Kalnu Karabahas karš: Armēnijas un Azerbaidžānas spēku salīdzinājums

Konfliktu zonas
Sargs.lv/WarontheRocks
Karabaha
Foto: Foto: Stanislav Krasilnikov/TASS/Scanpix

Azerbaidžāna un Armēnijas konflikts turpinās jau trešo nedēļu, ar katru dienu pieaugot kritušo un ievainoto skaitam abās karojošajās pusēs. Militāro un drošības jautājumu domnīca “War on the Rocks” salīdzina abu pušu spēku samēru artilērijas un gaisa atbalsta spējās.

Konflikts Kalnu Karabahā pēdējo nedēļu laikā ir ekselējies par augstas intensitātes konvencionālo karu, kurā tiek izmantotas jaunākās tehnoloģijas un modernas ieroču sistēmas, kuras vada pieredzējuši karavīri. Konflikta gaitā novērotas gan apdzīvotu vietu artilērijas apšaudes, gan liela kalibra raķešu un tuvas darbības rādiusa spārnoto raķešu triecieni, tai skaitā tādu ieroču izmantošana, kuri nes kasešu munīciju.

Lai arī lielākā daļa no konflikta teritorijas reljefa veido kalni, kas tādējādi atvieglo teritoriju aizsardzību pret raķešu un artilērijas triecieniem, šādas pozīcijas ir jūtīgas pret gaisa uzbrukumiem.

Lai arī abu pušu Bruņoto spēku skaitliskais sastāvs ir līdzīgs (80 tūkstoši azerbaidžāņu pret 65 000 armēņu), konfliktā Azerbaidžānai ir kvalitatīvs un kvantitatīvs ekipējuma un tehnikas pārsvars pār Armēnijas spēkiem. Azerbaidžāna savus spēkus iespējamam konfliktam gatavojusi, kopš 2010. gada veicot plašus militārās tehnikas iepirkumus no Turcijas, Izraēlas un Krievijas. Īpaši jāuzsver vairāku Turcijā sagatavotu sīriešu bataljonu klātbūtne, ko pēdējā nosūtījusi palīgā Azerbaidžāņiem.

Būtisks pārsvars Azerbaidžānai ir artilērijas sistēmu skaitā, it īpaši pašgājēju ieroču un liela kalibra raķešu (BM-30 Smerch) ziņā, tādējādi sniedzot iespēju satriekt mērķus dziļi pretinieka aizmugurē. Tomēr Armēnijas arsenālā ir vismaz astoņi moderno taktisko ballistisko raķešu “Iskander” palaišanas kompleksi. Uz katras no palaišanas ierīcēm izvietotas divas raķetes, kuru darbības rādiuss sasniedz vismaz 300 kilometrus. Tāpat Armēnijas rīcībā ir arī astoņas novecojušas padomju laika ballistisko raķešu “Scud-B” sistēmas un vismaz četras “Tochka-U” sistēmas. Tām pretim Azerbaidžāna var likt trīs “Tocha-U” sistēmas un Izraēlas ražojuma “Lora” taktiskās raķetes.

Konfliktā abas puses aktīvi izmanto liela kalibra raķešu sistēmas, kas spēj apšaudīt visu reģionu, nodarot nozīmīgu kaitējumu civilajai un militārajai infrastruktūrai. Sestajā dienā Azerbaidžāna uzsāka Kalnu Karabahas galvaspilsētas Stepanekertas apšaudi, izmantojot 300 milimetru daudzstobru reaktīvo raķešu sistēmas BM-30 “Smerch”, kā arī ar Izraēlā ražotās raķetes “Lora”. Šajā uzbrukumā Azerbaidžāņu spēkiem izdevās iznīcināt tiltu, kas savieno Armēniju un Karabahu. Drīz pēc tam armēņi uzsāka Ganjas lidostas apšaudi, izmantojot BM-30 “Smerch” un taktiskās raķetes.

Lai arī azerbaidžāņiem ir ievērojams pārsvars kaujas lidmašīnu un helikopteru skaitā, Armēnijas pretgaisa aizsardzības sistēmu dēļ gaisa atbalsta izmantošana var būt pārāk dārga. To apzinoties, Azerbaidžāna aktīvi izmanto krietni lētākus bezpilota lidaparātus, kas līdz šim armēņu spēkiem radījuši ievērojamus zaudējumus. Bezpilota lidaparātu triecieni bijuši vērsti  pa armēņu bruņutehniku un pretgaisa aizsardzības iekārtām, neriskējot ar kaujas pilotu dzīvībām. Azerbaidžānas arsenālā ir tādi tālās darbības droni kā “Hermes-900” un “Heron”, kā arī turku ražojuma “Bayraktar TB2”, kuri spējīgi nest ieroču sistēmas. Droni jau pirmajās dienās iznīcināja vismaz 13 tuva darbības rādiusa armēņu pretgaisa sistēmas “Osa-AKM” un “Strela-10.”

Dalies ar šo ziņu