Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādījis uz gatavību atteikties no valsts ilggadējās ambīcijas pievienoties NATO apmaiņā pret stingrām Rietumu drošības garantijām. Šis solis sperts laikā, kad pastiprinās diplomātiskie centieni izbeigt karu ar Krieviju, gandrīz četrus gadus pēc Maskavas pilna mēroga iebrukuma 2022. gadā.
Zelenskis šo piekāpšanos pauda, Berlīnē vairāk nekā piecas stundas tiekoties ar augsta līmeņa ASV sūtņiem, tostarp Donalda Trampa īpašo sūtni Stīvu Vitkofu un Džaredu Kušneru. Sarunas rīkoja Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, kurš īsi uzrunāja delegācijas, pirms atstāja tās privātām pārrunām.
Pēc tikšanās Vitkofs norādīja, ka panākts ievērojams progress, nesniedzot sīkāku informāciju. Zelenska padomnieks Dmitro Litvins sacīja, ka pašlaik tiek izskatīti dokumentu projekti, un Ukrainas prezidents sniegs papildu komentārus pēc tam, kad pirmdien noslēgsies sarunas.
Pirms pārrunām Zelenskis paziņoja, ka Ukraina ir gatava piekāpties jautājumā par dalību NATO, ja pretī tiktu saņemtas juridiski saistošas drošības garantijas no Amerikas Savienotajām Valstīm, Eiropas partneriem un citiem sabiedrotajiem. Viņš uzsvēra, ka dalība NATO sākotnēji bijusi Ukrainas galvenais mērķis ilgtermiņa drošības nodrošināšanai, taču atzina, ka daļa Rietumu partneru šo ceļu nav atbalstījuši.
Šīs izmaiņas iezīmē būtisku pavērsienu Kijivas pozīcijā. Ukrainas tieksme pievienoties NATO ir nostiprināta valsts konstitūcijā un ilgstošā Ukrainas līderu skatījumā tikusi uzskatīta par spēcīgāko aizsardzību pret iespējamu Krievijas agresiju nākotnē. Atteikšanās no šī mērķa arī atbilstu vienam no Maskavas galvenajiem kara mērķiem.
Krievijas diktators Vladimirs Putins vairākkārt ir uzstājis, lai Ukraina atsakās no dalības NATO, pieņem neitrālu statusu un nepieļauj NATO karaspēka klātbūtni savā teritorijā. Maskava arī pieprasījusi, lai Ukrainas bruņotie spēki atkāpjas no Donbasa reģiona daļām, kas joprojām atrodas Kijivas kontrolē. Krievijas amatpersonas iepriekš norādījušas, ka Putins vēlas rakstisku Rietumvalstu apņemšanos izslēgt NATO paplašināšanos Ukrainas teritorijā un citās bijušās Padomju Savienības valstīs.
Zelenskis sacīja, ka sarunu uzmanības centrā ir ASV atbalstīts miera plāns, kas ietver arī ekonomiskos jautājumus un kura gala rezultāts būtu pamiera panākšana. Viņš norādīja, ka Ukraina nav rīkojusi tiešas sarunas ar Maskavu, un pauda uzskatu, ka pamiers gar pašreizējām frontes līnijām varētu būt taisnīgs pagaidu risinājums. Vienlaikus Zelenskis apsūdzēja Krieviju kara vilcināšanā, turpinot uzbrukumus pilsētām un kritiski svarīgajai infrastruktūrai.
Eiropas sabiedrotie - Lielbritānija, Francija un Vācija - strādā pie ASV priekšlikumu grozīšanas, jo to iepriekšējās versijās Ukraina, kā ziņots, būtu spiesta atteikties no vēl lielākas teritorijas daļas, atsacīties no centieniem pievienoties NATO un pieņemt ierobežojumus saviem bruņotajiem spēkiem. Eiropas līderi šo brīdi raksturojuši kā izšķirošu Ukrainas nākotnei un meklē veidus, kā izmantot iesaldētos Krievijas centrālās bankas aktīvus Ukrainas militārā un civilā budžeta atbalstam.
Miera plāna sarunas Berlīnē turpināsies arī šodien, Ukrainas, ASV un Eiropas līderiem apspriežot iespējamos risinājumus.
