Krievijas militārā izlūkdienesta (GRU) augsta ranga virsnieks Maskavā ir guvis smagus ievainojumus pēc tam, kad viņš tika vairākkārt sašauts. Ģenerālleitnants Vladimirs Aleksejevs, Krievijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītāja vietnieks, piektdienas rītā tika sašauts dzīvojamā ēkā Volokolamskas šosejas rajonā Maskavas ziemeļrietumos, un varasiestādes notikušo izmeklē kā slepkavības mēģinājumu.
Saskaņā ar Krievijas Izmeklēšanas komitejas sniegto informāciju, nezināms uzbrucējs atklāja uguni daudzdzīvokļu namā un pēc tam aizbēga. Aleksejevu nekavējoties nogādāja pilsētas slimnīcā, kur viņš ievietots intensīvās terapijas nodaļā. Amatpersonas norādīja, ka viņa stāvoklis ir smags, taču detalizētāka informācija par veselības stāvokli netiek sniegta. Izmeklētāji ir sākuši kriminālprocesu par slepkavības mēģinājumu, notikuma vietā tiek veiktas ekspertīzes, analizēti videonovērošanas ieraksti un nopratināti liecinieki. Aizdomās turētie pagaidām nav noskaidroti.
64 gadus vecais Aleksejevs ir viena no augstākajām un ietekmīgākajām personām Krievijas militārās izlūkošanas struktūrā. Būdams GRU vadītāja vietnieks, viņš ir cieši iesaistīts Krievijas karadarbībā pret Ukrainu, piedaloties gan militāro operāciju uzraudzībā, gan augsta līmeņa politiski militārajā koordinācijā. 2022. gadā viņš piedalījās sarunās ar Ukrainas pārstāvjiem Mariupoles aplenkuma laikā, kas bija viena no pirmajām un postošākajām kara kaujām.
Vēlāk Aleksejevs kļuva par nozīmīgu figūru 2023. gada jūnijā notikušās sacelšanās laikā, ko vadīja algotņu grupējuma “Vagner” līderis Jevgeņijs Prigožins. Aleksejevu nosūtīja uz tiešām sarunām ar Prigožinu, kad “Vagner” spēki virzījās Maskavas virzienā. Krīzes laikā viņš publiski nosodīja sacelšanos, nosaucot to par valsts apvērsuma mēģinājumu un valsts, kā arī tās vadības nodevību.
Ģenerālis jau vairākus gadus atrodas Rietumvalstu sankciju sarakstos. Eiropas Savienība sankcijas pret viņu ieviesa 2019. gadā, bet ASV vēlāk - par viņa augsto amatu Krievijas militārā izlūkdienesta vadībā. Eiropas sankcijās Aleksejevs tika saistīts ar atbildību par nervus paralizējošās vielas “Novičok” glabāšanu, pārvadāšanu un izmantošanu 2018. gada saindēšanā Solsberi pilsētā Lielbritānijā. Rietumvalstu valdības šo uzbrukumu piedēvēja Krievijas militārās izlūkošanas darbiniekiem.
Apšaude ir jaunākais gadījums vardarbīgu incidentu sērijā, kas kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā vērsti pret augsta ranga Krievijas militārajām un drošības amatpersonām. Vairāki ietekmīgi cilvēki Maskavā ir nogalināti vai ievainoti apšaudēs vai sprādzienos, kuros spridzekļi tika novietoti zem automašīnām vai pie dzīvojamām ēkām. Janvārī tiesa piesprieda sodu Uzbekistānas pilsonim par 2024. gadā notikušo ģenerālleitnanta Igora Kirillova nogalināšanu - viņš, vadot Krievijas bioloģisko, ķīmisko un kodolieroču spēkus, gāja bojā sprādzienā pie daudzdzīvokļu nama.
2025. gada decembrī Maskavā tika nogalināts vēl viens augsta ranga GRU virsnieks - ģenerālleitnants Fanils Sarvarovs, kad zem viņa automašīnas eksplodēja spridzeklis. Krievijas varasiestādes šādos uzbrukumos bieži apsūdz Ukrainas drošības dienestus, un Ukraina iepriekš ir atzinusi atbildību par atsevišķām operācijām pret Krievijas militārajām amatpersonām.
Tomēr par Aleksejeva apšaudi pagaidām nav izteikta neviena atbildības uzņemšanās. Izmeklētāji arī vēl nav norādījuši, kas varētu būt uzbrukuma rīkotāji, vai kāds motīvs tiek izskatīts.
