Latvija un Lielbritānija aizsardzības problēmas nerisina, par tām vienkārši runājot. Pēdējie gadi ir pierādījuši to, ka abas valstis ir vairāk “darītāji” nekā “runātāji”, praktiski sadarbojoties, Eiropas un citu reģionu drošības veicināšanā, tā intervijā portālam “Sargs.lv” atzīst Lielbritānijas aizsardzības sekretārs Bens Volless (Ben Wallace).
Ja katram Latvijas iedzīvotājam būs augsta motivācija un vēlme palīdzēt, tad mēs esam neuzvarami. Tā par dienestu Zemessardzē saka neirologs, Latvijas Bērnu neirologu un arī Latvijas Pretepilepsijas biedrības prezidents, kurš jau sesto gadu ir 2. Vidzemes brigādes 54. kaujas atbalsta bataljona zemessargs. Lai arī viņš savus darbus sācis plānot jau uz 2022. gadu, nosakot prioritātes, laika pietiek visam, arī Zemessardzes mācībām. Turklāt jau drīzumā viņš plāno specializēties militārās medicīnas jomā, kas Zemessardzē tiek attīstīta.
Lēmums apgūt militārās pamatapmācības kursu un kļūt par rezerves kareivi pieņemts, savā ziņā pateicoties Covid-19 ierobežošanas pasākumiem pavasarī, jo pēc ilgās distancēšanās un strādāšanas no mājām, bijusi vēlme pēc jauniem iespaidiem un jaudīga atvaļinājuma. Tā sarunā ar “Sargs.lv” stāsta Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja vadītāja un tagad arī rezerves kareive Linda Pastare. Taču lēmums bijis izsvērts un atbildīgs, turklāt Linda nopietni apsver iespēju doties vēl tālāk –pievienoties dienestam Zemessardzē.
Lāčplēša dienā Valsts prezidents Egils Levits vēl pilsoņiem stipru gribu, atbildību un vienotību.
Aizritējis precīzi viens gads, kopš Latvijā lasītājiem pieejams Baltijas valstīs pirmais drošības un aizsardzības jautājumiem veltītais portāls “Sargs.lv”. Šī gada laikā esam izveidojušies par veiksmīgu nišas mediju. Tomēr par visu vairāk mūs priecē plašais lasītāju pulks – lasītāji, par kuriem varu ar pilnu pārliecību teikt – jūs esat tie, kuriem nav vienalga, kas notiek ar mūsu valsti un sabiedrību.
“Pretuzbrukuma izspēle, izmantojot modernus ieročus.” Šādiem vārdiem šoruden rīkotās Krievijas mācības “Kaukāzs 2020” īsumā apraksta Igaunijas Starptautiskā drošības un aizsardzības centra (International Centre for Defence and Security) analītiķis Sergejs Sukhanins. No vienas puses, šīs mācības uzskatāmas par Krievijas ārpolitikas fiasko, jo tajās atteicās piedalīties daudzas uzrunātās partnervalstis. No otras puses – tajās izkristalizējās pašas Krievijas izpratne par to, kas ir tās galvenie militārie sabiedrotie.
Neraugoties uz to, ka šogad Covid-19 pandēmijas dēļ nācies atcelt tradicionālos Lāčplēša dienas un Latvijas Neatkarības proklamēšanas gadadienas svētku pasākumus, Nacionālie bruņotie spēki Latvijas iedzīvotājiem sagatavojuši patīkamus pārsteigumus, lai vairotu svētku sajūtu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Baltijas valstu aizsardzības nodrošināšanai vairs nav vajadzīgi “mežabrāļi”, bet kaujinieki, kuri spējīgi karot pilsētvidē. Tā, analizējot iespējamo asimetrisko atbildi, kādu Baltijas valstu bruņotie spēki varētu dot pretim ievērojami spēcīgākam iebrucējam, uzsver Baltijas Aizsardzības koledžas lektori Kevins Blahfords un Ronalds Ti savā jaunākajā publikācijā ASV drošības jautājumiem veltītajā medijā “War on the Rocks”.
Kevins Blahfords un Ronalds Ti ir Baltijas Aizsardzības koledžas lektori, kuri ASV drošības jautājumiem veltītajā medijā “War on the Rocks” analizējuši, kā Baltijas reģiona aizsardzībā iespējam integrēt mūsdienu asimetrisko konfliktu pieredzi. Pētnieki uzsver – lai arī Latvijā un pārējo Baltijas valstu iedzīvotāju atmiņā aizvien ir dzīva pretošanās iebrucējiem pēc Otrā pasaules kara, mūsdienās ir pienācis laiks mainīt taktisko domāšanu par pretošanās formu.
Šī gada deviņos mēnešos rekrutēts teju pusotrs tūkstotis kandidātu, no kuriem jau vairāk nekā 600 pilsoņu atlasīti un norīkoti profesionālajam dienestam bruņotajos spēkos. Vēl lielāks gandarījums, ka viņu vidū ir 40 reemigranti – Latvijas pilsoņi, kuri no ārvalstīm atgriezušies uz dzīvi Latvijā un izvēlējušies kļūt par karavīriem, tā sarunā ar “Sargs.lv” saka Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš. Viņš atzīmē, ka jauna paaudze ienāk arī Zemessardzē, turklāt viņus motivē visaptveroša valsts aizsardzības sistēma, kurā viņi skaidri saredz arī savu lomu un pienākumus