Kamēr daļa vienaudžu vasaras rītus pavada guļot, vairāk nekā 60 jauniešu no visas Latvijas dienu sāk ar rīta rosmi, ierindu un stingri noteiktu dienas kārtību. Valsts aizsardzības mācības Pamata militāro prasmju nometnē, kas norisinās Skultē, militārajā bāzē "Ceri", viņi ne tikai mācās šaut, orientēties apvidū un rīkoties krīzes situācijās, bet arī iepazīst paši savas izturības robežas. Nometnē viesojās arī “Sargs.lv”.
“Rīta rosme, brokastis, izvade — viss notiek ātri un pēc plāna. Laikus jāsaģērbjas, reizēm arī jāpaspēj nomainīt formas tērpu. Ikdiena ir spraiga,” nometnes dienas ritmu raksturo dvīnes Adriāna un Evelīna no Ventspils.
Kad ar jaunietēm tiekamies, nometnē aizvadīta jau aptuveni pusotra nedēļa. Sākotnējais apjukums par militārās ikdienas tempu ir mazinājies, taču viegli nav kļuvis. Drīzāk pašas jaunietes ir iemācījušās šim ritmam pielāgoties.
Viena atzīst, ka visgrūtākais bijis no rīta piecelties. Civilajā dzīvē diena nesākas ar komandu, ierindu un pienākumu virkni, kur katrai minūtei ir sava vieta. Nometnē kavēšanās vai neuzmanība ietekmē ne tikai pašu, bet arī visu nodaļu.
Tieši disciplīnu jaunietes min kā vienu no interesantākajām nometnes pieredzēm. Otra spilgtākā atmiņa ir šaušanas apmācība — iespēja ne vien pirmo reizi turēt rokās ieroci, bet instruktora vadībā apgūt drošu apiešanos ar to un trenēt precizitāti.
Tomēr jau pēc dažām sarunas minūtēm kļūst skaidrs, ka vienlīdz nozīmīgi ir nometnē sastaptie cilvēki.
Militārās zināšanas pārbauda lauka apstākļos
Pamata militāro prasmju nometne ilgst 19 dienas. Tajā jaunieši nostiprina valsts aizsardzības mācības stundās iegūtās teorētiskās zināšanas un pārbauda tās apstākļos, kas daudz vairāk līdzinās reālai militārajai ikdienai nekā ierastai mācību stundai skolā.
Nometnes dalībnieki apgūst pirmās palīdzības sniegšanu, topogrāfiju, sakarus, ieroču mācību un šaušanu, kā arī lauka kaujas iemaņas. Viņi mācās pārvietoties dažādās formācijās, veidot patruļbāzi, reaģēt uz pretinieka uguni un sazināties ar roku signāliem.
Jaunsardzes instruktors Klāvs Bernhards skaidro, ka Pamata militāro prasmju nometnes uzdevums ir dot jauniešiem iespējami plašu priekšstatu par būtiskākajām militārajām iemaņām.
Topogrāfijas nodarbībās sākumā jāapgūst teorija, bet pēc tam jaunieši dodas apvidū, lai, izmantojot karti un kompasu, sameklētu kontrolpunktus. Sakaru apmācībā viņi strādā ar rācijām un apgūst fonētisko alfabētu. Atsevišķās nodarbībās tiek pārrunāta arī 72 stundu somas sagatavošana un rīcība krīzes situācijā.
“Skolā jaunieši daļu no šīm lietām jau ir darījuši, taču tur apkārt ir draugi un uzmanība mēdz aizklīst. Šeit apkārt ir motivēti jaunieši, kuri patiešām vēlas mācīties, tāpēc zināšanas labāk nostiprinās,” norāda K. Bernhards.
Arī Toms no Ogres nometnē pavadījis jau vienpadsmit dienas. Viņa uzskaitījums par apgūto ir konkrēts: maskēšanās, roku komandas un saziņas signāli, ierindas mācība un šaušana.
Dubļi, sāpošas kājas un vēlme nepadoties
Nometnes dalībnieku motivācija netiek pārbaudīta tikai mācību klasē vai šautuvē. Laika apstākļi programmu nepielāgo jauniešu ērtībām. Ja līst, nodarbības turpinās lietū. Ja apvidū ir dubļi, tiem jātiek cauri.
Iepriekšējās dienās jaunieši jau paguvuši izbaudīt gan ilgstošu lietu, gan pārvietošanos pa slapju un dubļainu apvidu. Dažam sāp kājas vai mugura, citam ekipējums noberzis plecus, tomēr lielākā daļa nometni turpina.
Instruktori vienlaikus vērtē katra jaunieša fizisko pašsajūtu un nepieciešamības gadījumā pielāgo slodzi. Nometnes mērķis nav panākt, lai dalībnieki par katru cenu ignorētu traumas, bet gan iemācīt viņiem pārvarēt grūtības un atbildīgi novērtēt savu stāvokli.
Arī Toms atzīst, ka sākotnēji lielākais pārbaudījums bijusi disciplīna.
Nometnei Toms pieteicies, lai iegūtu jaunas zināšanas un labāk sagatavotos negaidītām situācijām. Pašlaik viņš vēl nav izlēmis, vai nākotni saistīs ar militāro jomu, tomēr šo iespēju pilnībā neizslēdz.
Tieši tāds ir viens no VAM nometnes uzdevumiem — nevis panākt, lai ikviens tās dalībnieks izvēlētos militāru profesiju, bet dot praktiskas zināšanas, kas var noderēt ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Spēja sniegt pirmo palīdzību, orientēties nepazīstamā apvidū, sadarboties komandā un saglabāt disciplīnu saspringtos apstākļos ir vērtīga arī ārpus militārās vides.
No dažādām Latvijas vietām — ar vienu mērķi
Nometnē sastapušies jaunieši no dažādiem Latvijas novadiem — no Kurzemes līdz Latgalei. Daudzi pirms ierašanās nav pazinuši nevienu no saviem topošajiem nodaļas biedriem. Pēc pusotras nedēļas viņi jau kopīgi pilda uzdevumus, dala nogurumu un palīdz tiem, kuriem konkrētajā brīdī klājas grūtāk.
K. Bernhards uzskata, ka tieši šī saliedēšanās ir viens no lielākajiem nometnes ieguvumiem.
Adriāna un Evelīna uz nometni devušās kopā. Par šo iespēju viņas uzzinājušas skolā, un doma uzrunājusi uzreiz. Viena no jaunietēm pieļauj, ka arī nākotnē vēlētos savu dzīvi vismaz daļēji saistīt ar militāro jomu.
“Kad pieteicāmies, gribējām braukt abas kopā un šo laiku piedzīvot kopā. Tas ir arī tāds māsu laiks,” viņas stāsta.
Abu jauniešu ģimenes lēmumu atbalstījušas. Vecāki mudinājuši izmantot iespēju, jo nometnē apgūtais var noderēt turpmākajā dzīvē.
Līdz nometnes beigām jaunietes vēl cer apgūt vairāk jaunu prasmju un labāk iepazīt instruktorus un viņu pieredzi. Par spīti agrajiem rītiem, nogurumam un nepieciešamībai pastāvīgi sekot dienas kārtībai, abas par savu izvēli nešaubās.
