Krievija jau kopš Baltkrievijas neatkarības iegūšanas centusies saglabāt savu ietekmi pār Baltkrievija sabiedrību, izmantojot mediju kontroli. Tā plaši tika izmantota, mēģinot veicināt abu valstu integrāciju, ne pa jokam satraucot Baltkrievijas varas eliti. Lai gan šai problēmai Batkrievijā tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība, tās izmantotie līdzekļi cīņā pret Krievijas propagandu nav efektīvi.
Saskaņā ar Baltkrievijas Prezidenta administrācijas Informatīvi analītiskā centra 2018.gada pētījuma datiem, neraugoties uz interneta mediju popularitātes straujo pieaugumu (60,4%), televīzija joprojām bija izplatītākais medijs Baltkrievijā (72%). Pētījuma ietvaros tika veiktas arī aptaujas par iedzīvotāju uzticamību konkrētiem televīzijas kanāliem un to popularitāti – abos gadījumos pirmās trīs vietas ieņēma “ONT”, “Belarus 1” un “RTR-Belarus”. No tiem tikai “Belarus 1” nebalstās uz Krievijā veidotiem materiāliem.
Pēc Baltkrievijas žurnālistu asociācijas veiktā mediju monitoringa rezultātiem, 2019.gada oktobrī–novembrī, kad starp Maskavu un Minsku norisinājās pārrunas par padziļinātu abu valstu integrāciju, lielākā daļa “ONT”, “Belarus 1”, kā arī citu televīzijas kanālu veidoto sižetu par integrāciju biju pozitīvi, neraugoties uz iespējamajiem draudiem Baltkrievijas suverenitātei, ko radītu abu valstu integrācija.
Šādi, Krievija centās izmantot savu dominanci Baltkrievijas informatīvajā telpā, lai ietekmētu sabiedrības viedokli par labu abu valstu dziļākai integrācijai. Kā norāda ekspertu veidotā analītiskās žurnālistikas portāla “Naše Mņeņije” autore un bijusī laikraktu “Va bank” un Komsomoķskaja pravda v Belorusiji” redaktore Jūlija Slucka, šī nav jauna tendence, Jau kopš Baltkrievijas neatkarības atjaunošanas Krievija ir izmantojusi dažādus rīkus Baltkrievijas sabiedrības ietekmēšanai un suverenitātes mazināšanai .
Starptautiskā ekspertu iniciatīvas grupa “iSANS” norāda, ka šobrīd Maskava izmanto Covid-19 pandēmiju, lai diskreditētu Baltkrievijas valdošo režīmu un attēlotu Krieviju kā atbildīgu un izpalīdzīgu kaimiņu. Informācijas kampaņas ietvaros sociālajos tīklos pat ir izskanējuši pieļāvumi pēc nepieciešamības organizēt “humānu intervenci” Baltkrievijā. Baltkrievijas negatīvo attēlojumu Krievijas medijos komentēja arī prezidents A.Lukašenko, asi kritizējot Maskavas pieeju pret Minsku. Prezidenta izteikumi, visticamāk, tika uztverti kā signāls, un tādi televīzijas kanāli kā “Belarus 1” un “ONT” drīz pēc tam sāka publicēt Krieviju kritizējošus materiālus.
Tomēr “Naviny.by” žurnālisti, atsaucoties uz “iSANS” analītiķiem, šo pieeju raksturo kā neefektīvu trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, īstenotā informācijas politika nebija pietiekami pārdomāta. Drīzāk tā bija vērtējama kā oportūnistiska iespēja izsmiet Krievijas medijus. Otrkārt, Baltkrievijas valsts medijiem nav tādu resursu kā Kremļa medijiem, tādēļ to produkti savas kvalitātes un apjoma ziņā nav savstarpēji salīdzināmi. Treškārt, starp Baltkrievijas sabiedrību un medijiem trūkst vērā ņemama dialoga. Šis apstāklis rada abpusgriezīga asmens efektu – krasi samazinās sabiedrības uzticība valsts mediju sniegtajai informācijai, savukārt paši mediji, nespējot radīt uzticību sabiedrībā, nesasniedz gana lielu auditoriju.