ASV prezidents Džo Baidens otrdien paziņojis, ka Savienotās Valstis, reaģējot uz Krievijas agresīvo karu pret Ukrainu, aizliedz Krievijas naftas importu. ASV pēdās sekojusi arī Lielbritānija, kas paziņojusi, ka līdz gada beigām vēlas atteikties no Krievijas naftas. Tikmēr agresorvalsts – Krievijas valdības vicepremjers Aleksandrs Novaks brīdinājis Rietumus par vēl nepieredzētu cenu lēcienu, draudot, ka Krievija savus ogļūdeņražus pārdos alternatīvos tirgos.
ASV prezidents atzina, ka lēmums par naftas importa aizliegumu pieņemts pēc konsultācijām ar sabiedrotajiem.
Arī Lielbritānijas uzņēmējdarbības ministrs Kvasi Kvartenga otrdien paziņoja, ka viņa valsts jau līdz šī gada beigām atteiksies no Krievijas naftas importa.
Šis pārejas posms dos tirgum, uzņēmumiem un piegāžu ķēdēm pietiekami daudz laika, lai aizstātu Krievijas naftas importu, kas sastāda 8% no Lielbritānijas pieprasījuma, norādīja ministrs.
Plāni būtiski mazināt Krievijas gāzes atkarību ir arī Eiropas Komisijai, kas jau tuvākajā laikā plāno pa cauruļvadiem saņemto Krievijas gāzi aizvietot ar sašķidrinātās gāzes (LNG) importu,
Lai gan šobrīd A. Novaks oficiāli vairs neieņem Krievijas enerģētikas ministra posteni, viņš turpina kūrēt pēdējo Krievijas diktatora Vladimira Putina vadītās valsts ieņēmumu avotu.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka vēl 2020. gadā A. Novaks un viņa vadītā Enerģētikas ministrija izraisīja atklātu Krievijas un Saūda Arābijas “naftas cenu karu”, atsakoties sekot OPEC+ dalībnieku lēmumam par naftas ieguves ierobežošanu laikā, kad pasaules ekonomiku un ar to saistīto naftas pieprasījumu negatīvi skāra Covid-19 pandēmija. Toreiz Kremļa aprēķins bija ar zemu naftas cenu palīdzību iznīcināt ASV slānekļa naftas ieguves nozari. Tad, sodot Krieviju par tās lēmumu Saūda Arābija palielināja ieguvi, gala rezultātā uz laiku pat panākot negatīvu naftas cenu.
Nesenie A. Novaka paziņojumi apstākļos, kad Krievija uzsākusi pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, par ko tai jau piemērotas plašas Rietumvalstu sankcijas, liecina, ka, neraugoties uz negatīvo Rietumvalstu attieksmi, tā turpina pildīt savas saistības par gāzes, naftas un naftas produktu piegādi Rietumvalstīm, tajā skaitā, neraugoties uz karadarbību, tiek pildītas vienošanās par ogļūdeņražu tranzītu caur Ukrainas teritoriju.
Vienlaikus A. Novaks uzsver - ja tiks noteikts aizliegums importēt Krievijas naftu Rietumos, tā būs katastrofa pasaules tirgum, jo naftas cena pārsniegs 300 ASV dolārus par barelu pašreizējo 120 ASV dolāru vietā.
Krievijas valdības pārstāvju izteikumi gan nemaina Rietumvalstu attieksmi. Aizvien atvērts ir jautājums par pilnīgu ogļūdeņražu eksporta embargo.
Uz to A. Novaks atbildēja, uzsverot, ka, ja būs tāda nepieciešamība, Krievija apturēs gāzes piegādes pa cauruļvadu “Nord Stream-1”. Taču, tas nebūtu neviena interesēs. Lai gan šāds lēmums vēl nav pieņemts, Krievija tam ir gatava, norādot, ka tādā gadījumā Krievija spēšot pārorientēt ogļūdeņražu piegādes.
Tikmēr Krievijas manevru iespējas ir ierobežotas. Tās vienīgā energoresursu eksporta alternatīva varētu būt Ķīna. Taču, visticamāk, Pekina par Krievijas naftu un gāzi maksās krietni mazāk nekā Rietumvalstis. Piemēram, 2021.gada pirmajā un otrajā ceturksnī Ķīna par 1000 kubikmetriem Krievijas gāzes maksāja cenu robežās no 121 -148 ASV dolāriem..
Pērn Ķīna no Krievijas importēja 512,9 miljonus tonnu naftas, no kurām Krievija piegādāja tikai 79,64 miljonus tonnu. Lielāko daļu naftas Ķīna importēja no Persijas līča valstīm un Āfrikas.
Saskaņā ar “Bloomberg” datiem 2021.gadā Krievija eksportēja naftu un naftas produktus 110 miljardu ASV dolāru apmērā, no tiem 17 miljardu ASV dolāru apmērā – uz ASV.