Ārlietu ministrs: Atbilde uz Krievijas sankcijām pret vairākām ES dalībvalstu amatpersonām būs

Ārvalstīs
LETA
Image
ārlietu ministrs
Foto: Zane Bitere/LETA

Atbilde uz Krievijas lēmumu noteikt sankcijas vairākām Eiropas Savienības (ES) struktūru un dalībvalstu amatpersonām būs, tā pēc tikšanās ar Kipras ārlietu ministru Niku Hristodulidi žurnālistiem uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Viņš norādīja, ka pagājušās nedēļas piektdienā tika publicēts Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) paziņojums, kas sekoja pēc Krievijas lēmuma publiskošanas.

"Mēs uzskatām, ka šis ir absolūti nepamatots solis - sankcionēt Eiropas Parlamenta (EP) prezidentu, Eiropas Komisijas (EK) viceprezidenti un vairākus ES pilsoņus. Mēs arī esam rezervējuši tiesības atbildēt uz šo soli noteiktā laikā un noteiktā veidā, kā mēs to uzskatīsim par nepieciešamu," sacīja Rinkēvičs, norādot, ka šie jautājumi tiek koordinēti ar ES kolēģiem.

Jau rakstīts, ka Krievijas Ārlietu ministrija 30. aprīlī pavēstīja, ka nosaka sankcijas vairākām ES struktūru un dalībvalstu amatpersonām, tai skaitā arī diviem Latvijas pārstāvjiem - Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājam Ivaram Āboliņam un Valsts valodas centra (VVC) direktoram Mārim Baltiņam, liedzot viņiem turpmāk iebraukt Krievijā.

Maskava nolēmusi noteikt sankcijas ES struktūru un dalībvalstu amatpersonām, atbildot uz ES sankcijām, kas laikā no 2. līdz 22. martam noteiktas sešiem Krievijas pilsoņiem, norādīja ministrija.

Bez Āboliņa un Baltiņa sankcijas piektdien noteiktas arī Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Francijas delegācijas loceklim Žakam Mēram, Vācijas Berlīnes prokuratūras vadītājam Jorgam Raupaham, EP prezidentam Dāvidam Sasoli, Zviedrijas Totālās aizsardzības pētnieciskā institūta Ķīmiskās, bioloģiskās, radiācijas un kodoldrošības laboratorijas vadītājai Osai Skotai, Igaunijas Valodas departamenta vadītājam Ilmāram Tomuskam un EK viceprezidentei Verai Jourovai.

Piektdienas vakarā izplatītajā paziņojumā ĀM norādīja, ka tā "neatstās bez atbilstošas atbildes" Krievijas lēmumu. ĀM uzsvēra, ka minētais Krievijas lēmums ir mēģinājums izdarīt spiedienu uz Latviju valsts valodas un mediju politikas jomā. Vienlaikus ĀM šo lēmumu vērtēja kā nepamatotu un bezjēdzīgu.

"Uzskatām to par klaji nepieņemamu iejaukšanos suverēnas valsts iekšējās lietās. Ārlietu resors šādu rīcību neatstās bez atbilstošas atbildes," teikts ĀM paziņojumā, piebilstot, ka Latvija nosoda minēto Krievijas lēmumu attiecībā uz visām astoņām ieceļošanas lieguma sarakstā iekļautajām augsta līmeņa Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un institūciju amatpersonām.

"Sargs.lv" jau rakstīja, ka aprīļa beigās Krievijas Ārlietu ministrija arī pavēstīja, ka nedēļas laikā valsts jāpamet septiņiem Baltijas valstu un Slovākijas diplomātiem. Krievija bija jāatstāj trim Slovākijas vēstniecības darbiniekiem, diviem Lietuvas un pa vienam Latvijas un Igaunijas vēstniecības darbiniekam.

Dalies ar šo ziņu