Situācija Kalnu Karabahā saglabājas sarežģīta

Ārvalstīs
Sargs.lv/ Novosti Armenija/Haqqin/Turan/Kavkazskij Uzel
Kalnu Karabaha
Foto: Armēnijas karavīrs novēro pozīcijas vienā no Kalnu Karabahas ciematiem/Reuters/Scanpix

No 24. līdz 26. martam Azerbaidžānas bruņotie spēki, atklājot uguni uz Kalnu Karabahas Aizsardzības armijas pozīcijām un izmantojot bezpilota triecienlidaparātus “Bayraktar-TB 2”, iebruka Krievijas miera uzturēšanas kontingenta atbildības zonā Kalnu Karabahā, pārņemot savā kontrolē Paruhas (Faruha) ciematu un blakus esošās pozīcijas Askeranas rajonā  Kalnu Karabahas austrumos. Maskava saistībā ar notikušo apsūdzēja Azerbaidžānu par 2020. gada 9. novembra vienošanās par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahā pārkāpšanu. Atbildot uz pārmetumiem, Baku vēlreiz atgādināja – Azerbaidžānai tādas teritoriālās vienības kā “Kalnu Karabaha” nav un “Kalnu Karabahas” termiņa izmantošana ir klaja necieņa pret starptautiski atzīto Azerbaidžānas teritoriālo integritāti.

28. martā Azerbaidžānas aizsardzības ministrs Zakirs Hasanovs organizēja sanāksmi ar bruņoto spēku vadību kurā tika uzdots armijas vienībās uzturēt augstu kaujas gatavību, īstenot kaujas apstākļiem pietuvinātas militārās mācības un virsniekiem nodrošināt personālsastāvu ar jaunāko apbruņojumu. Jāpiebilst, ka sanāksmē piedalījās arī Kalnu Karabahā izvietoto militāro vienību komandieri.

Uz situācijas Kalnu Karabahā saasināšanās fona Armēnija 28. martā sasauca Drošības padomes sēdi, kurā situāciju raksturoja kā “ārkārtīgi saspringtu” un secināja, ka Baku gatavo augsni jaunām provokācijām un uzbrukumiem Kalnu Karabahai.

Erevāna aicināja Azerbaidžānu nekavējoties sākt sarunas par visaptveroša miera līguma noslēgšanu, bet starptautiskajai sabiedrībai izmantot starptautiskos atturēšanas mehānismus, lai novērstu jaunu militāro eskalāciju un etnisko tīrīšanu reģionā. Erevānas skatījumā, sarunas par miera līgumu ar Azerbaidžānu jārisina bez priekšnosacījumiem. Savukārt Baku piedāvātais dokuments, kurā ietverti 5 punkti attiecību normalizēšanai ar Armēniju neatspoguļo visu esošo problēmu dienaskārtību – negarantē Kalnu Karabahā armēņu tiesības un brīvības un neparedz Kalnu Karabahas statusu.

Šie pieci piedāvātie punkti attiecību normalizēšanai ir: savstarpēja suverenitātes atzīšana, teritoriālu pretenziju neizvirzīšana, drošības garantijas, robežu sakārtošana, kā arī transporta un sakaru komunikāciju atvēršana.

Baku, atbildot uz Armēnijas Drošības padomes sēdē izskanējušajiem paziņojumiem, norādīja, ka iemesls spriedzes pieaugumam reģionā ir tieši Armēnijas nespēja pildīt savas saistības un starptautisko tiesību pamatprincipu neievērošana.

Baku īstenotās aktivitātes Kalnu Karabahā neizslēdz Baku apņemšanos uz Krievijas iebrukuma Ukrainā fona īstenot pasākumus kontroles atgūšanai pār Kalnu Karabahu, ko var veicināt gan Erevānas resursu trūkums sev labvēlīga rezultāta nodrošināšanai, kā arī Krievijas bruņoto spēku nespēja realizēt Ukrainā uzstādītos mērķus, kas, iespējams, iedrošina Baku uz izlēmīgāku politiku attiecībā pret Krievijas kā starpnieka un garanta lomu Kalnu Karabahas konfliktā.

Tostarp Azerbaidžānas nostāju Krievijas īstenotajā karā pret Ukrainu netieši apliecina Baku sniegtais humānais atbalsts, piemēram, medikamenti un degvielas veidā, Ukrainai – arī 28. martā notikušajā Ukrainas un Azerbaidžānas prezidentu telefonsarunā Ilhams Alijevs pauda gatavību nodrošināt Ukrainai degvielu pavasara sējas darbiem.

Dalies ar šo ziņu