Seržants Pētersons: patīk plānot un realizēt zemessargu apmācības

Jaunsardzes rūdījums

Kādreizējais zemessargs, tagad – profesionālā dienesta karavīrs Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes štābā seržants Ingus Pētersons atceras, ka par militāro karjeru izlēmis uzreiz pēc Jaunsardzes, kurā darbojies vismaz sešus gadus.  Sasniedzot 18 gadu vecumu, sapratis, ka šī joma ļoti patīk, līdz ar to tālākais bijis skaidrs – Zemessardze. Nu jau dienestā aizvadīti gandrīz 20 gadi, no kuriem pēdējie četri – kā profesionālā dienesta karavīram.

Jaunsardzes laiku viņš joprojām atceras ar lielu aizrautību. “Pats gan biju lauku puisis ar rūdījumu, bet pat man bija daži izaicinājumi, īpaši, kas saistījās ar līšanu ūdenī. Visas Jaunsardzē gūtās iemaņas man noderēja, stājoties Zemessardzē, daudz ko es jau pratu un zināju,” saka seržants I. Pētersons.

Viņš atzīst – esot patīkami redzēt, ka daudzi toreizējie Jaunsardzes biedri arī izvēlējušies militāro ceļu, jo šo gadu laikā satikts ne viens vien bijušais jaunsargs.

Apmāca jaunos zemessargus

Seržants Pētersons ikdienā ir Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes štāba vecākais apmācību speciālists. Tas nozīmē, ka viņš centralizēti plāno gan zemessargu pamatapmācības nometņu norisi, gan zemessargu speciālistu apmācības, piemēram, par ieroču veidiem. Pēdējo mēnešu laikā, kopš valstī noteikti ierobežojumi, sākotnējā apmācību intensitāte gan nedaudz mazinājusies, taču tagad tempi pamazām tiek atgūti.

Viņa šo gadu novērojumi liecina, ka jauno zemessargu motivācija, pievienojoties dienestam, ir dažāda. Kāds to izvēlējies tāpēc, ka savā dzīvē gribējis ko mainīt, kāds padzirdējis, ka dienests ir interesants un aktīvs, kāds atnācis draugam līdzi, savukārt kādu citu primāri motivējusi vēlme gūt papildu ienākumus. Lai arī daži laika gaitā saprot, ka slodzi tomēr nevarēs izturēt un “atkrīt”, lielākā daļa zemessargu apzinās, ka papildus savam civilajam darbam veic ļoti nozīmīgus pienākumus valsts labā. Tajā pašā laikā seržants Pētersons atzīst, ka rekrutēšanā pēdējo gadu laikā lielus kāpumus un kritumus nav novērojis, cilvēku pieplūdums dienestam esot vienmērīgi stabils.

Atrod laiku, lai orientētos

Tā kā zemessargu apmācības visbiežāk notiek nedēļas nogalēs, tās arī seržantam Pētersonam kā vecākajam apmācību speciālistam ir vienas no aktīvākajām darba dienām. Taču viņš atrod laiku arī hobijam, kas jau daudzus gadus ir orientēšanās – tā iepatikusies jau Jaunsardzes laikā. “Parasti orientēšanās sacensību kalendārs ir zināms uz priekšu, mēģinu laicīgi ieplānot, lai uz tām tiktu. Bet primāri ārpus dienesta aktivitātes tiek pieskaņotas Zemessardzei, ja ir brīvāks, tad braucu,” saka seržants I. Pētersons.

Kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem viņš min līdzsvara atrašanu dzīvē, lai ārpus dienesta pietiktu laika arī ģimenei un vaļaspriekam. Labi, ka orientēšanās patīk visai ģimenei, līdz ar to brīvo laiku var pavadīt sportojot kopā. “Atšķirībā, piemēram, no krosa skriešanas, orientēšanās pozitīva ar to, ka neredzi, ja kāds tevi apdzen. Tāpat skriešanas laikā arī nevar just, cik ātrs vai lēns esi, to tikai finišā redz,” saka seržants Pētersons.  

Image

Foto: Foto no srž. I. Pētersona personīgā arhīva

Pēc teju 20 dienestā pavadītiem gadiem viņš atzīst – man joprojām dienestā ir interesanti.

Jautāts par dienesta laikā gūtajām atziņām, viņš ir tiešs – ka nav liels “skaisto tekstu” piekritējs, bet cenšas savus dienesta pienākumus veikt pēc iespējas labāk. Un apziņa, ka viņa devums sniedz ieguldījumu arī valsts kopējā drošībā, ir vislielākais gandarījums.