Ukrainas dalība NATO būtu “sarkanā līnija” Krievijai

Ārvalstīs
Sargs.lv/RFE/RL
Foto: EPA/Scanpix
Foto: Foto: EPA/Scanpix

Ukrainas kļūšana par NATO dalībvalsti būtu “sarkanā līnija” Krievijai, tā pēc ASV un Krievijas prezidentu samita Ženēvā paziņojis Kremlis, vēsta “Radio Free Europe/Radio Liberty”.

Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs 17. jūnijā paziņoja, ka Krieviju satrauc sarunas, ka Ukrainai kādudien varētu piešķirt rīcības plānu dalībai aliansē, kas ir pirmais solis ceļā uz dalībvalsts statusa iegūšanu. Tāpat Peskovs sacīja, ka Maskava cieši seko Ukrainas centieniem pievienoties aliansei.

“Tas ir kaut kas, ko mēs ļoti uzmanīgi vērojam, un Ukrainas izredzes pievienoties NATO - tā mums patiešām ir sarkanā līnija,” norādīja Peskovs, piebilstot, ka jautājums par dalības plānu Ukrainai rada bažas Krievijai.

Tai pat laikā Peskovs uzsvēra, ka Vladimira Putina un Džo Baidena samits vērtējams pozitīvi. “Jau pašā sākumā mēs brīdinājām par pārspīlētām cerībām saistībā ar šo samitu,” viņš sacīja. “Bet tagad, galvenokārt balstoties uz paša prezidenta novērtējumu, mēs varam teikt, ka samits vērtējams pozitīvi.”

Baidens un Putins samitā vienojās par regulārām sarunām, lai mēģinātu likt pamatu nākotnes ieroču kontroles līgumiem un riska samazināšanas pasākumiem, lai arī Peskovs pauda, ka šajos jautājumos joprojām valda nevienprātība.

Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs pēc Ženēvas samita Ārlietu ministrijas vietnē publicētā intervijā paudis, ka Krievija sagaida, ka sarunas par ieroču kontroli ar ASV, par kurām panākta vienošanās samitā, sāksies dažu nedēļu laikā.

Tāpat samita laikā panākta vienošanās, ka, cenošoties mazināt spriedzi, abas valstis atgriezīs savus vēstniekus. Rjabkovs sacīja, ka Krievijas vēstnieks atgriezīsies Vašingtonā līdz mēneša beigām.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 14. jūnijā paziņoja, ka vēlas, lai ASV prezidents Džo Baidens dotu konkrētu atbildi par potenciālo Ukrainas pievienošanos NATO, tomēr Baidens norādīja, ka Kijevai sākumā nepieciešams izskaust korupciju un izpildīt citus nepieciešamos kritērijus, pirms saņemt rīcības plānu dalībai.

“Sargs.lv” jau ziņoja, ka pēc aizvadītās tikšanās ar ASV prezidentu Džo Baidenu Krievijas autoritārais līderis Vladimirs Putins norādīja, ka tikšanās aizritējusi auglīgā un  konstruktīvā gaisotnē, tomēr ne uz vienu starptautisko mediju žurnālistu jautājumu par tādiem sarunās pārrunātajiem problēmjautājumiem, kā, piemēram, Krievijas iesaiste kiberuzbrukumos, izrēķināšanos ar opozīciju vai pastāvīgajiem draudiem Ukrainai neatbildēja pēc būtības, bet tā vietā centās vainot ASV. Gan esošie gan bijušie Baltā nama darbinieki uzsver – šī ciniskā pieeja bija sagaidāma un V. Putins pēc samita notikušo preses konferenci izmantojis, lai kārtējo reizi starptautiskās publikas priekšā sniegtu vatabautisma (“whataboutism”) priekšnesumu.

Savukārt atskatoties uz nupat aizvadīto samitu, ASV prezidents Džo Baidens pauda, ka ir optimistisks un ka turpmākajos mēnešos tiks pārbaudīts, vai šodienas diskusija patiešām uzlabos abu valstu sadarbību. Tāpat viņš atzīmēja, ka šodienas sarunā neizskanēja draudi, tomēr nepārprotami uzsvēra, ka ir paudis stingru nostāju par ASV reakciju gadījumā, ja sekos jauni uzbrukumi tās kritiskajai infrastruktūrai, kā arī norādīja, ka Krievijai jārēķinās ar “postošām sekām”, ja cietumā ies bojā opozīcijas pārstāvis Aleksejs Navaļnijs.

Dalies ar šo ziņu