Prezidents Donalds Tramps paziņojis par jaunām sankcijām pret diviem lielākajiem Krievijas enerģētikas uzņēmumiem – “Rosņeftj” un “Lukoil” – saistībā ar Vašingtonas pieaugošo neapmierinātību par karu Ukrainā. Šīs ir pirmās tiešās ASV sankcijas pret Krieviju Trampa otrajā prezidentūras termiņā, ziņo “The Wall Street Journal”.
Sankcijas skar arī gandrīz 30 šo uzņēmumu meitasuzņēmumus. Ierobežojumi ieviesti, reaģējot uz stagnāciju uguns pārtraukšanas sarunās Ukrainā. Tramps arī atcēlis plānoto tikšanos ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, kas bija paredzēta Budapeštā.
“Līdz šim “Rosņeftj” un “Lukoil” bija daļēji atslēgti no ASV finanšu tirgiem. No šodienas tie ir pilnībā atslēgti no jebkāda veida transakcijām ar ASV dolāru,” norādīja bijušais ASV Valsts departamenta sankciju eksperts Edijs Fišmans.
ASV Finanšu ministrija brīdinājusi, ka arī ārvalstu finanšu iestādes, kas sadarbojas vai atbalsta būtiskas operācijas ar Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu, riskē tikt pakļautas sankcijām.
“Ķīnas banka, naftas tirgotājs no AAE vai Indijas naftas pārstrādes uzņēmums – ja viņi sadarbojas ar šiem Krievijas uzņēmumiem, viņi var nonākt ASV sankciju sarakstā,” brīdināja Fišmans.
Sagaidāms, ka šīs sankcijas būtiski ietekmēs Krievijas spēju pārdot naftu un energoresursus, kas var radīt smagu triecienu tās ekonomikai.
“Krievijas kara mašinērija saņems nopietnu triecienu. Viņiem jau tagad ir problēmas ar valdības un armijas finansēšanu, tāpēc šie ierobežojumi ietekmēs viņu spēju turpināt karu un, iespējams, piespiedīs Putinu sēsties pie sarunu galda,” uzsvēra bijušais Baltā nama un Finanšu ministrijas darbinieks Kims Donovans, kurš tagad strādā domnīcā “Atlantic Council”.
Eiropas amatpersonas jau ilgstoši uzsver, ka sankciju pastiprināšana var piespiest Kremli uz nopietnām miera sarunām. Šodien, 23. oktobrī, ES plāno apstiprināt jau 19. sankciju paketi, kas paredz aizliegt sašķidrinātās dabasgāzes importu no Krievijas, sākot ar nākamo gadu.
Tiek prognozēts, ka ceturtdien ES līderi atbalstīs arī plānu piešķirt Ukrainai 200 miljardu dolāru aizdevumu no Krievijas aktīviem, kas tika iesaldēti kara pirmajās dienās. Šie līdzekļi paredzēti Ukrainas bruņoto spēku uzturēšanai nākamo divu gadu laikā, lai radītu spiedienu uz Maskavu meklēt izeju no kara.
ASV finanšu ministrs Skots Besents norādīja: “Ņemot vērā prezidenta Putina atteikšanos izbeigt šo bezjēdzīgo karu, Finanšu ministrija ievieš sankcijas pret diviem lielākajiem Krievijas naftas uzņēmumiem, kas finansē Kremļa militāro mašinēriju. Mēs esam gatavi rīkoties vēl stingrāk, ja tas būs nepieciešams, lai atbalstītu prezidenta Trampa centienus apturēt šo karu. Aicinām sabiedrotos pievienoties un ievērot šos ierobežojumus.”
Savukārt “Sky News” raksta, ka ASV naftas sankcijas Putinu novedīs bezizejā. Pats Tramps atzinis šo sankciju nozīmīgumu, bet paudis cerību, ka “tās nebūs ilgstošas”.
“ASV sankcijas ir vairāk nekā tikai sods – tā ir stratēģiska avantūra, lai iedzītu Putinu stūrī. Taču šeit kļūdu risks ir ļoti augsts,” atzīmē “Sky News”.
