Ukrainā iestājoties pamieram, Latvija kā "labas gribas koalīcijas" valsts plāno iesaistīties Ukrainas karavīru militārās apmācības nodrošināšanā, atklāj Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera Kaspara Pudāna padomnieks militāri publisko attiecību jautājumos Roberts Skraučs.
Konkrētu iesaistes apjomu NBS pašlaik nekomentēs, tomēr par NBS karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu pamiera gadījumā lems Saeima, uzsvēra Skraučs. Viņš gan atgādināja, ka Ukrainas karavīri jau kopš Krievijas plašā iebrukuma 2022. gadā regulāri tiek apmācīti Latvijā.
Pudāns jau gada sākumā žurnālistiem atzina, ka, apspriežot Latvijas karavīru iespējamo dalību miera uzturēšanai Ukrainā, viņš dotu padomu neiesaistīties šajā uzdevumā kā starpniekiem starp Krieviju un Ukrainu.
Darbs pie šīs koalīcijas sākās martā pēc sanāksmes Londonā, kur Eiropas sabiedrotie apliecināja savu atbalstu Ukrainai pēc prezidenta Volodimira Zelenska neveiksmīgās vizītes Baltajā namā februāra beigās.
Saskaņā ar koalīcijas plānu Ukrainā tiktu izvietoti Francijas un Lielbritānijas karavīri, bet citas valstis sniegtu cita veida atbalstu, lai atturētu Krieviju no turpmākas agresijas. Eiropas līderi uzsvēruši, ka vienošanās būs atkarīga no ASV drošības garantijām, kas, visticamāk, nozīmē atbalstu no gaisa, bet ASV prezidents Donalds Tramps vēl nav apņēmies tādu sniegt.
Savukārt Latvijas premjere Evika Siliņa (JV) pēc šīs sarunas nekonkretizēja, kāda tieši būtu Latvijas iesaiste, sakot, ka Latvijas bruņotie spēki ir sagatavojuši militāros plānus par tālāko rīcību gadījumā, ja Ukrainā iestāsies pamiers.
Siliņa informēja, ka Latvijas militārpersonas strādā kopā ar "labas gribas koalīcijas" dalībvalstu militārpersonām, un "faktiski šobrīd ir gatavi militārie plāni, lai, ja gadījumā iestātos pamiers, mēs varētu īstenot šos militāros plānus".
"Labas gribas koalīcijā" apvienojušās valstis, kas vēlas un ir gatavas sniegt savu ieguldījumu Ukrainas atbalstam.
