Agrā 2022. gada 24. februāra rītā Krievija uzsāka iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ir pieredzēta Krievijas militārās operācijas izgāšanās, Ukrainas bruņoto spēku drosme un cīņasspars, Ukrainas tautas nesalaužamā griba, Krievijas karaspēka pastrādātās zvērības Ukrainas pilsētās un ciematos un daudzu pasaules valstu valdību un iedzīvotāju palīdzība Ukrainai. Iebrucēji ir tikuši atspiesti no Kijevas, tomēr sīvas kaujas turpinās Ukrainas austrumu daļā. Krievijas īstenotā karadarbība ir šokējoši nežēlīga. Miljoniem ukraiņu ir bijuši spiesti pamest savu valsti. Veselas pilsētas un ciemati ir tikuši nolīdzināti līdz ar zemi, un simtiem tūkstoši cilvēku, tostarp arī bērni, ir tikuši piespiedu kārtā aizvesti uz Krieviju. Šādā starptautiskajā kontekstā tiek publiskota NATO Speciālo operāciju pavēlniecības Eiropā (SOCEUR) un Zviedrijas Aizsardzības universitātes sadarbības rezultātā tapusī “Pretošanās operāciju koncepcija” (turpmāk tekstā - ROC).
Kā ROC ievadā atzīmējis Zviedrijas Speciālo operāciju pavēlniecības komandieris Brigādes ģenerālis Andešs Lefberjs, “pienesumu šīs publikācijas izstrādē ir devušas daudzas valstis, organizācijas, partneri, izcili akadēmisko aprindu pārstāvji, kompetenti praktiķi, kā arī mācību centri”. Turpmākajos paragrāfos tiek izskaidrots, kas ir pretošanās, tiek aplūkota pretošanās nozīme Latvijas kontekstā, un nosauktas vairākas tēmas, kas tikušas aplūkotas ROC ietvaros.
Kas ir pretošanās? ROC izpratnē pretošanās ir “valsts organizēti visas sabiedrības centieni, izmantojot visu veidu nevardarbīgas un vardarbīgas darbības, ko vada likumīgi iecelta valdība (kas, iespējams, ir trimdas/evakuēta vai ēnu valdība), atjaunot neatkarību un autonomiju tās suverēnā teritorijā, ko sveša vara ir pilnībā vai daļēji okupējusi”. Pretošanās kontekstā runa ir par situāciju, kurā daļēji vai pilnībā ir zaudēta valsts suverenitāte. Savukārt pretošanās operāciju kontekstā īpaša nozīme ir gan pasākumiem, kas tiek veikti miera laikā, lai militāra konflikta gadījumā pretošanās vispār būtu iespējama, gan arī valsts institūciju un sabiedrības saliedētībai un gatavībai pretoties okupācijas varai.
ROC mudina domāt par neiedomājamo – par iespēju, ka Krievijas agresijas pret Latviju rezultātā agresora armijas kontrolē nonāktu daļa no Latvijas teritorijas. Taču šobrīd Latvija atrodas situācijā, kad diskusiju par pretošanos vairs nedrīkst atlikt. Krievijas karš pret Ukrainu ir apliecinājums, ka, pat veiksmīgi pretojoties iebrucējam, agresora spēku kontrolē nonāca daudzas apdzīvotās vietas. Ja Krievijas karaspēks iebruktu Latvijā, tā kontrolē sākotnēji varētu nonākt daļa no mūsu valsts teritorijas. Vienlaikus Krievijas agresija pret Ukrainu norāda uz to, ka pretoties patiešām ir nepieciešams. Ukrainas pieredze pierāda, ka Krievijas okupētajās teritorijās apdraudēta ir civiliedzīvotāju personiskā drošība un pat dzīvība. Kā sagatavoties šādam scenārijam? Kā rīkoties cilvēkiem, kuri atrodas sveša karaspēka kontrolētajās teritorijās? ROC zināmā mērā sniedz atbildes uz šiem jautājumiem. Tomēr ne mazāk svarīgs ir arī ROC vēstījums, ka “mēs nekad nepadosimies”. Gatavošanās pretošanās operācijām rada priekšnosacījumus tam, lai vēlāk būtu iespējams pretoties agresoram, taču pirms konflikta sākuma valsts institūciju un sabiedrības saliedētība un demonstrēta gatavība aizsargāt savu valsti pilda atturēšanas funkciju.
