Neskatoties uz spēkā esošo pamieru, Donbasa frontes līnijās atkal miruši Ukrainas karavīri. Vienlaikus daudzas pazīmes liecina, ka oficiālā Maskavas nākotnē turpinās pastiprināt savu vēstījumu par “kalpošanu krievvalodīgajiem iedzīvotājiem Ukrainas dienvidaustrumos”. Lai gan kopš Minskas vienošanās parakstīšanas pagājuši seši gadi, Krievija aizvien nav izpildījusi savas saistības – izbeigusi konfliktu, lai Kijevai oficiāli atdotu okupēto Donbasa daļu. Tā vietā Krievija joprojām izbauda pašas panākto okupēto reģionu autonomiju, kavējot Ukrainas prorietumniecisko kursu, secina domnīca “Warsaw Institute”.
Trīs Ukrainas armijas karavīri gāja bojā 14. februārī, kad netālu no Novoluhanskas pilsētas, uz ziemeļaustrumiem no okupētās Doņeckas, eksplodēja improvizētā spridzināšanas ierīce. Saskaņā ar operatīvās taktiskās grupas “Sever” informāciju, karavīri gājuši bojā, ieņemot pozīcijas, tādējādi iezīmējot vēl vienu incidentu frontes līnijās. Turklāt šī mēneša sākumā separātisti un Krievijas armija pastiprināja centienus mīnēt teritoriju, tostarp ar aizliegtajām kājnieku mīnām “POM-2”, netālu no Ukrainas pozīcijām. Tomēr pēc pamiera pasludināšanas 2020. gada 27. jūlijā frontes apšaude nav bijusi intensīva.
2018. gadā Donbasā tika nogalināts 121 ukraiņu karavīrs un 799 ievainoti. 2019. gadā nogalināti 100, bet ievainoti 507. Savukārt 2020. gadā karš prasīja 50 karavīru dzīvības, bet ievainoto skaits sasniedza 338. Par bojā gājušo un ievainoto skaita mazināšanos šobrīd publiski lepojas Ukrainas prezidents, ņemot vērā, ka tas bija viens no viņa galvenajiem solījumiem priekšvēlēšanu vēlēšanu kampaņā.
“Mēs nekad nepagriezīsim muguru Donbasam,” publiski sacīja Krievijas prezidents Vladimirs Putins (Vladimir Putin), tiekoties ar Krievijas mediju galvenajiem redaktoriem, kuru sagatavoto materiālu pārraidīja arī valsts propagandas raidorganizācijas. Lai arī Kremlis norāda, ka Donbasa iekļaušana Krievijas sastāvā nav tā dienas kārtībā, tomēr jautājums par to tāpat ir radies. Nesen Krievijas propagandas televīzijas kanāla “RT” galvenā redaktore Margarita Simonjana (Margarita Simonyan) tajā pašā sanāksmē V. Putinam vaicājusi - vai ir pienācis laiks “krievu vasarai”, kas sekotu pēc tā dēvētā “Krievu pavasara”, kad tika anektēta Krima. Tā Krievijas propagandas izplatītāji nosauca pret valdību vērstos mītiņus Ukrainas dienvidos un austrumos 2014. gada pavasarī, kas bija kā priekšvēstnesis Krimas aneksijai un vienas trešdaļas Donbasa reģiona teritorijas okupācijai no Krievijas atbalstīto kaujinieku puses.