Patriotiskās organizācijas valsts augstākajām amatpersonām aicina nemainīt Jaunsardzes statusu

Jaunsardze
Sargs.lv
Image
Jaunsardze
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Virkne Latvijas patriotisko organizāciju paudušas sašutumu par Izglītības un zinātnes ministrijas vēlmi jaunajā valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā atņemt Jaunsardzei brīvprātīgas kustības statusu, to padarot par interešu izglītības programmu. Savas bažas organizācijas izklāstījušas atklātā vēstulē, norādot uz draudiem kustības nākotnei, ja grozījumi tiktu pieņemti.

Jaunsargi vairākās paaudzēs

Vēstules autori bažījas, ka šādi tiktu mazināta gan organizācijas simboliskā loma, gan hipotētiski tiktu pavērts ceļš, lai no tās svītrotu militārās izglītības elementus.

Vēstuli parakstījušas kopumā septiņas patriotiskās organizācijas – Aizsardzības un patriotisma fonds “Namejs”, Latvijas Ģenerāļu klubs, Latvijas Virsnieku apvienība, Latvijas Rezerves virsnieku asociācija, Latvijas Nacionālo partizānu biedrība, Liepājas Politiski represēto biedrība, kā arī Latvijas Nacionālo karavīru biedrība. Tā nosūtīta Jaunsardzes kustības patronam – Valsts prezidentam Egilam Levitam, Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei, aizsardzības ministram Artim Pabrikam un izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai.

Image
Jaunsardze
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
“Jaunsardze vienmēr ir devusi neatsveramu ieguldījumu valsts aizsardzībā un tagad šīs iemaņas mērķtiecīgi tiks turpinātas vidusskolā – valsts aizsardzības mācības priekšmetā, kas būs obligāts, sākot ar 2024. gadu. Vēršam uzmanību, ka valsts aizsardzības mācība nav Jaunsardze, tā nav brīvprātīga kustība,” uzsver vēstules autori.

Biedrības uzsver, ka Jaunsardzes izveide pēc savas nozīmes ir salīdzināma ar Zemessardzes izveidi, kas bija viens no būtiskākajiem sasniegumiem pēc valsts neatkarības atjaunošanas.

“Jaunsardze audzina mūsu zemes patriotus un sniedz iespēju apgūt nepieciešamās zināšanas un iemaņas jauniem un erudītiem cilvēkiem, kuri kopā Latviju vēlas padarīt labāku. Jaunsargi ir Latvijas Nacionālo bruņoto spēku topošo karavīru un zemessargu kalve. Nacionālo bruņoto spēku vienībās visā Latvijā zemessargu un karavīru rindās ir bijušie jaunsargi," teikts vēstulē.
Image
Jaunsardze
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Patriotisko organizāciju pārstāvji uzsver – daudzās Latvijas ģimenēs dalība Jaunsardzē jau ir iesakņojusies vairākās paaudzēs, kurām ir nepieciešamās zināšanas un prasmes, kā izšķirošā brīdī rīkoties, lai aizsargātu Latviju. Tāpat vēstules organizatori uzsver organizācijas simbolismu, jo nevienai interešu izglītības programmai nav nedz sava zvēresta, nedz karoga, nedz patrona Valsts prezidenta personā.

Vēstules autoru ieskatā mēģinājums Jaunsardzes kustību pielīdzināt interešu izglītībai var novest pie organizācijas erozijas, kas pēcāk draud nodarīt tiešu kaitējumu kopējām valsts aizsardzības interesēm.

Bērnudārzs zemessargu bērniem

Viens no vēstules parakstītājiem – Aizsardzības un patriotiskā fonda “Namejs” dibinātājs un bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris atvaļinātais ģenerālleitnants Raimonds Graube sarunā ar “Sargs.lv” stāsta – Jaunsardze Latvijā vēsturiski veidojās pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, turklāt lielā mērā pateicoties zemessargu aktivitātei.

“Sākotnēji to veidoja paši zemessargi, lai piesaistītu patriotisma idejām savus bērnus. Zinu pat stāstus, kad Jaunsardze dažos bataljonos veidojās kā “bērnudārzs”. Kad vīri gāja trenēties sargāt valsti, turpat nelielā grupā poligonā brīvo instruktoru vadībā strādāja arī viņu bērni, kurus mācību laikā nebija kam pieskatīt. Tā arī dzima Jaunsardze.”

Atvaļinātais ģenerālleitnants R. Graube uzsver – sabiedrībā var veidoties maldīgs priekšstats, ka gadījumā, ja valstī tiek ieviesta valsts aizsardzības mācība, gan Jaunsardzes, gan mācību programmas dublēsies, tomēr tā nav. Kaut bērni un jaunieši Jaunsardzē gūst militārās pamatzināšanas, tas notiek brīvprātīgi.