ROC publiskošana ir daļa no aizsardzības nozares komunikācijas ar sabiedrību. Plašākas sabiedrības iepazīstināšana ar šo dokumentu ir ilgstošu nozares iekšienē notiekošu diskusiju rezultāts. Aizsardzības nozares komunikācijā ar sabiedrību ir jācenšas sasniegt delikāts balanss. Ja komunikācijas būs par maz, tad sabiedrība nebūs sagatavota X stundai. Savukārt otra galējība ir sabiedrības satraukšana bez vajadzības, kad ārēja militāra apdraudējuma līmenis ir zems. Sabiedrībā nekad nebūs vienprātība par to, kurā brīdī komunikācija ir nepietiekama vai pārmērīga, tāpēc Aizsardzības ministrija ir centusies sabiedrības interesi par aizsardzības jautājumiem salāgot ar saviem priekšstatiem par nacionālās drošības apdraudējumiem un sabiedrības iesaistīšanas nepieciešamību. Pirms vairākiem gadiem tika publiskots 72 stundu buklets “Kā rīkoties krīzes situācijā”.[1] Tas sniedz noderīgu, taču ierobežotu informāciju par to, kā iedzīvotājiem rīkoties krīzes vai kara situācijā, tāpēc tiek publiskots dokuments, kas sabiedrībai palīdzēs labāk saprast, kas ir pretošanās operācijas, kādos apstākļos tās tiek īstenotas un kā sabiedrība var atbalstīt pretošanos kustību.
Lēmums par ROC publiskošanu ir pieņemts Krievijas agresijas pret Ukrainu kontekstā. Šis karš apliecina, ka šķietami vājākas valstis var pretoties militārai agresijai, ja tās spēj saliedēties cīņai pret agresoru un darbojas organizēti un pārdomāti. Tas ir būtisks secinājums arī Latvijai. Protams, Latvijas situācija ir atšķirīga. Latvijai ir sabiedrotie, kuri sniegs militāru atbalstu. Atšķirībā no Ukrainas, Latvijas gadījumā NATO valstu karavīri tiešā veidā iesaistītos kaujās ar agresora armijas kaujas vienībām. Tomēr arī Ukrainai ir dažas priekšrocības cīņā pret Krievijas agresiju. Tā ir ģeogrāfiski liela valsts, kurā pirms konflikta sākuma dzīvoja vairāk kā 40 miljoni iedzīvotāju. Ukrainai arī ir bijis laiks sagatavoties Krievijas iebrukumam, jo tās bruņotie spēki pēdējos 8 gadus ir pretojušies agresoram valsts austrumu daļā. Tāpat arī Ukraina saņem ievērojamu militāro, morālo un finansiālo atbalstu no saviem partneriem Eiropā, Ziemeļamerikā un citviet. Latvija savukārt ir maza valsts, tomēr arī tai ir iespējas pretosies militārajai agresijai, un ROC piedāvā ceļa karti pretošanās īstenošanai. Latvijas aizsardzības nozares vēstījums sabiedrībai ir tāds, ka mēs pretosimies, ja mums uzbruks, un mēs zinām, kā īstenot efektīvas pretošanās operācijas. Tomēr gūt virsroku būs iespējams tikai kopīgiem spēkiem.
ROC ir dokuments, kas formulē ar pretošanos saistītos pamatjēdzienus un izskaidro pretošanās plānošanu, veidus un norisi. Tomēr jāatzīmē, ka arī Latvijā ir gana daudz domāts par šo jautājumu. Pēc Krimas aneksijas 2014. gadā tika izstrādāta Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Pretošanās doktrīna, kas gan ir ierobežotas pieejamības dokuments. Pretošanās principi ir iestrādāti likumdošanā”, un tie paredz visas tautas iesaistīšanos valsts aizsardzībā. Satversmes preambulā ir norādīts, ka “Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu”.[2] Nacionālās drošība likuma 23.5 pantā rakstīts “Lai kara, militāra iebrukuma vai okupācijas gadījumā īstenotu visaptverošu valsts aizsardzību līdz brīdim, kamēr tiek pilnībā atjaunotas likumīgās valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijas, Nacionālie bruņotie spēki, valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas, kā arī fiziskās un juridiskās personas veic pasākumus valsts militārai un civilai aizsardzībai un īsteno bruņotu pretošanos, pilsonisko nepakļaušanos un nesadarbošanos ar nelikumīgām pārvaldes institūcijām.”[3]
Atbilstoši Nacionālās drošības likumam, Latvijas iedzīvotājiem ir pienākums pildīt NBS dotos uzdevumus un nesadarboties ar nelikumīgām pārvaldes institūcijām. Vienlaikus Latvijas iedzīvotājiem ir tiesības īstenot pilsonisko nepakļaušanos, pretdarboties nelikumīgām pārvaldes institūcijām, izrādīt bruņotu pretošanos agresora vienībām, kā arī sniegt atbalstu pilsoniskās nepakļaušanās un bruņotas pretošanās dalībniekiem neatkarīgi no tā, vai atbalsts tiek sniegts NBS vienībām vai NATO un ES vienībām, kuras īsteno Latvijas militāro aizsardzību.[4] Citiem vārdiem sakot, Latvijas likumdošana jau šobrīd paredz to, ka pretošanos īstenos ne tikai NBS un sabiedroto valstu militārās vienības, bet arī Latvijas tauta. Gadījumos, kad daļa no Latvijas teritorijas nonāk nelikumīgu institūciju kontrolē, mērķis ir valsts suverenitātes atjaunošana.
