Krīzes gadījumā valsts institūcijas pirmajās trīs diennaktīs var nespēt nodrošināt visus pakalpojumus pilnā mērā, tāpēc ir jābūt gatavībai parūpēties par sevi un tuviniekiem līdz situācijas normalizācijai.

Krievijas labi iecerētais scenārijs “miera atjaunošanai” Ukrainas Austrumos sācis pamatīgi ļodzīties. Iemesls – Ukrainas nevēlēšanās Minskas formāta kontaktgrupā par sarunu subjektiem atzīt Krievijas atbalstīto kaujinieku, jeb, tā saukto, “Doņeckas un Luhanskas tautas republiku” (DNR un LNR) pārstāvjus. Mainot LNR un DNR statusu, Maskava bija iecerējusi pilnībā atbrīvoties no savas, kā konfliktā iesaistītās puses lomas, atbildību noveļot uz pašas balstītajiem kaujiniekiem. Tas, vismaz teorētiskā līmenī, veicinātu kaut daļēju Maskavai noteikto sankciju atcelšanu. Tomēr pretēji Kremļa cerētajam

Par to, ka tā saucamā “X stunda” – tas ir nopietni un zemessargiem pēc zvēresta došanas jābūt gataviem – teorētiski var reiz nākties izmantot ieroci pret ienaidnieku, savā komentārā laikrakstā “Latvijas Avīze” raksta žurnālists un zemessargs Atis Klimovičs. Viņš norāda, ka pat pret potenciālu apdraudējumu ir jāizturas ļoti atbildīgi, tāpēc valstij ir nepieciešami spēcīgi bruņotie spēki, tostarp arī Zemessardze.

Pandēmijas laikā Nacionālie bruņotie spēki turpina visus militārās apmācības procesus, kuri saistīti ar kaujas spēju uzturēšanu un attīstīšanu, valstī noteiktos drošības pasākumus pielāgojot katram uzdevumam un apmācībai, tā intervijā ziņu portālam “Sargs.lv” norāda NBS Apvienotā štāba Medicīnas dienesta galvenais vadības ārsts pulkvežleitnants Normunds Vaivads. Pulkvežleitnants atgādina arī karavīri un zemessargi iet iepirkties, dzīvo ar savām ģimenēm un iet vienotā solī ar Latvijas sabiedrību, tāpēc no Covid-19 nav pasargāti arī karavīri. Lai neinficētos, ikvienam jāievēro drošības pasākumi

Kaut arī pēc ASV paziņojuma par dalības pārtraukšanu “Atvērto debesu” līgumā Krievija ir apstiprinājusi, ka tā turpinās dalību līgumā, pēc oficiālās ASV aiziešanas to, visticamāk, pametīs arī Krievija. Tas savukārt apgrūtinās Eiropas valstu iespējas iegūt visaptverošus datus par notiekošo Krievijas militārajos objektos, šādu uzskatu sarunā ar “Sargs.lv” pauda Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošais pētnieks Toms Rostoks.

Covid–19 pandēmijas laikā kiberuzbrucēji koncentrējas uz attālinātā darba tehnoloģijām, servisiem un attālināti veicamajiem darba pienākumiem, ziņu portālam “Sargs.lv” stāsta Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas (CERT.LV) vadītājas vietnieks Varis Teivāns. Viņš uzsver, ka ļaundari kiberuzbrukumos aktīvi izmanto pandēmijas tematiku, tādējādi veiksmīgāk pievilinot potenciālos upurus.

Igaunija Zemessardzes jeb brīvprātīgās Aizsardzības līgas “Kaitseliit” dalībnieku skaitu tuvākajos gados grib teju divkāršot. Šobrīd igauņu Zemessardzē ir ap 26 000 iedzīvotāju, no kuriem t.s. kaujinieki ir tikai nepilna puse, pārējie – dažādu civilo jomu eksperti.

Kaut šobrīd politiskajā un mediju dienaskārtībā Covid-19 ieņēmis galveno vietu, nav pieļaujams, ka šajā ārkārtas situācijā atsevišķi politiķi cīņā pret Covid-19 gatavi “mest” arī Latvijas aizsardzības budžetu, aizmirstot, ka bruņotie spēki ir sabiedriskās drošības mugurkauls gan militārās, gan civilās krīzēs. Tā savā komentārā portālam “Delfi.lv” uzsver Zemessardzes atbalsta fonda “Zemessargam.lv” dibinātājs Zemessardzes virsleitnants Juris Ulmanis.