Karš Ukrainā un centieni samazināt militāro atkarību no ASV izraisījuši strauju izaugsmi Eiropas aizsardzības tehnoloģiju sektorā. Jaunuzņēmumi piesaista simtiem miljonu eiro, lai mainītu nākotnes kaujas lauku, raksta “Financial Times”.
Saskaņā ar “Financial Times” un NATO Inovāciju fonda datiem, investīcijas Eiropas aizsardzības un ar militāro nozari saistītajos jaunuzņēmumos 2024. gadā pieauga par 24%, sasniedzot 5,2 miljardus dolāru. Šis lēciens liecina par apņēmību Eiropā pašai attīstīt militārās tehnoloģijas un kļūt mazāk atkarīgai no ASV.
Vācijas uzņēmums “Quantum Systems” no Minhenes saņēmis 160 miljonus eiro no investoru grupas, kuru pārvalda “Balderton Capital” un kurā piedalās arī uzņēmumu “Airbus Defence and Space” un “Palantir” līdzdibinātājs Pīters Tīls. Uzņēmuma vērtība jau pārsniedz 1 miljardu eiro.
“Jūs varat šaut tikai tad, ja zināt, kur šaut. Tāpēc jums vajag acis debesīs,” saka uzņēmuma līdzdibinātājs Florians Zībels. “Quantum” mērķis – nodrošināt reāllaika izlūkošanu visā frontes līnijā.
Savukārt Portugālē bāzētais uzņēmums “Tekever”, kas darbojas arī Lielbritānijā, ražo mākslīgā intelekta atbalstītus novērošanas dronus. Tā ražotie modeļi AR3 un AR5 jau plaši izmantoti Ukrainā, palīdzot veikt precīzus triecienus, izmantojot tiešsaistes izlūkinformāciju. “Tekever” katru gadu dubulto ražošanas apjomus un 2025. gadā plāno izlaist vairāk nekā 200 sistēmu.
Uzņēmuma vadītājs Rikardo Mendess atzīst: “Karš Ukrainā lika Eiropas valdībām saprast, ka kara tehnoloģiju daba ir būtiski mainījusies.”
Eiropas pārorientācija uz iekšējo ražošanu turpinās. Lielbritānija plāno būvēt vietējās ražotnes sprāgstvielai RDX – kritiski svarīgai 155 mm artilērijas šāviņu sastāvdaļai. Mērķis ir mazināt stratēģisko atkarību no ASV piegādēm.
Taču britu karavīriem, kas trenējas darbībai ar droniem, nākas saskarties ar negaidītiem šķēršļiem – Aizsardzības ministrijas stingrie drošības noteikumi aizliedz izmantot treniņos reālas signālu slāpēšanas ierīces un lidot tieši virs saviem biedriem, un šādi ierobežojumi apgrūtina praktisko apmācību.
Eiropas jaunuzņēmumu straujā izaugsme liecina – kontinents ir sapratis, ka militārā drošība nedrīkst balstīties tikai uz NATO lielākā dalībnieka gribu. Un modernie bezpilota risinājumi kļūst par atslēgu ne tikai aizsardzībai, bet arī stratēģiskai neatkarībai.