Necenšoties pārstāstīt ROC saturu, minēšu dažas, manuprāt, būtiskas tēmas, kuras ir svarīgas katram Latvijas iedzīvotājam. Pirmkārt, svarīgi ir ne tikai domāt par pretošanos, bet arī savlaicīgi tai sagatavoties. Miera laikā ir jāveic sagatavošanās darbi. proti, jāapmāca cilvēki. Latvijas gadījumā tas būtu pārsvarā NBS komandējošais sastāvs, karavīri un zemessargi. Ir jāizveido pretošanās tīkla struktūra un jāsagatavo materiālā infrastruktūra. Otrkārt, ROC palīdz saprast, ka sociālajam kontekstam, kurā pretošanās tiek īstenota, ir milzīga nozīme, jo pretošanās kustības dalībniekiem ir vajadzīgs sabiedrības atbalsts. Pretošanās operācijas nav pasākumi, kurus īsteno neliela cilvēku grupa bez saiknes ar sabiedrību. Tieši otrādi. Pretošanās kustībai ir jābūt palīgiem, atbalstītājiem un informatoriem, kas pretošanos vispār padara iespējamu.
Treškārt, pastāv ļoti dažādi pretošanās veidi. Modernās sabiedrības, tostarp arī Latvijas, ir iekšēji daudzveidīgas, un dažādas grupas var īstenot pretošanos dažādos veidos un ar dažādiem līdzekļiem. Papildus dažādiem sabotāžas veidiem un diversijām sabiedrība var izmantot nevardarbīgās pretošanās metodes: uzmanības piesaistīšanu, nesadarbošanos, pilsonisko nepakļaušanos un dažādas pret okupācijas režīmu vērstas aktivitātes virtuālajā vidē. Tomēr šādas aktivitātes vajadzētu īstenot piesardzīgi, jo Krievijas rīcība Ukrainā kārtējo reizi pierāda gatavību brutāli vērsties pret civiliedzīvotājiem. Ceturtkārt, ROC ietvaros ir apkopotas mācības no pretošanās operācijām, kas tikušas īstenotas dažādos laika posmos Eiropā un citās pasaules daļās. Viens no aplūkotajiem pretošanās operāciju gadījumiem ir arī Baltijas valstu mežabrāļu centieni pretoties Padomju Savienības okupācijai pēc Otrā pasaules kara beigām.
Noslēgumā atzīmēšu divas lietas, kuras būtu jāpatur prātā katram Latvijas iedzīvotājam. Pirmkārt, Latvija ir un būs aizsargāta. Mēs esam NATO dalībvalsts, un tas mums sniedz atbalstu drošības stiprināšanā miera laikā un garantētu palīdzību militāra konflikta gadījumā. Latvijā jau šobrīd uzturas citu NATO dalībvalstu militārās vienības, kuras īsteno Krievijas atturēšanu. Tomēr Krievijas agresija pret Ukrainu ir radījusi nepieciešamību palielināt NATO militāro klātbūtni Latvijā. Otrkārt, aizsardzības nozares vēstījums sabiedrībai pēdējos gadus ir bijis nepārprotams, proti, Latvijas drošības stiprināšana ir visas sabiedrības atbildība, un ROC atgādina par šo vienkāršo patiesību. Karš Ukrainā ir pastiprinājis Latvijas iedzīvotāju interesi par valsts drošību, un, cerams, šī interese būs paliekoša. ROC publicēšana ir viens no veidiem, kā paaugstināt sabiedrības kopējo informētības līmeni. Cerams, ka mums nekad neiznāks nokļūt situācijā, kad būtu jāpretojas okupācijas varai, taču Ukrainas piemērs liecina, ka, atrodoties kaimiņos Krievijai, mums jābūt gataviem dažādiem notikumu pavērsieniem.
“Pretošanās operāciju koncepcija” (ROC) lasāma šeit:
[1] Buklets “Kā rīkoties krīzes situācijā”. Aizsardzības ministrija, 2020. Buklets atrodams aizsardzības nozares informatīvajā portālā “Sargs.lv”: https://www.sargs.lv/lv/buklets-ka-rikoties-krizes-situacija
[2] Latvijas Republikas Satversme: https://likumi.lv/ta/id/57980-latvijas-republikas-satversme
[3] Nacionālās drošības likums: https://likumi.lv/ta/id/14011-nacionalas-drosibas-likums
[4] Turpat.