“Tā ir laba un sevi apliecinājusi struktūra, kas reāli strādā. Kāpēc pēkšņi tagad tā būtu jāmaina? Tad jābūt ļoti nopietniem iemesliem. Ja tie ir tikai un vienīgi birokrātiski centieni panākt nesaprotamus mērķus, padarot Jaunsardzi tikai par ārpusskolas “pulciņu”, tad tas nav pieļaujams. Jaunsardzei ir valstisks uzdevums!"
Raimonds Graube
Aizsardzības un patriotiskā fonda “Namejs” dibinātājs
atvaļinātais ģenerālleitnants Raimonds Graube

Risks zaudēt militārās apmācības elementu

Kā pārsteigums Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīva nācis arī pašai Jaunsardzes organizācijai, kas vēl līdz galam nav paspējusi izvērtēt, kādu ietekmi piedāvātās izmaiņas varētu atstāt uz kustības nākotni. Taču tajā uzsver – interešu izglītības statusa piedēvēšana Jaunsardzei var draudēt ar daudzu aktivitāšu svītrošanu, tostarp pamatīgi mazinot militāro priekšmetu apguvi.

Image
Jaunsardze
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

“Ja Jaunsardzei ir jāpieskaņojas cita veida vadlīnijām, šāds risks te varētu pastāvēt, taču mums tas ir jāvērtē. Tas ir negaidīts priekšlikums,” sarunā ar “Sargs.lv” atzīst Jaunsardzes centra direktora pienākumu izpildītāja kapteine Ilze Leimane.

Viņa skaidro, ka Jaunsardze kopš tās pirmsākumiem atšķīrusies ar savu specifiku, kur paralēli dažāda veida fiziskajām aktivitātēm bērni iegūst arī elementāras militārās pamatzināšanas un patriotisko audzināšanu. Ar uzsvaru uz militāro prasmju apguvi Jaunsardzei jāpaliek arī turpmāk.

“Jebkura organizācija vēlas piedāvāt bērniem un jauniešiem iespēju izkustēties. Lai arī tas ir labi, ka katra organizācija grib izkustināt jauniešus, tām tomēr jābūt ar savu specifiku. Jaunsardzē mēs vēlamies saglabāt militāro virzienu, dodot iespējas jauniešiem trenēties un iepazīt šo vidi."
Jaunsardze
Jaunsardzes centra direktora pienākumu izpildītāja
kapteine Ilze Leimane

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka Jaunsardze atšķirībā no citām organizācijām veic arī sociālo funkciju. Par dalību tajā nav jāmaksā, turklāt bērni tiek nodrošināti gan ar siltu maltīti, gan formas tērpiem.

Jaunsardze – talantu kalve daudziem dienestiem

Jaunsardzes centrā uzsver – jau šobrīd vairums bērnu un jauniešu, kuri aktīvi iesaistījušies Jaunsardzē, ir vai nu karavīru bērni, vai arī paši savu nākotni saista ar dienestu. Viens no tādiem ir arī bijušais jaunsargs un tagadējais Zemessardzes 1. Rīgas brigādes Studentu bataljona zemessargs Kristers Kļava. Viņa interesi par Jaunsardzi skolas gados rosinājusi aizraušanās ar peintbolu un airsoft jeb militārās simulācijas spēli. Ar laiku veidojusies arī interese par militārajām zināšanām.

“Jaunsardze, salīdzinot ar citām organizācijām, tieši ar to arī izceļas – tajā ir militārais elements, kas ļauj bērniem un jauniešiem laicīgi gan gūt ieskatu šajā profesijā, gan likt pamatus turpmākajam dienestam,” pauž zemessargs K. Kļava.
Image
Jaunsardze
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Runājot par savu pieredzi, viņš atzīst, lielākā daļa vecāko jaunsargu savu dzīvi jau saista ar tālāko dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos vai iekšlietu struktūrās, piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā vai Valsts robežsardzē.

“Vairums no jaunsargiem, kuri bija manā vienībā, ir iestājušies kādā no šiem dienestiem. Manu draugu vidū šis procents bija visai augsts – ap 70% līdz 80%. Netrūkst arī jauniešu, kuri savu dzīvi nolēmuši saistīt ar darbu medicīnā. Jaunsardzē iespējams apgūt plaša spektra zināšanas, turklāt iespējams gūt priekšstatu par šīm profesijām. Tas ir svarīgi arī no pašu dienestu vadības puses, jo brīdī, kad bijušais jaunsargs atnāk un redz, ka darbs ir grūts, viņš to nepamet atšķirībā no daudziem citiem,” stāsta zemessargs K. Kļava, piebilstot, ka iegūtās zināšanas noderot arī pašam, piemēram, savas komandas vadīšanā.

Vaicāts, vai jauniešu interese par Jaunsardzi saglabātos, ja no tās piedāvātajām aktivitātēm tiktu svītrota militāro iemaņu apguve, K. Kļava atbild noraidoši.  “Ja nebūs militārā elementa, daudzi jaunieši aizietu prom. Iemesls būtu vienkāršs – tad šai organizācijai nebūtu nekādas atšķirības starp skautu un gaidu kustību. Visu laiku Jaunsardze ir izcēlusies tieši ar militārā elementa klātbūtni un iespēju spert soļus šajā virzienā. Daudziem tas patīk un ir noderīgi,” atzīst K. Kļava.

Dalies ar šo ziņu