Krievijas karavīru pārvietošanās uz Baltkrieviju varētu kļūt par “agro brīdinājumu”, kas varētu vēstīt par iespējamu Maskavas plānotu militāro agresiju pret Baltijas valstīm. Tā liecina “Chatham House” analītiķa ziņojums, ko pasūtījis Viļņas Politikas analīzes institūts, vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs “LRT.lt” Pētījums, kurā analizēta situācija Baltkrievijā un Krievijā Viļņā ticis prezentēts 23. jūnijā.
“Chatham House” analītiķe Anaisa Marina (Anais Marin) pētījumā analizējusi dominējošos mītus par abu valstu integrāciju, ieskaitot militāro savienību, ko paredz Krievijas un Baltkrievijas 1999. gadā parakstītais Savienotās valsts līgums.
Kopš pagājušā gada abas valstis iesaistījušās visai pretrunīgā diskusijā par šī līguma ieviešanu dzīvē. Kā Baltkrievijas ziņu aģentūrai “BelTa” 1. jūlijā sacījis Baltkrievijas vēstnieks Krievijā Vladimirs Semaško, Maskava cenšas piespiest Minsku nodot “95 procentus” Baltkrievijas suverenitātes, kas pēc būtības nozīmētu valsts “milzu kapitulāciju”.
Kā norāda A. Marina, neraugoties uz Baltkrievijas pašas pasludināto neitralitāti, kādu valsts noteica, Krievijai 2008. gadā iebrūkot Gruzijā un 2014. gadā iebrūkot Ukrainā, Krievija cenšas uzturēt iespaidu par aizvien funkcionējošu militāro aliansi, ko tā it kā būtu izveidojusi ar Baltkrieviju. Ziņojumā gan piebilsts, ka vēl 2019. gadā Baltkrievijas līderis Aleksandrs Lukašenko sacīja, ka nekādā gadījumā nevēlas tikt ievilkts “kādas citas valsts karos”.