Protestējot pret Baltkrievijas dalību Krievijas uzsāktajā agresīvajā karā pret Ukrainu, no amata atkāpusies Baltkrievijas ģenerālkonsulāta konsule Minhenē Natālija Hvostova.
N. Hvostova savā adresētajā vēstījumā Baltkrievijas ārlietu ministram Vladimiram Makejam norāda, ka Baltkrievijas valsts struktūru darbs vairs nebalstās uz likuma “Par valsts dienestu” 6.pantu un Minska savā ārpolitikā vairs nevadās pēc valstu vienlīdzības, spēka nepielietošanas, robežu neaizskaramības principa, neiejaukšanās iekšējās lietās, kas nostiprināts konstitūcijas 18.pantā. Šie bijuši iemesli, kāpēc viņa pieņēmusi lēmumu atkāpties no Baltkrievijas Ģenerālkonsulāta Minhenē konsula amata.
Pēc N.Hvostovas teiktā, valsts ir pārtraukusi saglabāt Baltkrievijas vēsturisko, kultūras un garīgo mantojumu un valsts suverenitāte ir apdraudēta.
Raugoties uz Baltkrievijas īstenoto politiku un iesaisti Krievijas īstenotajā karā pret Ukrainu, nevar runāt par Baltkrieviju kā neatkarīgu valsti ar patstāvīgu tās ārpolitiku, ekonomiku un neatkarīgiem valsts bruņotajiem spēkiem.
Viņa uzsver, ka Baltkrievija ne tikai neieņem neitrālu pozīciju, bet ieņem klaji prokrievisku nostāju un pat soda visus tos, kas kaut kādā veidā simpatizē Ukrainai. Baltkrievija faktiski ir pilnībā atkarīga no Krievijas.
Politologs un vēsturnieks Aleksandrs Fridmans attiecībā uz Baltkrievijas karaspēku norāda, ka tas joprojām neatrodas Ukrainas teritorijā vairāku iemeslu dēļ, kam nav nekāda sakara ar pašpasludinātā Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko norādījumiem.
Viņš uzskata, ka, pirmkārt Krievijai pašreizējā brīdī nav militāras vajadzības operācijās iesaistīt Baltkrievijas karavīrus. Otrkārt, Maskava līdz galam netic simtprocentīgai baltkrievu karavīru lojalitātei un nezina, kā izturēsies Baltkrievijas karaspēks, ja tas nonāks Ukrainā.
Kaut arī Aleksandrs Lukašenko, 4.martā parakstot referenduma lēmumu par konstitūcijas grozījumiem, norādīja, ka valsts galvenais likums pirmo reizi iezīmē suverēnas Baltkrievijas valsts izveidi, realitāte liecina par pretējo. To savā veidā 4.martā apstiprināja arī pats A.Lukašenko, norādot: “Ja tikai Krievija sabruks, tad nākamie būsim mēs. Pat ne nākamie, mēs tur dosimies kopā.”
“Sargs.lv” jau vēstīja, ka 24.februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins paziņoja par iebrukuma sākšanu Ukrainā. Viņa mērķis ir gāzt Ukrainas likumīgo valdību, iznīcināt bruņotos spēkus, kā arī mainīt valsts ģeopolitisko kursu. Iebrukumā Ukrainā Krievijas agresorus cieši atbalsta arī Baltkrievija, ļaujot izmantot savu teritoriju raķešu apšaudēm un uzlidojumiem.
Kaut arī izskanējusi informācija, ka atsevišķas Baltkrievijas bruņoto spēku vienības iegājušas Ukrainā, to daudzums aizvien ir neliels. Tāpat saņemtas ziņas, ka Baltkrievijas bruņoto spēku personāls nevēlas iesaistīties Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu.