Virkne Latvijas patriotisko organizāciju paudušas sašutumu par Izglītības un zinātnes ministrijas vēlmi jaunajā valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā atņemt Jaunsardzei brīvprātīgas kustības statusu, to padarot par interešu izglītības programmu. Savas bažas organizācijas izklāstījušas atklātā vēstulē, norādot uz draudiem kustības nākotnei, ja grozījumi tiktu pieņemti.
Jaunsargi vairākās paaudzēs
Vēstules autori bažījas, ka šādi tiktu mazināta gan organizācijas simboliskā loma, gan hipotētiski tiktu pavērts ceļš, lai no tās svītrotu militārās izglītības elementus.
Vēstuli parakstījušas kopumā septiņas patriotiskās organizācijas – Aizsardzības un patriotisma fonds “Namejs”, Latvijas Ģenerāļu klubs, Latvijas Virsnieku apvienība, Latvijas Rezerves virsnieku asociācija, Latvijas Nacionālo partizānu biedrība, Liepājas Politiski represēto biedrība, kā arī Latvijas Nacionālo karavīru biedrība. Tā nosūtīta Jaunsardzes kustības patronam – Valsts prezidentam Egilam Levitam, Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei, aizsardzības ministram Artim Pabrikam un izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai.
Biedrības uzsver, ka Jaunsardzes izveide pēc savas nozīmes ir salīdzināma ar Zemessardzes izveidi, kas bija viens no būtiskākajiem sasniegumiem pēc valsts neatkarības atjaunošanas.
Patriotisko organizāciju pārstāvji uzsver – daudzās Latvijas ģimenēs dalība Jaunsardzē jau ir iesakņojusies vairākās paaudzēs, kurām ir nepieciešamās zināšanas un prasmes, kā izšķirošā brīdī rīkoties, lai aizsargātu Latviju. Tāpat vēstules organizatori uzsver organizācijas simbolismu, jo nevienai interešu izglītības programmai nav nedz sava zvēresta, nedz karoga, nedz patrona Valsts prezidenta personā.
Vēstules autoru ieskatā mēģinājums Jaunsardzes kustību pielīdzināt interešu izglītībai var novest pie organizācijas erozijas, kas pēcāk draud nodarīt tiešu kaitējumu kopējām valsts aizsardzības interesēm.
Bērnudārzs zemessargu bērniem
Viens no vēstules parakstītājiem – Aizsardzības un patriotiskā fonda “Namejs” dibinātājs un bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris atvaļinātais ģenerālleitnants Raimonds Graube sarunā ar “Sargs.lv” stāsta – Jaunsardze Latvijā vēsturiski veidojās pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, turklāt lielā mērā pateicoties zemessargu aktivitātei.
Atvaļinātais ģenerālleitnants R. Graube uzsver – sabiedrībā var veidoties maldīgs priekšstats, ka gadījumā, ja valstī tiek ieviesta valsts aizsardzības mācība, gan Jaunsardzes, gan mācību programmas dublēsies, tomēr tā nav. Kaut bērni un jaunieši Jaunsardzē gūst militārās pamatzināšanas, tas notiek brīvprātīgi.
Risks zaudēt militārās apmācības elementu
Kā pārsteigums Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīva nācis arī pašai Jaunsardzes organizācijai, kas vēl līdz galam nav paspējusi izvērtēt, kādu ietekmi piedāvātās izmaiņas varētu atstāt uz kustības nākotni. Taču tajā uzsver – interešu izglītības statusa piedēvēšana Jaunsardzei var draudēt ar daudzu aktivitāšu svītrošanu, tostarp pamatīgi mazinot militāro priekšmetu apguvi.
“Ja Jaunsardzei ir jāpieskaņojas cita veida vadlīnijām, šāds risks te varētu pastāvēt, taču mums tas ir jāvērtē. Tas ir negaidīts priekšlikums,” sarunā ar “Sargs.lv” atzīst Jaunsardzes centra direktora pienākumu izpildītāja kapteine Ilze Leimane.
Viņa skaidro, ka Jaunsardze kopš tās pirmsākumiem atšķīrusies ar savu specifiku, kur paralēli dažāda veida fiziskajām aktivitātēm bērni iegūst arī elementāras militārās pamatzināšanas un patriotisko audzināšanu. Ar uzsvaru uz militāro prasmju apguvi Jaunsardzei jāpaliek arī turpmāk.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka Jaunsardze atšķirībā no citām organizācijām veic arī sociālo funkciju. Par dalību tajā nav jāmaksā, turklāt bērni tiek nodrošināti gan ar siltu maltīti, gan formas tērpiem.
Jaunsardze – talantu kalve daudziem dienestiem
Jaunsardzes centrā uzsver – jau šobrīd vairums bērnu un jauniešu, kuri aktīvi iesaistījušies Jaunsardzē, ir vai nu karavīru bērni, vai arī paši savu nākotni saista ar dienestu. Viens no tādiem ir arī bijušais jaunsargs un tagadējais Zemessardzes 1. Rīgas brigādes Studentu bataljona zemessargs Kristers Kļava. Viņa interesi par Jaunsardzi skolas gados rosinājusi aizraušanās ar peintbolu un airsoft jeb militārās simulācijas spēli. Ar laiku veidojusies arī interese par militārajām zināšanām.
Runājot par savu pieredzi, viņš atzīst, lielākā daļa vecāko jaunsargu savu dzīvi jau saista ar tālāko dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos vai iekšlietu struktūrās, piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā vai Valsts robežsardzē.
Vaicāts, vai jauniešu interese par Jaunsardzi saglabātos, ja no tās piedāvātajām aktivitātēm tiktu svītrota militāro iemaņu apguve, K. Kļava atbild noraidoši. “Ja nebūs militārā elementa, daudzi jaunieši aizietu prom. Iemesls būtu vienkāršs – tad šai organizācijai nebūtu nekādas atšķirības starp skautu un gaidu kustību. Visu laiku Jaunsardze ir izcēlusies tieši ar militārā elementa klātbūtni un iespēju spert soļus šajā virzienā. Daudziem tas patīk un ir noderīgi,” atzīst K. Kļava.
