonsarunas, iespējams, ka tikšanās klātienē notiks un varētu noritēt arī valstu līderu samits.
Pēc viņa domām, kompromisi no ASV puses ir grūti panākami, jo Baidena administrācijas un Kremļa pozīcijas ir nesavietojamas. Balodis norādīja, ka no Baidena administrācijas nebūs sagaidāms politiskais tirgus attiecībā uz Ukrainas suverenitāti vai uz Ukrainas teritorijām.
"Šaubos, vai ASV varētu piekāpties, jo, piemēram, šodien ASV paziņoja, ka tiek plānots piemērot jaunas sankcijas pret Krieviju un šīs sankcijas skars arī Krievijas valsts parāda apkalpošanu, kas būs spēcīgs sitiens pa Krievijas ekonomiku," sacīja eksperts.
Jautāts, kāda ir Krievijas motivācija rīcībai pie Ukrainas robežas, Balodis pavēstīja, ka viens papildus aspekts ir tāds, ka Krievija mēģina radīt plaisu starp ES un ASV. Viņš sacīja, ka Baidena administrācija ietur stingru politiku pret Krieviju, savukārt ES valstu politiskie smagsvari tradicionāli ir bijuši nedaudz samiernieciskāki.
Viņš akcentēja, ka Krievija vēlas sēdēt pie viena galda ar ASV, lai kā divas lielvaras varētu lemt visas pasaules likteni. Eksperta ieskatā, tas ir viens no aspektiem, ko Krievija mēģina sasniegt, ņemot vērā lielvaras ambīcijas. Tāpat Krievija vēlas pašapliecināties un grib, lai ASV izrādītu apliecinājumu Krievijas statusam. Tādā veidā Krievija gribētu izcīnīt sev vietu pie lielā galda ar spēcīgākajām valstīm, vienlaikus noklusējot to, ka Krievijas pieeja ir radīt problēmas un tad mēģināt sevi pasniegt kā šo problēmu risinātāju, piemēram, Krievija izraisa problēmas Ukrainā un tagad Ukrainas jautājumu bez Krievijas iesaistes nevar atrisināt.