Krievija uz ASV nosūtījusi sankcijām pakļautu uzņēmumu ražojumus

Ārvalstīs
Sargs.lv/Meduza.io/Rbc.ru/Reuters.com
krava ASV
Foto: Foto: TASS/Scanpix

Daļu no medicīnas aprīkojuma, ko cīņā pret Covid-19 Krievija nosūtījusi uz ASV, ražojusi kompānija, kam piemērotas ASV sankcijas, atsaucoties uz Krievijas biznesa kanālu “RBK”, raksta Latvijā bāzētais Krievijas medijs “Meduza”.

Kā raksta portāls “Meduza”, Krievijas palīdzības kravas satura foto un video liecina, ka starp ASV piegādātajām medicīniskajām iekārtām ir arī mehāniskās plaušu ventilācijas ierīces “Aventa M”. Tās ražo Urālu instrumentu izgatavošanas rūpnīca, kas ir daļa no “Radio elektronisko tehnoloģiju koncerna” jeb “KRET”, kas, savukārt, ir daļa no uzņēmuma “Rostec” - augsto tehnoloģiju koncerns, kas dibināts pēc V. Putina rīkojuma. Turklāt “KRET” ir pakļauts ASV sankcijām jau kopš Krimas aneksijas 2014. gadā, tādejādi ASV valdība pieņēmusi palīdzību no sankcijām pakļautajiem Krievijas uzņēmumiem.

“Radioelektronisko tehnoloģiju koncerna” pārstāvji norādījuši, ka mākslīgās elpināšanas ierīces viņi piegādā tikai Krievijas valstij, piebilstot, ka “starptautiskas palīdzības sniegšana ir prezidenta un valdības jautājums”.

Kā portālam “Sargs.lv” norāda politologs Kārlis Daukšts, ar šādu soli Krievija turpina uzturēt pasaules glābējas tēlu, tādējādi mēģinot norādīt, ka starptautiskās sankcijas pret Krieviju, īpaši krīzes apstākļos, būtu jāatceļ. To iezīmē arī iepriekš veiktie palīdzības sūtījumi uz Itāliju, tagad – uz ASV.

“Tiem vajadzētu demonstrēt, ka Krievija ir humāna valsts, kuras vadošais režīms ir pelnījis, lai pret to vērstās sankcijas tiek atceltas. To V. Putins jau norādīja vienā no savām pirmajām uzrunām tautai pēc koronavīrusa analīzes – pasaule ir tādā situācijā, ka šobrīd nedrīkst būt sankciju ne pret vienu valsti,” saka K. Daukšts, piebilstot, ka Krievija cer, ka šādi var izdoties pierunāt D. Trampu, lai viņš kaut kādā veidā mēģina pārliecināt pārējos par sankciju nelietderību, un šīs cerības publiski tiek izteiktas arī caur Krievijas masu medijiem.

Taču K.Daukšta vērtējumā šāda Krievijas rīcība var rezultēties ar gluži pretējo –sankciju mehānisms var kļūt vēl stingrāks. “Tā ir paradoksālā situācija, jo Krievijas darbības apzinās gan ASV, gan NATO vadība, un sankcijas var tikt pastiprinātas, lai tādā veidā piespiestu Krieviju atteikties no tādiem līdz šim izskanējušiem propagandas vēstījumiem un darbībām, kuras apšauba un apdraud starptautisko drošību un stabilitāti,” norāda politologs.

Jau ziņots, ka 1. aprīlī Krievijas militārā lidmašīna ar medicīnisko aprīkojumu ieradās ASV. Krievijas Federācijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka tā ir "humānā palīdzība".

Vēlāk gan kļuva skaidrs, ka ASV Krievijai par medicīnisko aprīkojumu ir samaksājusi, nevis saņēmusi to par brīvu. To, ka par kravas saturu samaksāts, apstiprināja arī Maskava, norādot, ka tas noticis ne par tirgus cenām.

Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zakharova sacīja, ka Krievijas privātā kapitāla fonds maksā par pusi no medicīniskā aprīkojuma un koronavīrusa apkarošanas līdzekļu nosūtīšanas uz ASV, bet otru pusi sedz ASV.

Savukārt Krievijas biznesa portāls “RBK” vēsta, ka Vašingtona turpina uzstāt, ka par medicīnisko aprīkojumu samaksājusi pilnībā.

Arī ziņu aģentūra “Reuters”, atsaucoties uz kādu augsta ranga amatpersonu Baltajā namā, vēsta, ka par medicīniskā aprīkojuma sūtījumu ASV veikusi pilnu apmaksu.

Vienošanos par piegādi abu valstu vadītāji panākuši telefona sarunas laikā 30. martā. “Mani nemaz neuztrauc krievu propaganda. Putins piedāvāja daudz medicīniskā aprīkojuma, kvalitatīvas lietas, un es to pieņēmu. Tas var glābt daudzas dzīvības,” aģentūra “Reuters” citēja ASV prezidentu D. Trampu, kurš šo palīdzības sniegšanu nodēvēja par “patīkamu žestu” no Krievijas prezidenta.

Arī ASV Valsts departamenta pārstāve Morgana Ortagusa (Morgan Ortagus) apstiprināja, ka humānās palīdzības piegāde no Krievijas nav bijusi bezmaksas. "ASV piekrita iegādāties nepieciešamo medicīnisko aprīkojumu no Krievijas, ieskaitot elpošanas aparātus un individuālos aizsardzības līdzekļus, kas tika nodoti 1. aprīlī Ņujorkā," viņa sacīja.

Dalies ar šo ziņu