Krievija ieguvusi dominējošu ietekmi Baltkrievijas informācijas telpā

Ārvalstīs
Sargs.lv/ eschool.by/ baj.by/ nmnby.eu/ naviny.by/ belta.by/isans.org/ tvr.by/ ont.by
Image
Baltkrievija
Foto: AFP/Scanpix

Krievija jau kopš Baltkrievijas neatkarības iegūšanas centusies saglabāt savu ietekmi pār Baltkrievija sabiedrību, izmantojot mediju kontroli. Tā plaši tika izmantota, mēģinot veicināt abu valstu integrāciju, ne pa jokam satraucot Baltkrievijas varas eliti. Lai gan šai problēmai Batkrievijā tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība, tās izmantotie līdzekļi cīņā pret Krievijas propagandu nav efektīvi.

Saskaņā ar Baltkrievijas Prezidenta administrācijas Informatīvi analītiskā centra 2018.gada pētījuma datiem, neraugoties uz interneta mediju popularitātes straujo pieaugumu (60,4%), televīzija joprojām bija izplatītākais medijs Baltkrievijā (72%). Pētījuma ietvaros tika veiktas arī aptaujas par iedzīvotāju uzticamību konkrētiem televīzijas kanāliem un to popularitāti – abos gadījumos pirmās trīs vietas ieņēma “ONT”, “Belarus 1” un “RTR-Belarus”. No tiem tikai “Belarus 1” nebalstās uz Krievijā veidotiem materiāliem.

Pēc Baltkrievijas žurnālistu asociācijas veiktā mediju monitoringa rezultātiem, 2019.gada oktobrī–novembrī, kad starp Maskavu un Minsku norisinājās pārrunas par padziļinātu abu valstu integrāciju, lielākā daļa “ONT”, “Belarus 1”, kā arī citu televīzijas kanālu veidoto sižetu par integrāciju biju pozitīvi, neraugoties uz iespējamajiem draudiem Baltkrievijas suverenitātei, ko radītu abu valstu integrācija.

Šādi, Krievija centās izmantot savu dominanci Baltkrievijas informatīvajā telpā, lai ietekmētu sabiedrības viedokli par labu abu valstu dziļākai integrācijai. Kā norāda ekspertu veidotā analītiskās žurnālistikas portāla “Naše Mņeņije” autore un bijusī laikraktu “Va bank” un Komsomoķskaja pravda v Belorusiji” redaktore Jūlija Slucka, šī nav jauna tendence, Jau kopš Baltkrievijas neatkarības atjaunošanas Krievija ir izmantojusi dažādus rīkus Baltkrievijas sabiedrības ietekmēšanai un suverenitātes mazināšanai .

Arī Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko ir pievērsis pastiprinātu uzmanību šai negatīvajai tendencei. Saskaņā ar Baltkrievijas ziņu portāla “Navny.by” vēstīto, pērnā gada februārī ticis likvidēts iepriekš prezidenta administrācijas paspārnē strādājušais Informatīvi analītiskais centrs. Tā vietā dibināts Baltkrievijas Stratēģisko pētījumu institūts. Iespējams, šo A.Lukašenko lēmumu ietekmēja tieši Informatīvi analītiskā centra nesekmīgā darbība Krievijas virzienā, tomēr jāatzīmē, ka arī jaunveidotā Baltkrievijas Stratēģisko pētījumu institūta darbība šajā jomā nav bijusi īpaši veiksmīga. Kaut arī tas ir sadarbojies ar valsts ziņu aģentūru BelTA jauno dziļo viltus ziņojumu, jeb deepfakes draudu aktualizēšanā, un, kopš tā dibināšanas Baltkrievijas medijos arvien lielāku uzmanību pievērš informācijas draudiem no Krievijas puses, portāla “Navny.by” žurnālisti ir norādījuši, ka jaunā iestāde pati atsaucas uz Krievijas medijiem, kā arī izplata klaji pret-rietumnieciskus un pro-kremliskus vēstījumus. Kā uzskata “Navny.by” žurnālisti, tad Baltkrievijas stratēģisko pētījumu institūts atbilstoši nereaģē uz Krievijas mediju informācijas kampaņām pret Baltkrieviju.

Starptautiskā ekspertu iniciatīvas grupa “iSANS” norāda, ka šobrīd Maskava izmanto Covid-19 pandēmiju, lai diskreditētu Baltkrievijas valdošo režīmu un attēlotu Krieviju kā atbildīgu un izpalīdzīgu kaimiņu. Informācijas kampaņas ietvaros sociālajos tīklos pat ir izskanējuši pieļāvumi pēc nepieciešamības organizēt “humānu intervenci” Baltkrievijā. Baltkrievijas negatīvo attēlojumu Krievijas medijos komentēja arī prezidents A.Lukašenko, asi kritizējot Maskavas pieeju pret Minsku. Prezidenta izteikumi, visticamāk, tika uztverti kā signāls, un tādi televīzijas kanāli kā “Belarus 1” un “ONT” drīz pēc tam sāka publicēt Krieviju kritizējošus materiālus.

Tomēr “Naviny.by” žurnālisti, atsaucoties uz “iSANS” analītiķiem, šo pieeju raksturo kā neefektīvu trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, īstenotā informācijas politika nebija pietiekami pārdomāta. Drīzāk tā bija vērtējama kā oportūnistiska iespēja izsmiet Krievijas medijus. Otrkārt, Baltkrievijas valsts medijiem nav tādu resursu kā Kremļa medijiem, tādēļ to produkti savas kvalitātes un apjoma ziņā nav savstarpēji salīdzināmi. Treškārt, starp Baltkrievijas sabiedrību un medijiem trūkst vērā ņemama dialoga. Šis apstāklis rada abpusgriezīga asmens efektu – krasi samazinās sabiedrības uzticība valsts mediju sniegtajai informācijai, savukārt paši mediji, nespējot radīt uzticību sabiedrībā, nesasniedz gana lielu auditoriju.

Spriežot pēc līdzšinējām norisēm, Krievijas medijiem ir gan pārdomātāka pieeja informācijas politikai Baltkrievijā, gan dziļāka sasniedzamība nekā vietējiem medijiem. Tomēr šāda situācija ir visai bīstama - Krievija vairākkārt apliecinājusi gatavību izmantot informatīvo telpu sabiedrības šķelšanai, citu valstu destabilizācijai un starptautiskā viedokļa ietekmēšanai. Tik ilgi, kamēr Baltkrievijas mediji nespēs iegūt plašāku sabiedrības uzticību vai tiem neparādīsies kvalitatīvas alternatīvas, prognozējams, ka Krievijas mediji saglabās savas jau iegūtās un visai spēcīgās pozīcijas Baltkrievijas informācijas telpā.

Dalies ar šo ziņu