Apvienoto reaģēšanas spēku valstu pārstāvji tiekas Oslo, lai pārrunātu sadarbību nākotnē

Ārvalstīs
Sargs.lv
Apvienoto reaģēšanas spēku (JEF) pārstāvju tikšanās
Foto: Apvienoto reaģēšanas spēku (JEF) pārstāvju tikšanās Foto: Torbjørn Kjosvold/Forsvarsdepartement

Šodien Oslo tikās Apvienoto reaģēšanas spēku (JEF) pārstāvji, kuri apsprieda pašreizējās drošības problēmas, tostarp Krievijas iebrukuma Ukrainā sekas, un apsvēra JEF turpmāko attīstību, lai turpinātu nodrošināt efektīvu drošību savā galvenajā reģionā - tālajos Ziemeļos, Ziemeļatlantijas reģionā un Baltijas jūrā. 

Sanāksmes laikā tika apspriesta arī Somijas un Zviedrijas dalība NATO, kas nozīmētu papildus aizsardzību JEF pārraudzītajās teritorijās. Visi JEF aizsardzības ministri stingri atbalstīja Somijas un Zviedrijas pieteikumus dalībai NATO.

JEF sanāksmē piedalījās pārstāvji no Dānijas, Igaunijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Nīderlandes, Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas un Lielbritānijas.

Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless atzina: "Katra valsts ir pieņēmusi suverēnu lēmumu pievienoties NATO pēc skaidra, atklāta un demokrātiska procesa. Somija un Zviedrija ir ļoti spējīgi aizsardzības un drošības partneri, ar kuriem kopā mēs stiprināsim mūsu kolektīvo transatlantisko drošību."

Sanāksmē pārstāvji vēlreiz apstiprināja JEF kopīgo mērķi un kopīgo apņēmību strādāt kopā, lai stiprinātu drošību un stabilitāti Ziemeļeiropā un būtu gatavi reaģēt uz visdažādākajām neparedzētām situācijām gan miera laikā, gan krīzes un konflikta laikā.

Pārstāvji piedalījās arī mācību izspēlē, lai praktiski izmēģinātu JEF lomu, reaģējot uz krīzes eskalāciju. Papildus tika apzinātas JEF un NATO attiecības šādā scenārijā.

“Šī mācību izspēle parādīja, ka esam gatavi sastrādāties kopā, un šī brīža situācija liek apzināties, cik svarīga ir spēcīga alianse,” skaidroja Norvēģijas aizsardzības ministrs Bjorns Arilds Grams.

Somija un Zviedrija ir izdarījusi izvēli par labu iestāšanās NATO aliansē, taču šobrīd par to notiek pārrunas, jo ne visas valstis ir atbalstījušas šo izvēli, proti, Turcija, aizbildinoties ar drošības riskiem, šādu lēmumu neatbalsta. Lielbritānijas aizsardzības ministrs B. Volless preses konferencē atzina, ka nākamnedēļ tiksies ar Turcijas pārstāvjiem, lai pārrunātu viņu bažas.

Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO un JEF nozīmētu, ka 90% NATO robežas ar Krieviju būtu JEF pārraudzībā.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par potenciālo ieroču piegādi Ukrainai, abu valstu ministri skaidroja, ka pirms bruņojuma un ieroču nosūtīšanas netiks atklāta detalizēta informācija. Ministri norādīja, ka šobrīd tik pat nepieciešami ir arī organizēt Ukrainas karavīru apmācības, jo iepriekš apmācītie karavīri jau ilgāku laiku atrodas frontes līnijā, un arī viņiem ir nepieciešama atpūta.

Lielbritānijas aizsardzības ministrs atzina, ka NATO un sabiedrotie plāno nosūtīt Ukrainai pieprasītās daudzkārtējās raķešu palaišanas iekārtas (MLRS), taču šo tehniku izmantošanā ir nepieciešamas apmācības gan taktikas, gan izmantošanas jomā.

Arī Norvēģijas aizsardzības ministrs Bjorns Arilds Grams atzina, ka šo piektdien valdība lems par gandrīz 40 miljonu eiro piešķiršanu Lielbritānijas vadītajam ieroču fondam, kas tālāk var tikt izmantots arī Ukrainas vajadzībām.

Dalies ar šo ziņu