Kremlis, iespējams, nebija rēķinājies, ka Krievijas agresija pret Ukrainu ciešāk saliedēs NATO dalībvalstis, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu žurnālistiem uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Krievija ar 2008.gada iebrukumu Gruzijā un kopš 2014.gada veikto agresiju pret Ukrainu demonstrē nodomu atjaunot Padomju impēriju, kas līdz ar apspiesto tautu brīvības centieniem sabruka 1990.-1991.gadā, uzskata Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.

Jaunākās paaudzes F-35 iznīcinātāju skaita palielināšanās Eiropā sniedz būtiskas priekšrocības NATO spēku reaģēšanai un rīcībai. Somijas, Polijas un Grieķijas F-35 iznīcinātāji varētu veidot aizsardzības perimetru ap Austrumeiropu, lai atturētu Krieviju. Tāpat Grieķijas ģeogrāfiskās atrašanās vieta varētu būtiski palīdzēt operācijās Tuvajos...

Šobrīd nav pamata uztraukties par Latvijas drošību, un Latvijas armija ir gatava reaģēt uz dažādām situācijām, lai novērstu potenciālo apdraudējumu, šodien “Latvijas Televīzijas” raidījumā ”Rīta Panorāma” sacīja Latvijas bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.

Īstermiņa Krievijas upuris ir Ukraina, bet ilgtermiņā Kremļa galvenais mērķis ir sašķelt Eiropas Savienību un NATO, šodien “Latvijas Radio 1” raidījumā “Krustpunktā” sacīja Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Viņš piebilst – ja mēs skatāmies uz Krievijas taktiku, tad diemžēl pašlaik nav redzami centieni virzīt sarunas, lai mazinātu pašas...

No Latvijas drošības viedokļa NATO un Krievijas Padomes sarunas ir vērtējamas dažādi, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas (LNAA), Drošības un stratēģiskās pētniecības centra (DSPC) direktors doktors Toms Rostoks.

Pēc NATO un Krievijas Padomes sarunām bumba lielā mērā ir Krievijas pusē, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks Mārtiņš Vargulis.

Maskavai tuvākajā laikā jāizlemj – vai turpināt iet militāro ceļu, vai turpināt diplomātiskās debates, tā pēc trešdien notikušās NATO-Krievijas Padomes sēdes sacīja Igaunijas vēstnieks NATO un bijušais Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks (Jüri Luik).

Putinam ir dilemma. Viņš draud ar militāru rīcību, ja netiks pieņemti viņa nepieņemamie nosacījumi. Taču viņš arī bažījas, ka ASV, NATO un ES uz šādu militāru rīcību atbildētu ar soda sankcijām, Ukrainas apbruņošanu un NATO spēku nostiprināšanu pie Krievijas robežas. Kamēr viņš draud ar masīvu iebrukumu, viņš kontrolē krīzi. Patiesībā eskalējot...