Domnīca “Riddle”, balstoties uz publiski pieejamajiem dokumentiem, analizē Krievijas reakciju uz Covid-19 epidēmiju bruņoto spēku rindās. Analizējot Covid-19 dēļ testēto un hospitalizēto militārpersonu skaitu, domnīca secina – Krievijas bruņotie spēki atšķirīgi attiekušies pret karavīriem un civilajiem darbiniekiem.
Krievijas aizsardzības sektorā vīrusa izplatība tika vērtēta kā nozīmīgs drauds, kura iespaidā visi karavīri, it īpaši kareivji un instruktori, simptomu gadījumā nekavējoties nonāca medicīniskajā aprūpē, līdz ar to pusgada laikā ir veikti vairāk nekā 40 000 testu starp militārpersonām vien. Jāņem vērā, ka iepriekšējos gados notikušie pneimonijas uzliesmojumi Krievijas garnizonos bija izsaukuši publisku skandālu un iedragājuši Krievijas bruņoto spēku tēlu. Tiesa, ar šādu uzmanību Krievijas aizsardzības sektors attiecās tikai pret militārpersonām; civilpersonas tika pārbaudītas un testētas tikai tad, ja meklēja palīdzību.
Pieejamie dati liecina, ka jāizdala trīs veidu grupas Krievijas bruņotajos spēkos. Pirmā ir aktīvā dienesta karavīri, komandvadības elementi un militārā administrācija, otra – militāro izglītības iestāžu kadeti, pasniedzēji un studenti, kas sastāda aptuveni 50-55 tūkstoši cilvēku. Trešā ir civilie darbinieki.
Pirmajā grupā statistiski nozīmīgs pieaugums sākās maijā, kad 135 000 jauniesaukto ieplūda Krievijas bruņoto spēku rindās. Šajā laikā armijas vadība pieņēma, ka jaunie karavīri nav riska grupā, līdz ar to risks ir minimāls. Tā rezultātā bija vērojams gadījumu skaita lēciens, kas maksimumu sasniedza 6.-7. maijā. Pēc tam gadījumu skaits lēnām sāka kristies, septembrī sasniedzot līmeni, kāds bija maija sākumā. Militārajās mācību iestādēs, kuru grafiku nosaka periodi starp militārajām mācībām, eksāmeniem un atpūtu, lēciens bija novērojams jūnija beigās un jūlija sākumā.
Šajā laikā gadījumu skaits starp civilajiem darbiniekiem īpaši nemainījās, taču pamanāma bija atšķirība starp karavīru un civilpersonu skaitu, kas statistikā tika uzrādīti kā izveseļojušies. Laikā, kad dučiem karavīru tika norādīti kā “izveseļojušies”, civilo darbinieku skaits šajā kategorijā bija vien daži. Tas skaidrojams ar bruņoto spēku politiku hospitalizēt karavīrus pēc pirmajiem simptomiem, t.i., laikā, kad slimība ir relatīvi viegli ārstējama, savukārt civilie darbinieku hospitalizēti tika vien smagos gadījumos.
Krievijas Aizsardzības ministrija Covid-19 pacientiem ir nodrošinājusi 6745 gultas. Lai gan pat jūlija sākumā, kad epidēmija sasniedza maksimumu, aizņemta bija tikai viena piektdaļa vietu un 16 lauka hospitāļi visā Krievijā bija pustukši, desmitiem karavīru un civilo darbinieku tika ārstēti civilajās slimnīcās. Pēc domnīcas analītiķu domām, tas liecina par Krievijas militārās medicīnas trūkumiem un nespēju nodrošināt kvalitatīvu medicīnisko personālu vai arī sistēmiskām problēmām pašā aizsardzības sistēmā.
