Igaunijas valdība pieņēmusi lēmumu uz laiku apturēt plānoto jaunu kājnieku kaujas mašīnu iegādi, tā vietā novirzot līdzekļus dronu, pretdronu sistēmu un pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanai. Šāds solis sperts, ņemot vērā pieredzi, kas gūta Krievijas pilna mēroga iebrukumā Ukrainā.
Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs paziņojis, ka valsts aptur 500 miljonus eiro vērtu iepirkumu projektu. Tā vietā Tallina izvēlējusies pagarināt esošās CV90 kājnieku kaujas mašīnu flotes kalpošanas laiku par vismaz 10 gadiem.
Kā norāda Igaunijas Aizsardzības investīciju centra (ECDI) pārstāvis Andri Maimets, lēmums modernizēt esošo tehniku ir racionālāks solis pašreizējos apstākļos. Modernizācijas gaitā mašīnām tiks uzstādīta jauna elektronika, kā arī veikti ieroču un mērķēšanas sistēmu uzlabojumi.
Atšķirībā no Latvijas un Lietuvas, kas lēmušas par jaunu kājnieku kaujas mašīnu (attiecīgi CV90 un ASCOD) iegādi, Igaunija izvēlējusies citu pieeju. Igaunijas parlamenta Nacionālās aizsardzības komitejas loceklis Raimonds Kaljulaids skaidro, ka šis lēmums jāskata kontekstā ar valsts kopējo aizsardzības budžetu, kas pārsniedz 5% no IKP.
Vienlaikus Igaunija turpina darbu pie 155 mm artilērijas munīcijas ražošanas jaudu palielināšanas vietējā līmenī, kā arī cenšas piesaistīt starptautiskos aizsardzības industrijas spēlētājus, lai saglabātu konkurētspēju reģionā.
Igaunija pašlaik izmanto 44 lietotas CV90 mašīnas, kuras 2019. gadā iegādājās no Nīderlandes, kā arī 37 papildu šasijas no Norvēģijas, kas tika pārbūvētas par atbalsta mašīnām.
