Kanādas bruņotajos spēkos pašlaik brīvas ir vismaz 10 000 vakances. Kanādas bruņoto spēku komandieris ģenerālis Veins Eirs (Wayne Eyre) aicina valdību pievērst tam pastiprinātu uzmanību, pretējā gadījumā Kanādas aizsardzības spējas var tikt apdraudētas.
“Mēs esam bruņotajos spēkos, lai aizstāvētu valsti tagad un nākotnē, tāpēc mums ir vajadzīgi visas sabiedrības centieni, lai palīdzētu mums atgriezt bruņotos spēkus tādā līmenī, lai tie droši varētu stāties pretī drošības apdraudējumiem nākotnē,” viņš sacīja.
Pēc rekrutēšanas apjoma samazināšanās vairāku gadu garumā pašlaik Kanādas armijā teju katra desmitā amata vieta bruņotajos spēkos nav aizpildīta. Īpaši trūkstot vidējā līmeņa komandieri, kā arī jaunākie virsnieki.
Šomēnes bruņoto spēku komandieris arī izdeva rīkojumu, kurā noteikts jauns attīstības virziens, par galveno prioritāti nosakot personāla piesaisti un noturēšanu dienestā.
“Mums ir jāatjauno bruņotie spēki, jāpanāk, lai rekrutēšanas skaitļi atkal pieaugtu. Un mums tas jādara steidzamības kārtā, nosakot prioritātes, jo tas ietekmē mūsu spēju reaģēt visas pasaules mērogā,” pauž. V. Eirs.
Pagaidām militārajai vadībai nav īsti skaidrojuma tam, kāpēc rekrutēšanas skaitļi ir tik zemi un kāpēc daudzi karavīri dienestā nepaliek ilgstoši. Kā viena no versijām – kvalificēta darba spēka trūkums ir visā Kanādā, un tas skar dažādas nozares, taču šajos apstākļos Kanādas armija kā potenciālais darba devējs piedzīvo vēl papildus reputācijas draudus, ieskaitot vairākus ziņojumus par seksuāliem pārkāpumiem, kuros iesaistīti augsta ranga virsnieki, kā arī bažas par labējo ekstrēmistu atrašanos dienestā.
Taču ne visas grūtības ir pašu radītas. Daži izaicinājumi, kas ietekmē rekrutēšanas apmērus, ir saistīti ar militārā dienesta raksturu.
Apaujas rāda, ka gan vīriešus, gan sievietes no šāda lēmuma atturēja doma, ka viņiem būtu jāpamet ģimene un bieži jāpārvietojas starp dienesta vietu un mājām. Tāpat aptaujā tika konstatētas arī sabiedrības bažas par seksuāliem pārkāpumiem un rasismu bruņotajos spēkos.
Arī iepriekšējie armijas komandieri apzinājušies šos izaicinājumus, cenšoties situāciju uzlabot, sākot ar prēmiju un bonusu piešķiršanu karavīriem noteiktās specialitātēs, beidzot ar dažādības sludināšanu, sakot, ka ikviens, kas vien atbilst prasībām dienestam, tiek gaidīts ierindā.
Tāpat arī ģērbšanās noteikumi armijā tikuši mīkstināti, un, piemēram, sievietes, tagad var atļauties dienestā būt ar gariem matiem, lakotiem nagiem, un karavīriem uz sejas var būt arī tetovējumi.
“Mani vairāk interesē tas, vai karavīri ir labā formā, vai viņi ir cīņai gatavi un ievēro pavēles,” saka V. Eirs, kurš dienestā tagad ieļauj arī citas atkāpes, piemēram, attālinātu darbu, ja vien tiešie dienesta pienākumi tiek izpildīti.
Tāpat tiek domāts pie karavīru sadzīves uzlabošanas un algu reformas, lai cilvēki varētu atļauties dzīvot tur, kur vēlas. Tas ietver kopš 2009. gada iesaldētā pabalsta atjaunināšanu, lai kompensētu dzīves dārdzību dārgākās kopienās.
“Izdevumi par mājokli kāpj debesīs. Karavīri to izjūt vēl akūtāk, jo armija sagaida, ka viņi dienesta izpildes laikā biežāk pārcelsies un dzīvos dažādās valsts vietās. Šī jautājuma risināšana ir viena no prioritātēm,” saka komandieris.
Tāpat pieredze rāda, ka dienesta ierindās jau sen vairs nav gaidīti tikai neprecēti karavīri ar gaišu ādas krāsu. Ģenerālis V. Eirs norāda, ka armijā ir jābūt dažādībai un, ja kāds tam nepiekrīt, tad varbūt viņa vieta nemaz nav militārajā dienestā.
Par šiem izaicinājumiem ir jādomā ne tikai Kanādas bruņotajiem spēkiem, jo šī ir valstiski svarīga lieta, viņš uzskata.
